Latvijas Universitātes filiāles reģionos – mikrouniversitāte tuvāk mājām un darbam

LU piedāvā studijas dažādās studiju programmās filiālēs, kas atrodas Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā un Tukumā. LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe stāsta, ka filiālēs iespējams apgūt zinības 1. līmeņa darba aizsardzības, sporta trenera vai pirmsskolas skolotāja studijās, iegūt sākumizglītības skolotāja vai sociālā darbinieka profesionālā bakalaura grādu. Filiālēs tiek piedāvāta arī maģistra studiju programma "Izglītības zinātnes". Pirmā līmeņa studijas ilgst 2,5 gadi, bet, lai iegūtu profesionālā bakalaura grādu, paiet 4,5 gadi. Savukārt, maģistra studijas atkarīgas no iepriekšējās izglītības – no 1,8 līdz 2,5 gadiem nepilna laika klātienē.

" Šī gada uzņemšanai piedāvātas visas iepriekšminētās studiju programmas, bet, vai konkrētā filiālē būs kāda interesējošā studiju programma, jāseko līdzi uzņemšanas informācijai vietnēs www.lu.lv vai https://www.lu.lv/par-mums/struktura/filiales/ Programmu atvēršana konkrētā filiālē atkarīga no iedzīvotāju interesēm," skaidro Reģionālā centra direktore.

"Filiālēs studē tikai nepilna laika studijās, kas nozīmē studijas tikai par maksu. Tādēļ, lai atbalstītu iedzīvotājus lauku reģionos, esam raduši studentiem iespēju maksāt par studijām katru mēnesi. Tādējādi salīdzinoši tā nav augsta maksa: atkarībā no studiju programmas studiju maksa svārstās vidēji no 140 līdz 225 eiro mēnesī," iepazīstina G. Kraģe. Arī pašvaldības ir ieinteresētas, lai iedzīvotāji izglītojas, un cenšas atbalstīt ar stipendijām, tāpat uzņēmumi un iestādes, kurās strādā studenti, nereti palīdz nomaksāt studiju maksu. "Noteikti iesaku, uzsākot studijas LU, painteresēties tuvākajā LU filiālē, vai ir pieejams pašvaldības atbalsts studijām, ar nosacījumu, ka students strādā attiecīgā profesijā, kas pašvaldībai ir nepieciešama.".

Filiāles atrodas visā Latvijā un iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties sev tuvāko filiāli. "Filiālē studē ne tikai konkrētās pilsētas iedzīvotāji, uz studijām brauc arī no citiem tuvākajiem novadiem, katrs students pielāgojas savai ikdienas dzīvei un profesionālajām nodarbēm. Tā ir lieliska iespēja, ka iedzīvotājiem nav jābrauc tikai uz Rīgu, jo var izvēlēties studijas tuvāk savai dzīves vietai. Ilggadīga prakse parādījusi, ka tas ir ērti, izdevīgi un arī pašvaldības ir ieinteresētas, lai cilvēki paliek dzīvot savā vidē, savā novadā un turpina strādāt, veicinot sava novada attīstību." stāsta G. Kraģe.

Tas, ka iespējas studēt tuvu mājām un darba vietai, ir liels pluss, atzīst aptaujātie filiāļu absolventi, piebilstot, ka tādējādi nav jārēķinās ar papildus transporta izdevumiem un laiku, ja brauktu uz lekcijām Rīgā. Evita Kilbauska, strādājot pirmsskolas izglītības iestādē par skolotāju, šogad februārī absolvēja LU Jēkabpils filiāles bakalaura programmu "Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs". Viņa vērtē, ka LU filiāles ir "tāds kā mikrouniversitātes modelis, kurā jūtama ģimeniska, kopības sajūta, katrs students ir pamanīts un novērtēts, jo lielajās auditorijās diez vai pasniedzējs zina katru vārdā.

