Audzējs – slimība, kuru var uzveikt, un dzīvot ilgstoši

Kas tir tie galvenie veiksmes faktori, lai mēs uzvarētu vēzi? Ir jāmin visi 3 aspekti. Pirmais - profilakse. Gan individuālā, gan visas sabiedrības līmenī, kas nozīmē nesmēķēšanu, pārmērīga alkohola nelietošanu, vesnelietot alkoholu, veselīga svara uzturēšanu, fiziskās aktivitātes.(2). Otrais - agrīna diagnostika. Jo vēzis tiek atklāts ātrāk, jo lielāka iespēja to izārstēt un aizmirst. Tāpēc ir vērts izmanot valsts piedāvātās skrīninga iespējas dzemdes kakla, krūts un resnās zarnas vēzim, savukārt, ja parādās kādas neskaidras sūdzības, ir jāvēršas pie ārsta. Trešais veiksmes faktors - mūsdienīga un efektīva jeb personalizēta terapija.

Ko nozīmē bieži pieminētā, bet ne vienmēr pilnībā izprotamā personalizētā medicīna? Gandrīz visi zina, ka viens no vēža ārstēšanas pamatveidiem ir ķīmijterapija, kas nogalina šūnas, kas ātri dalās, tādējādi iznīcinot vēža šūnas, taču ietekmējot arī veselās šūnas, kas ātri dalās (kaulu smadzenēs, gremošanas traktā, matu folikulos). Tāpēc rodas ķīmijterapijas bieži sastopamās blaknes – leikocītu skaita samazināšanās, slikta dūša un vemšana, matu izkrišana. (3) Nav optimāli, bet labākais kā onkologi var palīdzēt pacientiem. Jāatzīmē, ka parasti viena orgāna audzējiem tika izmantotas vienas standartizētas ķīmijterapijas shēmas, pielāgojot tās tikai audzēja šūnu veidam un stadijai. Tā sakot – viens izmērs der visiem.

Pētot vēža bioloģiju, zinātnieki ir atklājuši, ka vēzis rodas mūsu gēnu bojājumu rezultātā. Šos bojātos augšanas gēnus sauc par "onkogēniem". Bojājumi var rasties trīs iemeslu dēļ: (3). Pirmkārt, mēs varam piedzimt ar bojātu gēnu, piemēram, BRCA vēža gēnu, kas palielina risku saslimt ar krūts un/vai olnīcu vēzi. Otrkārt, gēnu bojājumus sekmē saskare ar toksīniem mūsu vidē, piemēram, cigarešu dūmiem. Visbeidzot, gēni var vienkārši "nolietoties", kas daļēji izraisa vēža sastopamības pieaugumu, mums novecojot.

Zinot onkogēnu nozīmi, nav šaubu, ka uz ģenētiskām analīzēm balstītai profilaksei un terapijai būs izšķiroša nozīme, lai uzvarētu cīņā pret vēzi. Īsumā tas nozīmē, ka ir jāveic audzēja testēšana, lai identificētu ģenētiskās īpašības, kas ļauj audzējam izdzīvot. Rezultātā mēs varam izvēlēties atbilstošas zāles, lai ietekmētu konkrētus bojājumus audzējā. Spilgtākie piemēri ir melanomas, plaušu, resnās zarnas, olnīcu, krūts vēža ārstēšana. Piemēram, plaušu vēža gadījumā EGFR mutāciju klātbūtne padara audzēju ļoti jutīgu pret medikamentiem, kas ir EGFR inhibitori. Kad ir atklātas šīs mutācijas pacienta audzējā, ārsti novēro, ka audzējs izzūd jau dažas nedēļas pēc ārstēšanās uzsākšanas. (3)

