"Latvijas Neredzīgo biedrība iesaistās daudz un dažādos projektos, taču mums ir ļoti svarīgi piedalīties arī jauniešiem paredzētās programmās, jo mēs saprotam, ka tas ir būtisks ieguldījums nākotnē," par dalību "Erasmus+" stāsta Kaspars Biezais, Latvijas Neredzīgo biedrības centrālās valdes priekšsēdētājs. Vairākiem jauniešiem ar redzes invaliditāti bija iespēja piedalīties mobilitātes projektā "Izglītība ir atslēga" ("Education is key"), kurā katrs dalībnieks guva nebijušu pieredzi, turklāt projektā paveiktais lieti noderēs arī citiem – gan personām ar redzes traucējumiem, gan līdzcilvēkiem, kas vēlas labāk izprast tos, kam redzes spējas ir ierobežotas.
Projekta "Izglītība ir atslēga" ietvaros desmit jaunieši no Latvijas Neredzīgo biedrības apmainījās zināšanām un prasmēm ar desmit jauniešiem no Igaunijas Muhu salas jauniešu centra. Tie, kas kādreiz viesojušies Igaunijas piekrastē vai devušies uz Sāremā, noteikti zina, ka pa ceļam esošā Muhu ir pavisam neliela saliņa, taču tas nenozīmē, ka tā ir neapdzīvota. Arī Muhu mitinās aktīvi jaunieši. "Ja vērtējam fiziskās īpašības un nepieciešamības, šie jaunieši ir divas atšķirīgas mērķa grupas, taču tas, kas abām bija kopīgs, – ierobežota informācija par izglītības un karjeras iespējām," stāsta Madara Zaikovska, Latvijas Neredzīgo biedrības ārējo projektu vadītāja.
No bingo līdz audiomateriāliem – kā pielāgoties?
Viens no būtiskākajiem projekta mērķiem bija veicināt jauniešos izpratni par to, kā izglītība spēj ietekmēt karjeru – tās veidošanu un izaugsmi. Tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kas jādara un kā jārīkojas, lai veidotu karjeru un attīstītos darba tirgū. Otrs, vairāk uz Neredzīgo biedrību vērsts, mērķis bija izzināt Muhu jauniešu pieredzi un praksi un pārnest to savā ikdienā, kā arī mācīties no viņiem, lai arī Latvijas Neredzīgo biedrības jaunieši varētu kļūt par jaunatnes darbiniekiem.
"Mums bija pieredzes apmaiņas vizītes. Pirmajā no tām trīs mūsu jaunieši – topošie jaunatnes darbinieki – devās uz Muhu, lai uzzinātu, kas ir jaunatnes darbinieks, ko tas nozīmē, kas ir neformālā izglītība. Savukārt Muhu jaunatnes darbiniekiem veidojās labāka izpratne par to, kādas ir mūsu vajadzības pieejamības un pielāgotības ziņā," stāsta Zaikovska.
Neformālajā izglītībā ir ļoti daudz vizuālo materiālu, piemēram, pašizaugsmes jeb refleksijas kārtis. Lielākā daļa materiālu ir drukāta, tajos tiek izmantotas dažādas krāsas. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ar redzes traucējumiem daudzas metodes, kas tiek izmatotas neformālajā izglītībā, nav pieejamas. Viena no paliekošajām ilgtermiņa aktivitātēm, ko Latvijas Neredzīgo biedrības un Muhu jaunieši kopīgi realizēja, bija pielāgotu materiālu izveide.
"Tika izstrādātas neformālās izglītības metodes, kas ir pielāgotas jauniešiem ar redzes traucējumiem, tostarp arī pielāgoti jau citā projektā izstrādāti materiāli par jaunatnes darbu. Tika izveidoti audiomateriāli tiem, kas informāciju klausās, nevis lasa. Tapa arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem pielāgotas taktilās refleksijas kārtis un taktilais bingo, kas izveidots, izmantojot 3D druku," stāsta ārējo projektu vadītāja. Vairāk par taktilo bingo var uzzināt šeit.
Ieklausīties un uzzināt
"Erasmus+" projekta ietvaros tapa arī raidierakstu jeb podkāstu cikls "Starp redzi un mums". Latvijas Neredzīgo biedrības jaunieši desmit raidierakstos sprieda par dažādiem aktuāliem tematiem, piemēram, izglītību, karjeru un integrāciju. Kā norāda Zaikovska, šie raidieraksti satur ļoti vērtīgu un noderīgu informāciju ne tikai tiem, kam ir redzes invaliditāte, bet arī līdzcilvēkiem, kuri ikdienā ir saskarē ar neredzīgajiem.
