Itālijas šarms un neatsverama pieredze. Andreja Reiņa Zitmaņa stāsts

Jautājot Andrejam, kāpēc izvēlējies kļūt tieši par mūziķi, viņš ar prieku atbild, ka tādējādi ir piepildījis savu bērnības sapni – dziedāt un spēlēt grupā, taču pie klarnetes spēles gan ir nonācis nejauši. "Agrā bērnībā vecāki un vecmamma mani aizveda uz mūzikas skolu, un es pavisam nejauši izvēlējos klarneti, domājot, ka tas ir cits instruments, jo tad tos pēc nosaukumiem vēl nepazinu," atzīst Andrejs. Lai arī sākotnēji par klarnetes spēli Andrejs nebija priecīgs, tomēr ar laiku interese par to kļuva arvien lielāka, kā rezultātā, nonākot mūzikas vidusskolā un pēc tam – akadēmijā, viņš ieguva maģistra grādu klarnetes spēlē.

Par iespēju augstskolas studiju laikā izglītoties ārzemēs Andrejs uzzināja no pārējiem skolas biedriem, kad teju katrs otrais students runāja par iespējām pieteikties "Erasmus+" apmaiņas studijām. Itāliju mūziķis kā galamērķi izvēlējās vairāku faktoru dēļ: "Tur ir divas puses – kultūra un personīgie kontakti satiekas ar neatsveramu ieguvumu profesionālajā dzīvē. Bet Milānas konservatoriju, galvenokārt, izvēlējos tādēļ, ka man ļoti patika klarnetes profesors. Protams, arī pati pilsēta un Itālijas dzīve piesaistīja."

Jautājot par spilgtākajām atmiņām, Andrejs min, ka ir ļoti grūti izcelt tikai dažas no tām: "Man ļoti atmiņā ir palicis Itālijas šarms, itāļu dzīvesveids. Man izdevās aizbraukt nelielos ceļojumos uz dažādām Itālijas pilsētām, piemēram, Dženovu, Veronu. Arī iespēja apmeklēt koncertus, satikt māksliniekus, kuri uz Latviju, visticamāk, nekad neatbrauks."

Mūziķis stāsta, ka iejusties un sadraudzēties ar citiem esot bijis ļoti viegli. "Pašā "Erasmus+" studiju sākumā bija noorganizēts saliedēšanās pasākums, kas bija kā pirmā kopā satikšanās, protams, itāļu stilā – ar uzkodām un vīnu. Pateicoties šim pasākumam, mēs uzreiz kļuvām vienotāki un draudzīgāki. Diezgan bieži gājām kopā arī ārpus konservatorijas – uz dažādiem restorāniem, pasākumiem. Bija cilvēki no vairākām Eiropas valstīm – Spānijas, Lietuvas, Zviedrijas, Polijas un Vācijas. Itāļi ir ļoti atšķirīgi no latviešiem rakstura ziņā, jo viņiem ir ļoti atvērta mentalitāte, kas palīdz jau no pirmsākumiem būt ļoti atvērtiem, viesmīlīgiem un komunikabliem."

Andrejs neslēpj, ka Milāna ir viena no dārgākajām pilsētām Eiropā: "Dzīvošana bija diezgan dārga, bet man bija ļoti paveicies, ka dzīvoklis, kuru es īrēju, bija ļoti tuvu pašai konservatorijai, līdz ar to man līdz konservatorijai bija vien piecu minūšu gājiens ar kājām. Citiem kursabiedriem nācās mērot pat stundu vai pusotru garu ceļu ar metro." Mūziķis uzsver, ka viens no zīmīgākajiem aspektiem bija itāļu virtuve: "Tu esi nonācis Itālijā, protams, ka Tev gribas gatavot kā itālim. Es esmu iemācījies pagatavot dažus itāļu ēdienus, kurus vēl joprojām ikdienā mēdzu gatavot. Jā, tas laikam ir tāds lielais bonuss ikdienas dzīvei Itālijā, jo visur, kur tu ej, tev piedāvā itāļu ēdienu, un tā ir lieliska virtuve!"

Lai arī mobilitātes laikā bija iespēja izdzīvot un piedzīvot dažādu emociju gammu, vairāk par visu Andrejs novērtē jaunu draugu un vērtīgu kontaktu iegūšanu, kā arī neatsveramo pieredzi: "Šī pieredze man deva tiešām daudz – gan izaugsmes iespējas, gan draugus un vērtīgus kontaktus. Uzskatu, ka ļoti vērtīgi bija tas, ka "Erasmus+" apmaiņas programmā man bija daudz laika, ko veltīt savai profesionālajai izaugsmei. Manuprāt, tā ir reta iespēja tik daudz un padziļināti mācīties, kā arī attīstīt savas spējas, lai turpmāk varētu strādāt kā profesionālis. Šī pieredze man ir devusi pārliecību par savām spējām."