Tukuma Raiņa valsts ģimnāzija
Foto: Privātais arhīvs

Rumānija, Itālija, Francija, Somija, Spānija, Malta un vēl daudzas citas Eiropas valstis jau iekrāsotas kartē, kas atrodas Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā. Tajā tiek atzīmētas valstis, kuras skolēni un pedagogi apmeklējuši "Erasmus+" projektu ietvaros. Skolas direktore Sigita Kūla gan norāda, ka vēl jāiekrāso Beļģija, jo pavisam nesen skolēni "Erasmus+" projekta "Zaļi domā! Zaļi dari!" ievaros viesojās Eiropas Parlamentā.

Draudzība, kas pamudināja uzrakstīt pirmo projektu

"Jau vairāk nekā 25 gadus mums ir sadraudzības partneris Vācijā – Eiches ģimnāzija Šēselē. Tādēļ izmantojām iespēju un pirmo "Erasmus+" projektu uzrakstījām, lai pieci pedagogi varētu aizbraukt uz Šēseli pavērot mācību procesu un iepazīt Vācijas izglītības sistēmu. Tas notika 2016. gadā," atceras Sigita Kūla. Turklāt šīs draudzības saites ir tik ciešas, ka Tukumā ir pat Šēseles iela!

Deviņu gadu laikā nu jau īstenoti septiņi projekti un nupat uzsākts astotais projekts. Skolas mājaslapā "Erasmus+" projektiem pat veltīta vesela sadaļa, kur detalizēti aprakstīta katra mobilitātēs pavadītā diena, ko papildina fotogrāfijas: "Esam sagrupējuši īstenotos projektus pa veidiem, un tas ir lielisks veids, kā atskatīties uz paveikto un kā neaizmirst šo vērtīgo pieredzi," stāsta skolas direktore.

"Mēs piedalāmies "Erasmus+" projektos, lai skolēni redzētu pasauli, iegūtu jaunas zināšanas un attīstītu sociāli emocionālās prasmes. Arī pedagogiem jāpiedalās mobilitātēs, jo tas vairo pārliecību par sevi un savu darbu, un mums ir jāturpina mācīties, lai iedvesmotu jauniešus," direktore norāda. "Šādi braucieni sniedz jaunas zināšanas, uzlabo angļu valodas prasmes un mudina ikvienu izkāpt no savas komforta zonas."

Foto: Privātais arhīvs

Vērtīga pieredze gan skolēniem, gan pedagogiem

Fizikas skolotājs Valdis Zuters "Erasmus+" mobilitātēs devies vairākas reizes – gan ar skolēniem kā pavadošais skolotājs, gan ar kolēģiem, gan arī viens pats.

Vērtīgākie braucieni noteikti bija tie, kur devos viens pats. Šādā braucienā tu pats esi par visu atbildīgs un nevari paļauties uz to, ka citi kaut ko izdarīs tavā vietā. Tā bija iespēja pārvarēt pašam sevi un mācīties sadarboties ar citiem.

Valdis Zuters, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs

"Es pilnīgi piekrītu Valdim – visvērtīgākās mobilitātes ir tās, kurās brauc viens pats," pievienojas Sigita Kūla. "Pirmajā mobilitātē devos uz Somiju un tā bija brīnišķīga pieredze – izglītojoša pilnīgi visās jomās! Kad esi bijis viens pats svešā valstī, ticis ar visu galā un vēl kaut ko iemācījies – tad ir vislielākais gandarījums. Varbūt pirmajā reizē drošāk doties divu, trīs cilvēku kompānijā, bet gribu iedrošināt arī citus nebaidīties no pieredzes doties mobilitātē vienam pašam."

Skolas direktore atzīst, ka nepārvalda angļu valodu tik labi, kā gribētos, bet arī tas netraucē doties mobilitātēs: "Jā, lielākais izaicinājums man šajos braucienos ir valodas barjera, bet tas ir fenomenāli, cik strauji uzlabojas valodas prasmes, esot angliski runājošā vidē. Novēlu katram sajust šo gandarījumu pašam par sevi," viņa aicina.

