Kārlis Boitmanis
Foto: DELFI

Ļoti daudziem "Erasmus+" programma asociējas tikai ar izglītības un mācību jomu, taču atbalsts tiek sniegts arī sporta jomas projektiem, kas veicina iesaistīšanos sporta, fiziskajās un brīvprātīgajās aktivitātēs. "Erasmus+" sniegtās iespējas veiksmīgi izmanto Latvijas Futbola federācija (LFF), kas jau īstenojusi mobilitātes programmas (un ne tikai) un aktīvi strādā arī pie jaunu projektu realizācijas.

Personāla mobilitāte sporta jomā ir samērā jauna "Erasmus+" programmas aktivitāte, kuru Latvijā kopš 2022. gada administrē Valsts izglītības attīstības aģentūra. Šī aktivitāte sniedz iespēju neprofesionālā un tautas sporta organizāciju treneriem un citiem sporta nozares darbiniekiem doties ārvalstu mobilitātē, lai uzlabotu savas kompetences un kvalifikāciju, kā arī gūtu jaunas iemaņas. Galvenais mērķis – apmainīties ar pieredzi, tādējādi veicinot neprofesionālā un tautas sporta organizāciju attīstību.

"Es teiktu tā – "Erasmus+" ir pieredzes apmaiņa, lai uzlabotu jau esošos procesus un, iespējams, ieviestu jaunus. Tās var būt gan zināšanas, gan kompetences vai vienkārši jauna pieredze, jo bieži vien velosipēds nemaz nav jāizgudro no jauna, bet tikai jāuzlabo. Atliek vien aizbraukt ciemos pie citiem paskatīties, ko un kā viņi dara, un aizgūt kaut ko no redzētā sev," saka Kārlis Boitmanis, Latvijas Futbola federācijas ES projektu un iepirkumu speciālists.

Foto: LFF arhīvs

Futbolā ir vieta ikvienam

Viens no LFF īstenotajiem "Erasmus+" projektiem ir "Futbols – tautas sports visiem", kura ietvaros vairākiem federācijas darbiniekiem bija iespēja apmeklēt Rumānijas, Slovākijas un Nīderlandes futbola federācijas, lai mācītos un arī dalītos pieredzē. Tautas sports (angliski – grassroots sport) spēlē nozīmīgu lomu sabiedrības domas veidošanā. "Tās vairs nav tikai spēle ierastajā laukumā. Šis laukums mūsdienās ir krietni plašāks," saka Boitmanis.

Braucienu mērķis bija izzināt citu valstu pieredzi un praksi, kā futbola vidē tiek veicināta sociālā iekļaušana, atbildība un vienlīdzība, kā tiek piesaistīti brīvprātīgie, veicināts pilsoniskums un aktīvs dzīvesveids. Mobilitātē iegūtās zināšanas un pieredze ir ļoti būtiska, lai arī Latvijā ieviestu jaunas iestrādes, kas palīdzētu ap futbolu veidoties kopienai ar vienotām interesēm, mērķiem un vērtībām.

Foto: LFF arhīvs

"Mēs uzskatām, ka sportam ir jābūt pieejamam visiem neatkarīgi no sagatavotības līmeņa, jo kopējā sabiedrības veselība ir svarīga, lai veicinātu labklājību. Gan trīsgadīgs bērns, gan astoņdesmitgadīgs cilvēks – mēs vēlamies, lai ikvienam ir iespēja ne tikai iesaistīties fiziskajās aktivitātēs, bet arī futbola dzīvē kopumā," saka Boitmanis, ieskicējot LFF stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem "Futbols visiem".

Šis mērķis sasaucas arī ar ēnošanas vizīti Islandē, kas "Erasmus+" programmas ietvaros notika šoruden. Brauciena ietvaros LFF pārstāvji tika iepazīstināti ar Islandē īstenoto programmu "Futbols bērniem ar īpašām vajadzībām", kā arī bija iespēja izzināt Islandes pieredzi tiesnešu atlasīšanā un piesaistīšanā un vērot klubu treniņprocesu ar bērniem un jauniešiem. Dažādos semināros LFF pārstāvjiem tika stāstīts par treneru izglītību, vecāku padomes nozīmi un futbola ietekmi uz sabiedrību kopumā, augstskolu sadarbību ar futbola federāciju un klubiem pētniecības nolūkos.

