"Sākām ar "Comenius" un "Nordplus" projektiem, tagad turpinām ar "Erasmus+". Ļoti liela nozīme šajā procesā ir tam, lai iesaistītajiem cilvēkiem "degtu acis" – lai viņi spētu aizraut un iedvesmot arī pārējos," saka Grobiņas vidusskolas direktore Laila Roga un piebilst, ka par atsaucības trūkumu no pedagogu puses nevar sūdzēties.
"Mēs lielākoties jau augustā skolotājiem iedodam anketu, kurā viņi atzīmē, vai vēlas piedalīties projektos un kāda veida projektos – vai tās būtu pieredzes apmaiņas vizītes, kurās pedagogi varētu vērot ārvalstu kolēģu pieredzi, vai arī dalība kursos, vai arī kopā ar skolēnu grupām piedalīties mācību procesā," direktore uzskaita pedagogiem piedāvātās iespējas, piebilstot, ka Grobiņas vidusskola ir veikusi "Erasmus" projektu akreditācijas procesu.
"Es pati tikko biju Francijas aizjūras teritorijā Reinjonā, ekvatora viņā pusē – fantastiska pieredze un iespēja iepazīt turienes izglītības procesus," stāsta Roga. Arī kursus apmeklējušie skolotāji uzsver, ka, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, kopīgā esot vairāk nekā atšķirīgā, bet nianšu iepazīšana ir ļoti būtiska un pedagogi ārvalstīs iegūtās zināšanas un iemaņas vēlāk cenšas adaptēt arī Latvijā. Vēl viena lieta, ko skolotāji ļoti novērtējot, ir neformālās sarunas.
"Arī iepazīties ar mācību sistēmām citās valstīs ir ļoti interesanti. Reizēm mēs esam pārsteigti, kā izskatās skolas un klases citur, arī par to, kāda ir komunikācija starp skolēniem un pedagogiem. Bet man pašai lielākais ieguvums tomēr ir jauni draugi. Un kontakts ar viņiem nezūd, viņiem rodas interese par manu zemi, viņi vēlas braukt ciemos. Tā jau tie projekti darbojas."
Abi skolēni stāsta, ka ilgākais laiks, ko nācies pavadīt prom no mājām, ir viena nedēļa, tiesa, Robertam reiz gadījušies divi projekti pēc kārtas, katrs nedēļu garš.
Jaunākie Grobiņas vidusskolas skolēni, kas iesaistās starptautiskos mobilitātes projektos, ir 7. klašu audzēkņi.
Tiesa, šobrīd tematiskie projekti vairs netiek realizēti, ir trīs galvenie virzieni – kursi par visdažādākajām tēmām, braucieni, kuru laikā tiek vērots citu valstu izglītības iestāžu darbs, un jauniešu apmaiņas braucieni. "Iepriekš mums bija laba pieredze projektos, kas saistīti ar "zaļajiem" jautājumiem." Vēl šobrīd aktuāla tēma, kas caurvij dažādus projektus, ir labbūtība – skolotāju, skolēnu apstākļi, dzīves kvalitāte.
"Esam analizējuši arī Covid-19 sekas, un varu teikt, ka dažādās valstīs šis vīrusa laiks ir ietekmējis projektu īstenošanu. No otras puses, tolaik strauji tika apgūtas attālinātā darba formas, un šajā jomā ir daudz, ko varam mācīties un kur dalīties arī savā pieredzē," Roga norāda un papildina, ka arī pandēmijas laikā meklēti risinājumi, lai nodibinātie starptautiskie kontakti neapsīktu, tādēļ darbs turpinājies attālināti. Un "Erasmus+" digitālās pārveides prioritāte iet roku rokā ar īstenotajiem projektiem, jo tajos tiek izstrādāti digitālie materiāli vai izmantotas dažādas digitālās platformas.
"Mēs esam ļoti laimīgi, ka mums ir pašiem sava projektu koordinatore – Indra Kalniņa. Agrāk viņa bija angļu valodas skolotāja, bet, tā kā dalība projektos saistīta ar regulāriem braucieniem uz ārvalstīm, jo vadītājam jābūt klātesošam, Indra arvien vairāk samazināja savu skolotājas slodzi, līdz beidzot tagad mums ir štata vieta "starptautisko projektu koordinators", ko apmaksā pašvaldība," ar rasto risinājumu ļoti apmierināta ir skolas direktore. "Viņa ir īstais cilvēks īstajā vietā – ar mirdzošām acīm metas pretī arvien jauniem izaicinājumiem. Iespējams, to varētu darīt arī kāds cits skolotājs, bet šis risinājums visām pusēm ir daudz izdevīgāks un produktīvāks."
Tādēļ Grobiņas vidusskola bieži mēdz uzņemties starptautisko projektu vadīšanu un organizēšanu. "Citās pašvaldībās to, iespējams, dara Attīstības pārvalde vai kāds cits domes darbinieks. Mūsu lielā iespēja ir tas, ka viss resurss ir pie mums. Tādēļ mēs varam skolotājus sūtīt pieredzes braucienos, uz kursiem. Protams, lielais uzdevums tomēr paliek jaunieši – paplašināt viņiem skatījumu uz pasauli."
Arī Elīza Anna un Roberts par Kalniņu runā ar sajūsmu. "Ļoti forša un aktīva skolotāja. Par iespējamo dalību projektos es uzzināju tieši no viņas – viņa ienāca klasē, īsi un konkrēti pastāstīja, kas tas ir un ko mēs varam iegūt, un tas mani pamudināja iesaistīties," atceras Roberts.
Atlase ir ļoti vienkārša – projektu koordinatore uzaicina skolēnus pieteikties un tad pieteikšanās kārtībā pa pieciem vai sešiem jauniešiem tiek veidotas grupas dalībai projektos.
"Šobrīd mēs ejam jaunu ceļu. Tā kā arvien mazinās krievu valodas loma un to aizstāj Eiropas valodas, mūsu skolā kā otrā svešvaloda ienāca franču un spāņu valoda. Jau iepriekš bija arī vācu valoda. Un šogad divas meitenes uz mēnesi dosies uz Franciju. Savā ziņā gaidāmais brauciens strādā kā burkāns – lai pēc iespējas labāk apgūtu valodu. Viņas dzīvos ģimenēs, kas vēl vairāk sekmēs valodas apguvi," pieredzē dalās Roga.