"Daudzi citu valstu pārstāvji nepārvalda angļu valodu, tādēļ viņi izmanto telefonu un "Google" tulkotāju. Esmu redzējis, ka cilvēki fotogrāfē prezentāciju, lai mākslīgā intelekta rīki to iztulkotu – šobrīd ir tik daudz iespēju! Ja nepieciešams kaut ko pateikt angliski, var uzrakstīt pāris teikumus tulkotājā un tad nolasīt. Tie, kas aizbrauc mobilitātēs, vienmēr ar visu ir tikuši galā un kaut kā visi viens otru saprot," mudina arī fizikas skolotājs Valdis Zuters.

Dažās skolēnu mobilitātēs Valdis devies kā pavadošais skolotājs un novērojis, ka "Erasmus+" arī jauniešiem ir iespēja pārbaudīt savus spēkus. "Ir aizraujoši no malas vērot, kā skolēni savā starpā mijiedarbojas. Interesanti, ka skolēni, kuri ikdienā šķiet klusāki, satiekot savus vienaudžus ārvalstīs, parāda sevi no pavisam citas puses. Viņiem ir iespēja runāt svešvalodā un tādā veidā gūt pārliecību par saviem spēkiem. Ir ļoti forši no malas skatīties, kā viņi izdzīvo šo pieredzi."

"Daudziem bērniem "Erasmus+" sniedz pirmo ceļojumu pieredzi. Manuprāt, tas ir nozīmīgākais, ko mēs kā skola varam dot," uzskata Sigita Kūla. "Atceros projektu, kura ietvaros savulaik mobilitātē devās skolēni, kuri ikdienā varbūt nebija tie apzinīgākie un motivētākie. Šobrīd, atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka man kā direktorei par šiem bērniem ir vislielākais gandarījums. Viņi ļoti novērtēja šo iespēju, redzēja citu kultūru un, atbraucot mājās, par to visiem stāstīja."

Foto: Privātais arhīvs

Ar zināšanām jādalās arī tālāk

"Šādi braucieni ļauj veidot cita veida attiecības gan ar skolēniem, gan skolotājiem. Ikdienā darba ritma dēļ jau nav iespējams ar kolēģiem pavadīt kopā tik daudz laika, kā ārvalstu braucienos nedēļas laikā," norāda Valdis Zuters.

Viņš ir pārliecināts, ka "Erasmus+" mobilitātes ir iespēja aizbēgt no ikdienas rutīnas un iegūt vērtīgu skatījumu uz ikdienas problēmām no citas perspektīvas. "Novērtēt savu darbu no malas ir ļoti grūti. Arī kolēģi ir tajā pašā vidē, un skatījums mums visiem ir līdzīgs. Satiekot skolotājus no citām valstīm, ieraugām, ka arī citur ir tādas pašas problēmas, un situācija vairs neliekas tik bezcerīga. Ir ļoti vērtīgi paklausīties, kā citi strādā ar līdzīgām problēmām, tas palīdz!"

Valdis godīgi atzīst, ka viņam tā īsti nekad nav gribējies braukt uz ārvalstīm: "Man ir grūti saņemties, un, ja man tagad jautās, vai gribu braukt mobilitātē, es teikšu nē. Tomēr iesaku pārvarēt sevi un braukt arī tad, ja negribas. Ticiet man – būs forši. Vajag pretoties tai iekšējai sajūtai, kas vēlas turpināt ierasto ikdienas taciņu. Saprotu, ka nav viegli arī atstāt ģimeni, bet tam visam ir jātiek pāri un ir jābrauc!"

Skolas direktore uzsver, ka ar jauniegūtajām zināšanām obligāti ir jādalās: "Ja esmu bijusi mobilitātē un kaut ko iemācījusies, tad nepietiek ar to, ka ieviešu to savā darbā. Mēs kā skola esam izvirzījuši ļoti konkrētu uzdevumu – tiem, kas dodas mobilitātēs, ir jāatved kāds praktisks instruments vai atziņa un jānodod tālāk kolēģiem. Tāpēc mēs satiekamies pedagoģiskajās sēdēs vai semināros un stāstām par savu pieredzi. Līdzīgi kā skolēni, arī skolotāji mācās darot."