"Piemēram, cilvēki ar redzes traucējumiem podkāstos var iegūt informāciju par dažādiem valsts apmaksātiem palīglīdzekļiem, par kuriem daudzi nemaz nezina. Savukārt līdzcilvēkiem un arī mācībspēkiem – jebkuram, kas saskāries vai vēl tikai saskarsies ar jauniešiem vai pieaugušajiem, kuriem ir redzes invaliditāte, – podkāsti palīdzēs labāk izprast un saprast pielāgotības būtisko nozīmi," norāda biedrības pārstāve.
Mācību iespējas jebkurā vecumā
Projekta ietvaros bija svarīgi abu organizāciju jauniešiem parādīt izglītības nozīmīgumu karjeras veidošanā un panākumu gūšanā. Šī tēma tika aktualizēta nedēļu ilgā apmaiņā tepat Valmierā. Jaunieši no Latvijas Neredzīgo biedrības un Muhu salas kopā ar projekta koordinatoru veidoja apkopojumu par dažādu Latvijas izglītības iestāžu programmu pieejamību cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
"Mēs kopā apbraukājām gan tehnikums un koledžas, gan augstskolas, kur izzinājām dažādas programmas un studiju iespējas, kas varētu būt pieejamas cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Bija ļoti svarīgi jauniešiem parādīt, ka profesijas izvēles iespējas nav tik ierobežotas, kā, iespējams, viņi sākotnēji domājuši. Šīs aktivitātes jauniešiem ļāva novērtēt jau konkrētas vides," stāsta koordinatore.
Uzsvars tika likts ne tikai uz iestādēm, kur var mācīties pēc pamatskolas beigšanas, bet arī pēc vidusskolas, piemēram, pieaugušie, kuri pieņem lēmumu pārkvalificēties. Lai gan projekts bija lielākoties vērsts uz jauniešu ar redzes traucējumiem nodarbinātības veicināšanu, tajā paveiktais un apkopotais palīdzēs arī citu paaudžu cilvēkiem ar redzes invaliditāti izvērtēt savas mācīšanās iespējas.
"Mēs devāmies uz mācību iestādēm, vērtējām fizisko pieejamību, vērtējām mācību materiālu pieejamību. Balstoties uz to, izveidojām sarakstu, kur cilvēki ar redzes invaliditāti var uzzināt informāciju par viņiem interesējošo mācību iestādi, kā arī saprast, vai un cik daudz nāksies pielāgoties attiecīgajā vidē, ja vēlēsies tur mācīties," norāda Zaikovska. Vairāk par mācību programmām var uzzināt šeit.
Biedrības pārstāvji norāda – mācību programmu sarakstā apkopotā informācija var būt ļoti nozīmīga tiem cilvēkiem, kas redzi ir zaudējuši dzīves laikā. Bieži vien viņi vairs nevar strādāt savā profesijā, ir jāpārkvalificējas. Rodas jautājums – uz ko pārkvalificēties un kā turpināt strādāt? Šis saraksts var kalpot kā karjeras ceļa virzienrādītājs.
"Šis projekts palīdzēja uzsākt dialogu ar mācību iestādēm, jo vairumā gadījumu mācībspēki paši nemaz nav iedomājušies par problēmu kopumu, ar ko cilvēkiem ar redzes invaliditāti viņu iestādē būs jāsaskaras. Šajā gadījumā nonācām pie rezultāta – izkristalizējās izglītības iestādes, kas būtu gatavas sadarboties, lai savu vidi padarītu pieejamāku," papildina Biezais.
Kā norāda abi biedrības pārstāvji, viņiem ir liels lepnums un prieks par to, kas projektā tika paveikts un realizēts. "Mūsu biedrībā ir nepilni 3000 biedru, no kuriem aptuveni 300 – bērni ar redzes invaliditāti. Ja mums daļu no jauniešiem izdodas kaut kur iesaistīt, ja viņiem tiek dota iespēja būt aktīviem, tiek ielikti pamati tam, lai izaugtu gudri, izglītoti cilvēki, kas nākotnē varēs paši iesaistīties biedrības izaugsmē un attīstībā," piebilst biedrības priekšsēdētājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
