Būt redzamiem Eiropas izglītības telpā: Latgales Industriālā tehnikuma "Erasmus+" pieredze

Latgales Industriālais tehnikums (LINT) "Erasmus+" programmā aktīvi iesaistās jau piecus gadus. Saskaitījuši, ka šajā laikā kopā īstenotas teju 400 mācību mobilitātes, kas nozīmē – tik daudz izglītojamo, pedagogu un darbinieku devušies apgūt jaunu pieredzi uz citām zemēm.

Tehnikums ir akreditēta "Erasmus+" organizācija gan skolu sektorā, kas attiecas uz vispārizglītojošo priekšmetu skolotājiem un izglītības metodiķiem, gan profesionālās izglītības un apmācības sektorā, kas attiecas uz profesionālo izglītību. Jauniešiem tā ir iespēja doties mācību praksē uz ārvalstu uzņēmumiem, bet skolotājiem – apmeklēt profesionālās pilnveides kursus vai vērot, kā notiek darbs ārvalstu izglītības iestādēs.

"Koncentrējamies uz mācību mobilitātēm, bet otra prioritāte ir sadarbības projekti," stāsta LINT direktores vietniece attīstības un audzināšanas jomā Inta Laurena.

Tieši Inta pirms pieciem gadiem deva galveno impulsu aktīvi izmantot "Erasmus+" programmas piedāvātās iespējas. "Jā, parāvu citus līdzi!" viņa smejas. "Izveidoju arī savu komandu, šobrīd pati gan esmu nedaudz citā lauciņā, bet ar vienu kāju esmu tajā visā, palīdzu, atbalstu. Galu galā esmu "Erasmus+" veterāns!"

Patiesi, Inta Laurena šāda veida projektos darbojas jau kopš 1999. gada, kad vēl bija šīs programmas priekšteči – "Leonardo da Vinci", pēc tam – Mūžizglītības programma. Viņa joprojām atceras pirmo projektu, ko rakstījusi Daugavpils Mākslas koledžai "Saules skola". "Tas projekts bija uz divām lappusēm. Mums iedeva finansējumu mācību mobilitātei trim cilvēkiem, bet mēs izrēķinājām – ja lidošanas vietā braucam ar autobusu, triju vietā var aizbraukt septiņi! Un tā arī braucām – 4000 kilometru vienā virzienā cauri astoņām valstīm! Un arī katrā no valstīm pa ceļam atradām tehnikumus, kas kļuva par mūsu sadarbības partneriem. Atmiņas ir fantastiskas, tas bija īsts komandas darbs. Man radās interese par šiem projektiem, beigās tā kļuva par sirdslietu, daudziem audzēkņiem esmu iemācījusi, kā rakstīt projektus un iesaistīties programmā. Ļoti daudz braucienu bijis, daudziem palīdzēts. "Erasmus+" mūs saveda kopā un arī tur kopā," uzsver Inta. Šobrīd lielākais gandarījums esot par to, ka darbinieki un audzēkņi nu jau paši interesējas, kad būs nākamā atlase, cenšas veidot labus pieteikumus, jo ir konkurence, lai gan pašā sākumā projekta dalībniekus nācies pat pierunāt.

"Erasmus+" nav tikai pieredzes apmaiņas braucieni, tie ir arī sadarbības projekti, daži no tiem – visai nopietni. Piemēram, šobrīd ļoti apjomīgs un nopietns ir Transnacionālā konsorcija profesionālās izcilības centra ūdens projekts. Tajā iesaistījušies 23 partneri no septiņām valstīm, tostarp izņēmuma kārtā arī no Dienvidāfrikas Republikas, jo Eiropas Komisija atzinusi, ka tādai tēmai kā ūdens nepieciešama starpkontinentāla pieeja. No Latvijas puses šo projektu koordinē Rīgas Tehniskā universitāte.

