'Erasmus+' – viena no svarīgākajām starptautiskuma komponentēm

Nav noslēpums, ka katrs jaunietis, kas mācās augstskolā vai citā mācību iestādē, kura īsteno "Erasmus+" projektus, var doties mobilitātē uz ārvalstīm. Šī mobilitāte var būt nozīmīga pieredze jaunieša dzīvē – vairāku mēnešu laikā pastāvīgi dzīvot citā valstī, iegūt jaunus iespaidus, kontaktus, darba un mācību pieredzi. Arī RSU studenti ik gadu dodas "Erasmus+" pieredzes apmaiņas braucienos – pēdējā laikā īpaša interese ir par neseno absolventu praksi, kas ļauj studējošajiem pēc augstskolas absolvēšanas īstenot praksi savā specialitātē. Turklāt absolventu prakse sniedz papildu pievienoto vērtību – tā ļauj strādāt starptautiskā vidē, kā arī uzzināt par jaunākajiem sasniegumiem dažādās nozarēs.

Lai gan vārdu salikumu "pasaules elpa" ikdienā lietojam arvien biežāk, tomēr tieši tas visprecīzāk raksturo "Erasmus+" programmas būtību - arī RSU piedāvā studentiem iespēju doties mobilitātē uz kādu no 150 partneruniversitātēm Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs, kā arī Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. RSU ir izstrādāti kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēti potenciālie mobilitātes programmu dalībnieki. Kritēriji ietver gan sekmes, gan svešvalodu zināšanas, gan motivāciju, gan sociālo un zinātnisko darbu. Tomēr pats būtiskākais ir studējošā vēlme doties studiju apmaiņas braucienā, kļūstot par savas augstskolas vēstnesi ārvalstu universitātē.

Turklāt starptautiskā mobilitāte nenozīmē tikai došanos uz ārvalstīm, tā piedāvā iespēju piedalīties arī jaukta tipa mobilitātēs – fiziska mobilitāte ar virtuālo komponentu, kas tiešsaistē nodrošina kopīgu mācīšanos vai darbu grupā. Piemēram, universitātē esam organizējuši "Jaukta tipa intensīvo studiju programmu" ("Blended Intensive Programme"), kas ļauj studentiem piedalīties jaukta tipa mobilitātē – gan virtuālā, gan klātienes. Programmu īstenojām kopā ar Somijas un Beļģijas augstskolām, un to varēja izmantot arī studenti, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējas vai ir sarežģīti doties ilgtermiņa klātienes pieredzes apmaiņas braucienos. Līdz ar to studējošie bija ļoti motivēti un ieinteresēti tajā piedalīties.

"Erasmus+" programma, manuprāt, ir viena no iekļaujošākajām programmām Eiropas Savienībā. Nereti biežākie šķēršļi doties "Erasmus+" ir grūtības sabalansēt vēlmes un iespējas, kritiski izvērtēt mobilitātes nozīmi, vides pieejamība, jaunieša bailes uzdrošināties, kā arī līdzīgas pieredzes apmaiņas trūkums. Arī jauniešu sociālekonomiskie apstākļi mēdz ierobežot iespējas. Jārēķinās, ka piešķirtais finansējums nevar pilnībā segt visus izdevumus, kas būs nepieciešami uzturēšanās laikā ārvalstīs. Līdz ar to ir jārod iespēja piesaistīt vēl papildu finansējumu – un bieži tas ir atkarīgs no ģimenes iespējām.

Protams, ka pēdējo gadu laikā aizvien lielāks izaicinājums ir arī apkārt notiekošie procesi, kas skar visu Eiropu – pandēmija un nestabila politiskā situācija. Taču pandēmijas laiks ir pozitīvi attīstījis digitālos risinājumus studiju procesā, piemēram, digitālo mobilitāti. Protams, ka digitālā mobilitāte nevar pilnībā aizstāt klātienes mobilitāti, bet tā papildina studiju procesu. Turklāt studējošie bieži ir ieinteresēti tieši īsajās, desmit dienu mobilitātēs.

Lai arī, īstenojot programmu, nākas saskarties ar dažādiem šķēršļiem, tā tomēr ir paredzēta ikvienam, un mums visiem kopā ir jāstrādā, lai tos mazinātu. Ir būtiski iedrošināt jauniešus noticēt sev, pārkāpt pāri kultūras atšķirībām un pārliecināties, ka sociālie šķēršļi ir pārvarami. "Erasmus+" programma paver durvis, aiz kurām tiek piedāvātas plašas iespējas ieraudzīt pasauli.