'Pasaule ir krāsaināka, nekā mums šķiet': Daugavpils Valsts ģimnāzijas 'Erasmus+' pieredze

Skolas mobilitātes programmās dodas ne tikai atsevišķi audzēkņi, bet arī skolēnu grupas. "Tā ir milzīga atšķirība, jo tie ir vairāk nekā 20 skolēni, kas dodas uz partnerskolu, lai sadarbotos ar apmaiņas skolas audzēkņiem. Līdz ar to arī efekts ir daudz plašāks. Ja mēs vēlamies ieviest pārmaiņas skolā, piemēram, ilgtspējīgas attīstības virzienā, grupu mobilitātes programmas palīdz jauniešiem aktīvāk tajās iesaistīties, virzīt un atbalstīt," stāsta Renāte.

"Līdzīgu pieredzi var gūt ģimenē vai ārpusskolas aktivitātēs, bet starptautiskajos projektos tas notiek plašāk, Eiropas mērogā," viņa norāda par projektu galvenajiem ieguvumiem. Labs piemērs tam bija mobilitāte Vācijā, Hamburgā, kur skolēni pirmo reizi devušies lielākā grupā, lai paplašinātu zināšanas par ilgtspējas jautājumiem. "Ja pie mums ilgtspēju parasti saprot visai šaurā vides saudzēšanas kontekstā, tad tur varēja redzēt arī sociālo integrāciju, degradētas vides pārveidi un iedzīvotāju iesaisti," viņa papildina.

Hamburgā viens no skolēnu uzdevumiem bija intervēt nejaušus garāmgājējus dažādos pilsētas rajonos. Šī aktivitāte palīdzējusi saprast alternatīvas dzīvesveidam, pie kāda jaunieši pieraduši Latvijā. "Ja vienaudži izmanto sabiedrisko transportu un iepērkas ļoti apzināti, tad tas klikšķis, ka mēdz būt arī citādi, notiek daudz ātrāk."

Vēl straujāk pozitīvās pārmaiņas notiek, kad audzēkņiem mobilitātes apmaiņas braucienos ir iespēja dzīvot viesģimenēs. "Tā ir pavisam cita sajūta, kad piedzīvo citu pasauli caur savām izjūtām, ikdienu un aktivitātēm," stāsta Renāte. Viņasprāt, šāda pieredze veicina izpratni par dažādību sabiedrībā, papildina zināšanas un prasmes plašākā kontekstā un nostiprina jauniešu patstāvību. Arī skolēni paši pauduši līdzīgas atziņas par mobilitātes pieredzi Hamburgā.

"Man ļoti patika, kā viena meitene uzrakstīja, ka viņu pārsteidza, cik maz Vācijas ir Vācijas otrā lielākajā pilsētā. Hamburgā ir tik multinacionāla vide, ka viņa pamanīja atšķirību no tradicionālās vides Latvijā. Tā bija iespēja parunāt par to, ko skolēni saprot ar vācisko, kāds priekšstats ir radies līdz šim un kā ir patiesībā – ka Vācija ir ļoti daudzveidīga," Renāte klāsta.

Starptautiskie projekti iedvesmojuši skolēnus arī nopietnāk pievērsties atkritumu šķirošanas jautājumam skolā.

Taču mobilitātes programmu ietekme sniedzas vēl tālāk – ne tikai savu spēju, bet arī jau esošās vides novērtēšanā. "Es teiktu, ka tā ir adekvātāka pašapziņa. Būt pie mums ir vērtīgi, jo mums ir kaut kas cits, kā nav viesskolēniem," Renāte klāsta. Šādā veidā audzēkņi ierauga Latvijas kultūras bagātību un pozitīvi vērtē arī skolā valdošo atmosfēru. Arī viesi no ārvalstīm novērtējot skolas mājīgumu, emocionāli mīļo gaisotni un pozitīvo atmosfēru.

Uz vienu mobilitātes vietu piesakās vidēji četri skolēni, tāpēc, lai dotos apmaiņā, skolēniem jāiztur nopietns atlases konkurss. "Mums nekad atlases kritērijs nav akadēmiskie sasniegumi, bet gan audzēkņu ieguldītais darbs. Ģimnāzistiem tiek piedāvāts konkurss, kas vienmēr ir ar kādu pievienoto vērtību. Piemēram, skolēniem bija jāizdomā aktivitātes, lai popularizētu ilgtspējīgas attīstības mērķus vai ieviestu kādas aktivitātes skolā," Renāte klāsta.

