Erasmus+: Līga Krūmiņa - 1
Foto: Nauris Slokenbergs
“Tas ir brīnišķīgs darbs, kurā var satikties ar motivētiem jauniešiem, kuri alkst pēc pieredzes un zināšanām,” savu profesiju raksturo Smiltenes tehnikuma starptautisko projektu vadītāja Līga Krūmiņa. Lai arī tehnikumā viņa strādā tikai gadu, Līga paspējusi palīdzēt “Erasmus+” mobilitātē doties 81 dalībniekam, tai skaitā jauniešiem ar īpašām vajadzībām.

"Šobrīd strādāju arī pie partneru loka paplašināšanas – jau apstiprināts viens stratēģiskais projekts, kur kopā ar sadarbības partneriem no Francijas, Itālijas un Turcijas restaurācijas un mākslas skolām ar kultūru kā mediatoru mācīsimies veiksmīgāk integrēt imigrantus," skaidro Līga. Viņas mērķis ir palīdzēt Smiltenes tehnikumam vēl aktīvāk veidot starptautisko sadarbību ar līdzīgām skolām, lai veicinātu savstarpējo draudzību ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Treniņš un prakse patstāvībā

Tehnikums "Erasmus+" mobilitātēs nosūta audzēkņus, kas sasnieguši pilngadību un sevi pierādījuši, sekmīgi mācoties. "Audzēkņi, kas dodas mācību praksēs, manuprāt, gūst lielisku iespēju izmēģināt savu profesiju citā zemē, kas paplašina viņu apvārsni un pieredzi," stāsta Līga.

Lai prakses noritētu veiksmīgi, Līga ar kolēģiem strādā pie tā, lai skolēniem būtu iespēja vingrināties patstāvībā, piemēram, lielākoties pašiem ceļojot uz prakses valstīm. "Protams, mēs iepriekš visu esam izplānojuši un, ja nepieciešams, atbalstām."

Kad audzēkņi savās pagaidu mājās ir iedzīvojušies, pie viņiem ciemos aizbrauc tehnikuma pasniedzēji, lai pavērotu viņu pašsajūtu uzņēmumā. Mobilitātes valstī jauniešiem pieejami arī mentori, kuri sniedz padomu un atbalstu, ja praktikantam ir kādi jautājumi.

Foto: Nauris Slokenbergs

Smiltenes tehnikumam ir arī Alsviķu teritoriālā struktūrvienība, kurā profesionālo izglītību iegūst personas ar funkcionāliem traucējumiem. Jauniešu grupas no Alsviķu struktūrvienības mobilitātēs pavada skolotāji un citas atbalsta personas, piemēram, surdotulki vai personas, kas palīdz pārvietoties ar ratiņkrēslu. Pēc Līgas domām, šādu jauniešu iesaistīšana ir svarīga sabiedrības veselības pazīme.

Es domāju, ka par sabiedrības spēku liecina tas, kā esam šos cilvēkus iesaistījuši, ka neviens savu vajadzību dēļ netiek izolēts, bet gan atbalstīts un pat rosināts iegūt arī mobilitātes pieredzi.
Līga Krūmiņa

Runājot par ieguvumiem no "Erasmus+" mobilitātes, Līga izceļ profesionālo prasmju pierādīšanu, svešvalodu zināšanu papildināšanu, kā arī sociālo iemaņu īstenošanu jaunā vidē. "Pat vēl vairāk – šādi braucieni ārpus savas ierastās dienas kārtības audzēkņiem ar īpašām vajadzībām ir liela dzīves skola un apliecinājums viņu spējām," viņa piebilst.

Pievienotā vērtība nākotnei

Mobilitātes pieredze ir laba iespēja ne tikai mācību praksei, bet arī lai iepazītu kādu no ES valstīm, tāpēc programmā iekļautas arī kultūras aktivitātes. Turklāt audzēkņi var paši plānot savas brīvdienas, lai gūtu šo kultūras bagātināšanās pieredzi.