"Man pamudinājums studēt bija tas, ka izglītības joma strauji mainās. Nemaz tik sen, kā pati beidzu skolu, bet jau viss mainījies. Redzēju, kāda izglītība ir tagad manām meitām: viena mācās 4. klasē, otra – bērnudārzā (5 gadi). Mainījusies burtu un skaitļu rakstība, tas, ko skola prasa no bērna utt. Gribēju būt labs vecāks, lai spētu gan palīdzēt bērniem mācībās, gan arī pati izglītoties. Svarīgākais mācībās ir pamati, ja tie ir ielikti, tad arī tālāk būs vieglāk. Pieņēmu arī uzaicinājumu un sāku strādāt bērnudārzā netālu no savas dzīvesvietas," stāsta Evita.

Filiāle bija 30 km attālumā no mājām, bet braukšana uz lekcijām klātienē neturpinājās ilgi, jo pēc divu gadu studijām sākās vīrusa pandēmija, un studijas turpmāk notika tiešsaistē. "Klātienē, manuprāt, studijas ir daudz kvalitatīvākas, ir labāks tiešais kontakts ar pasniedzēju, vari visu izrunāt, izjautāt, dalīties pieredzē. Filiāles cilvēki ļoti pretimnākoši, atbalstoši, palīdz, pasniedzēji – stingri, katrs ar savām prasībām, bet tas ir ļoti vērtīgi," akcentē absolvente.

Evita studijas novērtē kā ļoti noderīgas, īpaši šobrīd, kad izglītībā pievēršas uz kompetencēm balstītām mācībām. "Bija kolēģes, kas mācījušās pēc vecajiem standartiem, tādēļ, lai pārslēgtos uz jauno sistēmu, bieži vien jautāja padomu, lai pastāstu, kā darīt, ko mums māca... Biju kā atbalsts kolēģiem. Tas, ka var studēt un strādāt, ir ļoti labi, jo uzreiz var praksē pārbaudīt teoriju. Pašlaik pat nevaru salīdzināt, kāda biju, uzsākot studijas un darbu, un kā ir tagad – ar teorijas un prakses bagāžu," secina absolvente. Evija nopietni domā par studijām maģistratūrā jau šoruden.

Sergejs Ahmaduļins šogad absolvēja 1. līmeņa profesionālo studiju programmu "Sporta treneris" Kuldīgas filiālē. Viņš ir dienējis Nacionālajos bruņotajos spēkos un piedalījies vairākās starptautiskajās misijās Afganistānā un Irākā. Pašlaik strādā Zemessardzē, ir 45. nodrošinājumu bataljonu komandas sastāvā. Sergeja vaļasprieks ir bokss. Jau trešo gadu viņš Alsungas jauniešiem māca boksa paņēmienus. 2017. gadā nodibināja boksa klubu Pērkons. Sergejs arī ticis godināts kā viens no labākajiem darba darītājiem svinīgajā pasākumā Alsungā, kas bija veltīts Latvijas 99. dzimšanas dienai.

"Esmu pabeidzis C kategorijas boksa trenera mācības. Kad strādāju par treneri, sapratu, ka tehnoloģijas un teorija attīstās un mainās, un nolēmu, ka nepieciešams papildus mācīties. Meklēju iespējas, domāju par dažādām augstskolām, arī studijām Liepājā, bet atradu iespēju tuvāk mājām – Kuldīgā," atceras Sergejs. Šajā studiju programmā viņš studēja divarpus gadu. Iestājoties studijās, domājis, ka mācīsies vispārīgi – par sporta treneri, bet esot bijis jāizvēlas sporta veids – basketbols vai futbols. "Izvēlējos futbolu. Patiesībā tā bija ļoti laba pieredze un zināšanas. Tagad futbola elementus pielietoju savos boksa treniņos," stāsta Sergejs. Viņš citiem, kas apsver iespējas studēt LU filiālēs, iesaka to izmantot. "Tas tiešām laika ziņā atvieglo, ka nav jābrauc tālu uz studijām, jo laiks mūsdienās ir ļoti dārgs," viņš piebilst.

Sergejs vēlas studijas turpināt un kļūt par sporta skolotāju.