Viņai atmiņā palikusi skolēnu grupa, kas konkursam iestudējusi izrādi par veselīgu dzīvesveidu, lugas laikā piedāvājot skatītājiem dažādas izvēles iespējas, kā uzvedums varētu turpināties. "Bija maksimāla iesaiste, jo skatītāji varēja balsot par turpinājumu. Aktieri bija arī gatavi visu nospēlēt," viņa dalās. Šādos pasākumos Renāte saredz iespēju neierastā veidā paplašināt zināšanas – aktivitātes izvērtējumā skatītāji vēlāk atzinuši, ka piedāvātā informācija par veselīgu dzīvesveidu viņus pārsteidza.

Skolēnu pieteikumus konkursam pēc objektīviem, iepriekš noteiktiem kritērijiem izvērtē komisija, kurā ir skolēnu līdzpārvaldes, ģimnāzijas vecāku padomes un skolotāju pārstāvji. "Tas, ko redz vecāki, tās ir pavisam citas nianses, un arī skolēni šajos projektos sevi mēdz parādīt no pavisam citas, radošākas puses, nekā tas notiek ikdienā, sēžot skolas solā," Renāte norāda. Agrāk pieteikumus konkursam veidojuši arī skolēni lielākās grupās, bet darbu līdzvērtīgas sadales ziņā labāk darbojas individuāla vai pāru pieeja.

Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, nācies saskarties ar zināmu izpratnes trūkumu no "Erasmus+" partnervalstu puses. "Bija vecāki, kas nelaida savus bērnus pie mums, savukārt tie, kas atbrauca, protams, saprata, ka Latvijā viss ir kārtībā," Renāte informē. Kā skolotājai Renātei regulāri nākoties atbildēt uz jautājumiem, piemēram, par mazākumtautību integrāciju. Tas liekot aizdomāties par to, kā situācija tiek attēlota Eiropas lielākajos medijos.

Izaicinājums ir arī dot iespēju starptautiskajos projektos piedalīties pēc iespējas vairāk bērnu. "Es tam redzu pievienoto vērtību, tāpēc rakstām projektus daudzveidīgām programmām," viņa stāsta. Projektu dažādība ļauj mobilitātes programmās piedalīties bērniem ar atšķirīgām iespējām. Piemēram, ne visi bērni var piedalīties viesģimeņu apmaiņās, jo viņu ģimenēm var nebūt iespējas uzņemt apmaiņas skolēnus pie sevis. Šādiem bērniem ir iespēja izvēlēties cita veida projektus.

Starptautiskajā vidē skolēniem parasti nav problēmu ar svešvalodu lietojumu. Grūtāka ir sevis pārvarēšana lielākās pilsētās, prasme rīkoties nestandarta situācijās un pielāgoties grupas vajadzībām uzņemošajā valstī. "Ir jāprot pielietot sadarbības prasmes realitātē," norāda Renāte.

Ģimnāzijā nupat noslēdzies arī "Erasmus+" konsorcijs "Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: supervīzija 4.0", kurā noritējusi sadarbība ar vairāku Eiropas valstu augstskolām, lai skolas videi pielāgotu augstskolu piedāvātās idejas par ilgtspējīgu attīstību izglītības vidē. "Sākumā tas bija mazliet neierasti. Vēlāk bija ļoti laba sajūta, jo, pirmkārt, augstskolu mācībspēki caur skolu pieredzi saprata, kā ilgtspējības koncepti, ko viņi izstrādājuši, ieviešami ikdienas dzīvē un mācību procesā."

Daugavpils Valsts ģimnāzija ir ieguvusi "Erasmus" akreditāciju līdz 2027. gadam. Tas nozīmē ikgadēju atvieglotu pieteikšanās procesu starptautiskajiem projektiem. "Protams, mēs to arī turpināsim," Renāte apstiprina.

Tiem, kas vēl nav iesaistījušies starptautiskos projektos, viņa novēl tomēr pamēģināt. "Ir tā vērts – bērnu piedzīvojumu, viņu atziņu, ideju ieviešanas dēļ. Ieraudzīt, ka skolēns arī citā kontekstā – ne tikai ierastajā mācību klasē – var kaut ko izdarīt," viņa atzīst. Renāte piekrīt mobilitātes dalībnieces atziņai, ka "projektos svarīgs ir ne tikai gala rezultāts, bet arī process".