Foto: Privātais arhīvs

Izaicinājumi un praktiski ieteikumi

Šo deviņu gadu gaitā, īstenojot projektus, gūta milzīga pieredze. Dažādi izaicinājumi bijuši tieši pandēmijas laikā. "Objektīvu apstākļu dēļ projekti tika pagarināti un pārklājās ar citiem. Tas apgrūtina mācību procesu – ja vienlaicīgi mobilitātēs dodas seši pedagogi, tas paralizē ikdienas darbu. Tāpēc jāatceras, ka projektu īstenošana prasa arī lielu plānošanu," Sigita godīgi atzīst.

Komandā jābūt vairākiem cilvēkiem, kas būs atbildīgi par konkrētā projekta īstenošanu. Tas noteikti nevar būt tikai viens cilvēks. Atceros, ka pandēmijas laikā bija situācija, ka nākamajā rītā jālido, bet skolotājs saslimis! Lai pēdējā brīdi atrisinātu šādu problēmu, visa komanda velta ļoti daudz emocionālo resursu. Tādēļ katrā projektā jābūt iesaistītiem vairākiem cilvēkiem. Mūsu pieredze apliecina, ka zelta vērtē ir arī precīzs un atbildīgs projektu vadītājs.

Sigita Kūla, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas direktore

Valdis Zuters ir praktisks un iesaka pirms brauciena prātā izspēlēt iespējamās situācijas – ko darīt, ja pazūd telefons vai ārvalstīs gadās saslimt. "Izdrukājiet pilsētas karti, sagatavojiet skaidru naudu un piefiksējiet organizatoru kontaktus." Tāpat būtu jāparūpējas par to, ka nokavēta lidojuma gadījumā bankas kontā pietiek līdzekļu, lai atgrieztos mājās.

Nākotnes ieceres

Šobrīd Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā tiek īstenots "Erasmus+" projekts "JUNGMOBILITAT", kas saistīts ar jauniešu ceļošanu, izmantojot sabiedrisko transportu. "Jaunieši paši piedalījās projektu rakstīšanā un to īstenosim līdz 2025. gada beigām. Protams, plānojam iesniegt jaunus projektu pieteikumus, nākamais būs pedagogu mobilitātei, jo arī skolotājiem jādodas pasaulē un jāmācās," nākotnes plānus ieskicē Sigita Kūla.

Vēl viena iecere ir iegūt "Erasmus" akreditāciju: "Tas nozīmē, ka strādājam pie mūsu mērķu definēšanas – nevis vienam konkrētam projektam, bet mūsu darbībai vairāku gadu garumā. Precīzi definējot mērķus un, iegūstot "Erasmus" akreditāciju, pēc tam būs vieglāk iegūt projektu apstiprinājumus un šos projektus arī īstenot."

"Viens no mūsu mērķiem ir domāt par mentālo veselību, labbūtību un sociāli emocionālo mācīšanos. Otrs uzdevums ir veicināt jauniešu pilsonisko aktivitāti un iesaistīt brīvprātīgo darbā. Trešais mērķis ir nodrošināt augstu izglītības līmeni. Paturot prātā šos trīs punktus, arī rakstām projektu pieteikumus," direktore norāda.

"Svarīgākais ir nebaidīties un rakstīt projektu pieteikumus! Varētu teikt tā – iztaisnojiet muguras un rakstiet, skatoties virzienā, kur gribat doties. Jo lakoniskāks un precīzāks būs pieteikums, jo labāk. Iesaku palasīt Valsts izglītības attīstības aģentūras sniegtās rekomendācijas un apmeklēt kādu no semināriem, ir tiešām vērts ieklausīties šajos ieteikumos. Un ja izdodas salikt kopā šos ieteikumus ar jūsu mērķiem, viss izdosies!" iedrošina Sigita Kūla.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!