"Kāda jauniete pat izvēlējās profesionālo izglītību iegūt tieši Smiltenes tehnikumā šeit piedāvāto ārzemju prakšu dēļ. Viņa devusies mobilitātē jau piecas reizes," stāsta Līga. Viņasprāt, tas ir lielisks ieraksts audzēkņu CV, parādot jauniešu gatavību mācīties un pielāgoties.

"Ir arī audzēkņi, kuri, šķiet, šeit jūtas pārāk ērti, lai uz mēnesi dotos projām," viņa turpina. Reizēm tas ir tāpēc, ka viņiem te ir otrā pusīte vai ģimene, ko negribas atstāt. Savukārt tie, kas ir devušies mobilitātes programmās, bieži vēlas šo pieredzi atkārtot. "Tas liecina par to, ka jaunieši to novērtē kā lielu ieguvumu un vērtīgu pieredzi," Līga secina, piebilstot, ka vispirms gan iespēju doties mobilitātē dod tiem audzēkņiem, kuriem vēl tāda nav bijusi.

Foto: Nauris Slokenbergs

Dodoties mobilitātē, jābūt gatavam pārvarēt bailes no nezināmā – situācijām, kurās vēl nav pieredzes. Lai jaunieši justos drošāk, praksē viņi lielākoties brauc grupās pa diviem vai trim. "Sagatavošanās posmā ar viņiem izrunājam iespējamos riskus un darām zināmu, ka ceļošanas laikā, līdz viņi sasniedz jaunās mājas, gan es, gan mentors būs sasniedzams jebkurā laikā," viņa skaidro.

Esmu novērojusi, ka pirmajās divās mobilitātes nedēļās ir eiforija, jo viss ir jauns un interesants. Tad sāk iestāties zināma rutīna, un jaunieši sāk pamanīt neērtības. Varbūt kļūst grūti, varbūt garlaicīgi. Tad es mēdzu viņiem teikt, ka lūk, šajā brīdī, kad tu esi nonācis pie robežas, kur tev sāk nepatikt, tagad tu sāc mācīties.
Līga Krūmiņa

Viņasprāt, tieši tad audzēkņi sāk sasniegt savus mērķus, pārvarēt sevi, iegūt jaunas zināšanas un patstāvīgi risināt problēmas.

Lai nodrošinātu veiksmīgu pieredzi jauniešiem ar īpašām vajadzībām, svarīgi rūpīgi izvēlēties piemērotu sadarbības partneri ar izpratni un spēju nodrošināt iekļaujošu vidi. Līga novērtē Alsviķu struktūrvienības koordinatoru darbu, kuri vada sagatavošanās procesu saviem audzēkņiem. "Lai gan šie jaunieši ir ar īpašām vajadzībām, viņi tāpat pieteikšanās procesā veic visas tās pašas darbības, ko jebkurš cits audzēknis, piemēram, raksta CV un pilda pieteikuma anketu."

Aicinot dažādos procesos iesaistīties katru jaunieti, stāstot par labajiem piemēriem un pamudinot, pēc Līgas domām, arī citiem rodas drosme iesaistīties. "Man svarīgākais, ka visiem ir skaidri saprotams, kā piedalīties, ka šis process ir atvērts, demokrātisks un visiem tiek sniegtas iespējas piedalīties," norāda Līga.

Tiem, kuri vēl nav devušies "Erasmus+" mobilitātē, Līga iesaka pamēģināt. "Kā mana meita saka – sadrosmēties. Ļauties citādai pieredzei, apskatīt pasauli un ieraudzīt ko jaunu, tāpat arī parādīt citiem sevi un izjust, kāds tu esi ārpus savas komforta zonas." Līga ar savu darbu vēlas turpināt paplašināt šādu iespēju spektru gan jauniešiem, gan pasniedzējiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!