"Šajā projektā esam pilntiesīgs partneris, un tas ir sava veida izaicinājums, jo šajā projektā strādā tikai inženiersistēmu būvtehniķi. Tikko no Nīderlandes atgriezās četri mūsu jaunieši kopā ar skolotāju, viņi tur pētīja, kā saglabāt ūdens resursus, kādas ilgtspējīgas metodes pielietot," stāsta Inta. Viņa min vienu no pozitīvajiem aspektiem, kas piemīt šādiem sadarbības projektiem, – dzinuli domāt plašāk, motivāciju izglītoties vairāk: "Mūsu bērni ir profesionālās izglītības iestādes izglītojamie, vairāk praktiķi. Kad viņi strādāja Leuvardenas Ūdens tehnoloģiju un inovāciju centrā un viņiem bija iespēja darboties platformā, kur ir gan Nīderlandes augstskolas, gan vadošie uzņēmumi un nozaru asociācijas, iespēja piedalīties pētniecības darbu izstrādē, tas deva pavisam citu apvārsni, un viens no mūsu audzēkņiem teica – tas viss viņu tā aizrāvis, ka viņš ies tālāk studēt uz Rīgas Tehnisko universitāti."

LINT audzēkne Ksenija Fjodorova šobrīd mācās 4. kursā, apgūstot interjera dizainera asistenta profesiju. Viņa ir gan sabiedriski aktīva, gan izglītības iestādes sekmīgāko trijniekā.

"Erasmus+" mobilitātes braucienos viņa piedalījusies divas reizes – uz Portugāli un Poliju. Pārsteidzoši, bet daudz labāk viņai paticis Polijā! "Portugālē ne visai paveicās ar darba devēju, strādāju birojā pie programmas koordinatores. Bet Polijā, Krakovā, trīs nedēļas strādāju īstā interjera dizaina uzņēmumā," stāsta Ksenija.

Uzzinot, ka jādodas tepat uz Poliju, sākotnēji bijusi neliela vilšanās, jo tas ir tik tuvu, tomēr uzskats kardināli mainījies gan par valsti, gan cilvēkiem, un nu viņa nevarot vien sagaidīt, kad vēlreiz būs iespēja turp aizbraukt. Arī prakse uzņēmumā bijusi lieliska – Ksenijai uzticēts darbs pie īstiem projektiem. Attieksme bijusi ļoti sirsnīga – kā pret pilnvērtīgu kolēģi: "Ja vajadzēja, viņi man arī palīdzēja, jo saprata, ka es vēl mācos. Interesanti, ka biju pirmā studente, kas bija praksē šajā uzņēmumā. Attiecības bija ļoti jaukas, kopā arī gājām pusdienās, apmainījāmies ar dāvaniņām." Kā lielu pievienoto vērtību Ksenija min arī angļu valodas uzlabošanos: "Tieši Polijā mana angļu valoda ļoti uzlabojās, un, tā kā drīz pēc atgriešanās bija centralizētais eksāmens, tas man ļoti palīdzēja. Un tagad jūtos daudz drošāk, braucot uz ārzemēm."

Nereti interesantāki ir ieguvumi, kas nav tieši saistīti ar profesionālo mērķi. Lai apzinātu un fiksētu arī tos, tehnikumā izstrādātas iekšējās anketas, ko projekta dalībnieki aizpilda pēc brauciena. Lūk, dažas jauniešu atbildes par to, ko guvuši papildus, – "sapratne par sevi un citiem", "izkāpšana no savas komforta zonas ļoti ātri palīdz kļūt patstāvīgākam", "daudz jaunu draugu", "iespēja iepazīt valsti un tās kultūru nevis ar tūrista ar acīm, bet uzņēmumā, dzīvojot tajā vidē, justies kā valsts iedzīvotājam", "mana pasaule šķiet plašāka un bailes – mazākas". Īpaši aizkustinošas ir atbildes uz jautājumu, kas apgūts, darīts, izjusts pirmo reizi dzīvē, – "pirmo reizi lidoju ar lidmašīnu", "nekad nebiju redzējusi tik lielus kalnus", "ieraudzīju okeānu un sajutu tā varenumu", "strādāju starptautiskā uzņēmumā kopā ar dažādu kultūru cilvēkiem", "kāpu klintīs", "noskatījos pasaulslavenas futbola komandas spēli", "plūcu no koka mandarīnus".