Foto: LFF arhīvs

""Grassroots" treneriem, kas atbild tieši par tautas sporta attīstību, bija ļoti interesanti un vērtīgi paskatīties, kā pašvaldības sadarbojas ar futbola klubiem. Viņi redzēja, ka spektrs ir ļoti plašs. Piemēram, Islandē visi futbola klubi pieder pašvaldībām, nevis privātpersonām. Principā šis klubs ir kā centrs, kā vietēja kopiena, kurā var iesaistīties jebkurš – ikviens var būt atbildīgs par kādu procesu kluba dzīvē. Kaut vai tirgot hotdogus spēles laikā. Savukārt, vecāki iesaistās bērnu futbola spēļu tiesāšanā. Skaidrs, ka šo labo praksi nav tik vienkārši uzreiz pārņemt un arī ieviest pie mums, taču es noteikti saredzu iespējas Latvijā veidot pilotprojektus," saka Boitmanis.

Foto: DELFI

Izglītot un palūkoties plašāk

LFF pārstāvis ir pārliecināts – došanās pieredzes apmaiņas braucienos ir lieliska iespēja Latvijas futbola sabiedrībai parādīt, kā dažādi procesi un sociāli svarīgi temati šajā sporta veidā tiek integrēti citās valstīs.

"Varbūt šī pieredzes apmaiņa kādu treneri pamudinās savā ikdienas darbā kaut ko pamainīt. Kaut vai tas būtu kāds sīkums, piemēram, veids, kā tiek komunicēts ar jauniešiem. Ļoti gribētos, lai pēc šīs pieredzes treneri savā ikdienas darbā uz dažādiem procesiem palūkotos nedaudz plašāk. Skaidrs, ka treniņu process ir ļoti svarīgs, taču ir arī blakus lietas. Trenerim bērnu acīs jābūt līderim, un viņam ir iespēja kļūt arī par viedokļu paudēju, kurš audzēkņiem stāsta un arī izglīto viņus par dažādiem procesiem ārpus sporta – par iekļaušanu un citiem sabiedrībā svarīgiem tematiem," piebilst Boitmanis.

LFF pārstāvis piebilst, ka, iespējams, daži projektos apskatītie temati mūsu platuma grādos šobrīd vēl nav tik aktuāli, taču ir svarīgi tos izzināt, par tiem diskutēt un preventīvi sākt domāt. "Un šeit es no sevis varu teikt kā trīs meitu tēvs – man kā vecākam ir ļoti svarīgi, lai viņas uzaug vienlīdzīgā vidē, kur visiem ir vienlīdzīgas iespējas. Caur sportu sabiedrību iespējams izglītot un veicināt izpratni," saka Boitmanis.

Parādīt, ka organizācijai rūp

Manuprāt, mobilitātes programmas ir brīnišķīgs rīks, un mēs kā federācija esam ļoti priecīgi par sniegtajām iespējām. Es redzu, ka katru gadu gan no futbola nozares, gan no citu sporta veidu nozarēm interese palielinās. Jā, līdz ar to arī aug konkurence, taču tā veicina iesniegto projektu kvalitāti.

Kārlis Boitmanis, Latvijas Futbola federācijas ES projektu un iepirkumu speciālists

Kārlis Boitmanis mudina citas organizācijas nebaidīties iesaistīties "Erasmus+" programmā, jo no dalības tajās ieguvums ir ne tikai atsevišķiem cilvēkiem, kas devušies mobilitātē, bet arī organizācijai un sabiedrībai kopumā. Būtiski – sadarbībai ar dažādiem Eiropas Savienības (ES) fondiem ir caurspīdīgums.

"Dalība projektos ir veids, kā ne tikai attīstīties, gūt pieredzi un zināšanas, bet arī uzlabot organizācijas publisko tēlu un parādīt sabiedrībai, ka mēs esam ieinteresēti un mums rūp arī sociālie temati un dažādi sabiedrībā aktuāli procesi. Noteikti jāpiemin arī finansējums – tas organizācijai ļauj realizēt aktivitātes, kas, iespējams, jau sen bijušas padomā, bet līdz šim nav bijušas iespējas tās īstenot. Arī mums ir bijušas ieceres, kurām nav izdevies gūt atbalstu, taču no tā nevajag baidīties. Projektu vienmēr var pārstrādāt, pilnveidot un mēģināt vēlreiz," piebilst Boitmanis.

Foto: DELFI

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!