Līdz pandēmijai studijas filiālēs notika tikai klātienē, katrā filiālē savā studiju dienā, jo filiālēs nodarbību dienas ir atšķirīgas,, vīrusa uzliesmojuma laikā – tikai tiešsaistē. Studenti pielāgojās jaunajam studiju ritmam. Šobrīd, līdztekus klātienes nodarbībām, filiālēs katru pirmdienu no plkst. 18.00 līdz 21.00 ieviestas tiešsaistes nodarbības," iepazīstina LU Reģionālā centra direktore G Kraģe. Turpmāk plānots, ka notiks gan klātienes, gan tiešsaistes lekcijas, kas nodrošinās elastīgu studiju procesu. LU filiālēs studiju programmās docē tie paši docētāji kas nodrošina studiju kursus Rīgā, dažādās fakultātēs.

"Filiālēs studentu skaits atšķiras, vidēji katrā filiālē zinības apgūst 120 līdz 350 studentu, kopējais studentu skaits visās filiālēs ir apmēram 1600," informē G. Kraģe. Viņa novērojusi, ka liela daļa, kas atnākuši studēt LU filiālē, maina profesiju. "Pirms vairākiem gadiem bija ierasts, ka augstskolā nāk studēt tikko no skolas sola, t. i., cilvēki ar vidējo vai profesionālo izglītību. Pēdējos gados redzams, ka darba tirgū jau pieredzējuši cilvēki nolemj mainīt savu profesiju – pārdomā, ko turpmāk profesionāli darīt (un izvēlas citu izglītības programmu, nāk mācīties jaunas zinības. Tāpēc arī mūsu studenti paliek nobriedušāki un līdz ar to arī prasīgāki – zina, kas tiem ir nepieciešams," G. Kraģe ieskicē tendences.

Viņa atzīst: "Kamēr vien reģionu iedzīvotājiem būs nepieciešamas zinības tuvāk mājām, tikmēr tiks attīstīts programmu piedāvājums. Turklāt filiālēs tiek piedāvātas arī dažādas mūzžizglītības programmas un kursi, kurus iedzīvotāji plaši un aktīvi apmeklē."

"Jau divus gadus organizējam reģionālo konferenci, kurā ar referātiem par novadu perspektīvu, esošo situāciju un citiem aktuāliem jautājumiem ir uzstājušies pašvaldību vadītāji. Iesaistam vietējo kopienu un īpaši studentus: viņiem tās nav tikai studijas, bet arī zinātniski pētnieciskais darbs. Manuprāt, filiāles ir izveidojušās kā kultūrizglītojoši pētnieciski centri, kas uz vietas savā pilsētā un savā novadā organizē darbu, cieši sadarbojas ar vietējo kopienu, pašvaldību, skolām un citām iestādēm un uzņēmumiem. No Rīgas aizsniegt katru iedzīvotāju Latvijā būtu diezgan grūti," atzīst Reģionālā centra direktore.

Topošajiem studentiem LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe iesaka: "Ja ir vēlme studēt, ir jāinteresējas, jājautā par iespējām, ko sniedz jums tuvumā esošā LU filiāle. Jānoskaidro par programmām, ko apgūt, kādi nosacījumi, vai konkrēti speciālisti ir nepieciešami darba tirgū arī reģionā. Mēs gaidām ikvienu studentu! Mūsu studenti ir gan tikko vidusskolu absolvējuši, gan arī ar darba pieredzi. Līdz šim vecākajam studentam bija 56 gadi. Lielākais ieguvums, izvēloties filiāli, ir studēt un strādāt, paliekot savā dzimtajā vietā. Pētījumi un statistika Latvijā liecina, ka augstākai izglītībai ir ilgtermiņa ietekme uz cilvēka dzīvi un absolventiem iegūtā augstākā izglītība ir vērtība, kas viņus sagatavo dzīvei, darba iespējām un karjeras izaugsmei.

Studijas Universitātē ir iedvesmojošas un interesantas, jo docētāji ir profesionāli, zinoši un radoši! Studijas ir iespēja ikvienam mainīt savu līdzšinējo dzīvi un virzīties savā dzīvē uz priekšu – uz labklājību, uz labizjūtu un pārliecību par savām iespējām – īstenot savus sapņus!"

Uzzini vairāk LU studiju iespējām reģionos: https://www.lu.lv/par-mums/struktura/filiales/

Pieteikšanās pamatstudijām filiālē no 12. līdz 18. jūlijam.

Pieteikšanās maģistra studijām no 4. līdz 15. jūlijam.