Arī skolotāji un darbinieki līdzās ieguvumiem profesionālajā sfērā uzsver gan angļu valodas uzlabošanu, gan jaunu kultūru un tradīciju pieredzēšanu, pat iespēju pārvarēt profesionālo izdegšanu.

Bet ko pašai izglītības iestādei sniedz dalība "Erasmus+"? Inta Laurena nevilcinoties min galveno punktu – internacionalizāciju: "Tā ir kļuvusi par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Mums ir ļoti svarīgi sevi pozicionēt Eiropas izglītības telpā. Ne jau tikai mēs braucam mācīties, bet arī pie mums, un daudzi ir pārsteigti, ka mums ir tāds līmenis, ka no mums var mācīties, ka ir tik moderna, sakārtota infrastruktūra, moderns mācību aprīkojums. Mēs jau vienmēr arī ļoti viesmīlīgi uzņemam viesus, paralēli vienmēr ir arī kultūras programma. Ar daudziem esam kļuvuši draugi. Un vēl šī programma viennozīmīgi ir iespēja ieguldīt savos cilvēkresursos: jauniešos, skolotājos, darbiniekos, kuriem ir iespēja braukt uz mobilitātes pasākumiem apgūt jaunas zināšanas. Tā ir iespēja meklēt dažādas ilgtspējas pieejas, veidot inovatīvus materiālus."

Inta Laurena ar gandarījumu min divus lielus šī gada pasākumus, kur izdevies sevi labi prezentēt starptautiskā līmenī, – Eiropas dienā, 8. maijā, tehnikums uzņēma augstākā līmeņa delegāciju no Centrālāzijas, kurā bija vairāku šī reģiona valstu ministriju, uzņēmumu, izglītības asociāciju pārstāvji. Savukārt otrs lielais notikums bija neformālāks – izdevies realizēt sen briedušu ideju un "Erasmus" dienu ietvaros organizēt 1. starptautiskās "Erasmus+" sporta spēles, kurās piedalījās 100 jaunieši no astoņām valstīm. Spēles rīkotas sadarbībā ar "Europe Direct Dienvidlatgale", EPALE (Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskā platforma) un Daugavpils Universitāti. Bijis skaidrs, ka šis pasākums noteikti jāturpina!

Inta Laurena uzsver – katrai izglītības iestādei ir savas stiprās puses, sava pieredze un ir lieliski, ka tiek uzturēti kontakti: "Bieži vien jau ir dažādas problēmas, ko risināt, arī mobilitātes pasākumu īstenošanas laikā. Un tad varam piezvanīt un pajautāt – vai tev ir bijis kas līdzīgs? Kā tu rīkojies? Nereti sazvanāmies un sakām – nu, sametamies kopā, uztaisām jaunu projektu tādā un tādā jomā! Un milzīgs paldies arī Valsts izglītības attīstības aģentūrai, kas, no vienas puses, ir uzraugošā institūcija, bet, no otras, arī atbalsts jebkurā situācijā. Man ļoti patīk, ka vari piezvanīt un uzdot, tavuprāt, vismuļķīgāko jautājumu un nebaidīties to darīt, jo komunikācija vienmēr ir ļoti profesionāla un sirsnīga, un vienmēr rodi to īsto ceļu, kā labāk virzīties uz priekšu. Tas ir ļoti svarīgi."

Tiem, kas vēl nav izmēģinājuši "Erasmus+", Laurena novēl noteikti to izdarīt, jo nav iemesla baidīties.