Jāpiebilst, ka viena orgāna audzēju var izraisīt dažādas mutācijas. Piemēram plaušu vēža gadījumā, veicot audzēja gēnu analīzi, var atrast ALK, EGFR, ROS1, BRAF mutācijas. Vai arī to var nebūt. Un katrai mutācijai ir sava specifiska mērķterapija, kuru lietojot, pacienta izredzes apturēt audzēju ir daudzkārt lielākas, nekā saņemot ķīmijterapiju. Līdz ar to pacientam ir personalizēta pieeja, piemeklējot tieši viņam konstatētā audzēja visefektīvāko terapiju. Visus plaušu audzējus nav jāārstē ar viena veida terapiju. Šī ir personalizētās medicīnas būtība - pareizais medikaments, pareizajam pacientam, pareizajā laikā. (1)

Vienkāršojot var teikt, ka personalizētā medicīna sastāv no 2 daļām. Pirmā no tām ir diagnostika, kad audzēja audi vai cilvēka asinis tiek izmeklēti, lai atrastu onkogēnus vai citus biomarķierus, kas veicina audzēju augšanu un ir konkrētā cilvēka audzējā. Savukārt otrā daļa ir personalizētā terapija – pēc tam, kad ir noskaidrots, kāds mehānisms ir "palaidis" vēzi konkrētajam cilvēkam, ir iespēja lietot zāles, kas darbojas uz šo konkrēto mehānismu un audzēju iznīcina.

Tieši tik vienkārši tas ir. Un zinātnieki atklāj arvien jaunākus un smalkākus šos vēža palaidējmehānismus, kam attiecīgi tiek meklētas zāles. Pēdējās desmitgadēs ir noticis ievērojams progress personalizētās medicīnas jomā tieši onkoloģijā: 2020. gada martā bija apstiprinātas 66 dažādas vēža terapijas Eiropā un ASV, kas darbojās uz 25 izpētītām molekulārām izmaiņām audzējā. (1) Eiropas Komisija 2020.gadā ir atzinusi personalizēto medicīnu par iespēju, lai ārsti varētu labāk ārstēt savus pacientus. (1)

Šī personalizētā pieeja arī rada iespēju uzveikt vēzi un raksta sākumā minēto veiksmīgo piemēru, kā agrāk bezcerīga vēža gadījumu ar šodienas iespējām var veiksmīgi ārstēt un arī izārstēt.

Nenoliedzami, ir arī izaicinājumi. Piemēram, ne visiem vēža veidiem ir atrasti "palaidējmehānismi" un ne visiem mehānismiem ir attiecīgi atklāti medikamenti. Šajos gadījumos noder tā pati zināmā ķīmjiterapija. Taču zinātne šajā jomā attīstās ļoti strauji un ar katru gadu iespējas palielinās. Tāpat nepieciešams veikt diagnostiskos izmeklējumus – noteikt šos audzēju izraisošos mehānismus jeb biomarķierus, un te ir labas ziņas Latvijas iedzīvotājiem, jo pēdējā gada laikā šīs iespējas ir būtiski uzlabojušās. Tās jāturpina attīstīt, un tam ir nepieciešams finansējums. Taču cerību stars ir. Kā vēl viens izaicinājums ir jāmin finansējums zālēm. Šis Latvijas kontekstā ir vissmagākais jautājums, jo ārstu pūliņi palīdzēt pacientam bieži atduras pret situāciju, ka valsts jaunās zāles neapmaksā, jo nav naudas. Jā, jaunie medikamenti maksā dārgi, jo, lai izstrādātu jaunu medikamentu, veiktu izpēti un pierādītu, ka zāles ir efektīvas un nav kaitīgas, izmaksas ir ļoti augstas. Taču, manuprāt, nekas nav salīdzināms ar cilvēka dzīvības cenu, un tās saglabāšanai vajadzētu būt valsts prioritātei.

Izvēle pastāv vienmēr. Ir iespēja "taupīt naudu", nozīmējot visiem veco terapiju, tādējādi daļu naudas vienkārši izmetot, jo šī terapija palīdzēs tikai nelielai pacientu daļai, pie tam ar nepietiekošu efektivitāti. Vai arī – izvēlēties personalizētās terapijas pieeju un apmaksāt inovatīvo terapiju konkrētiem pacientiem, kuriem ir pierādīts, ka konkrētais medikaments audzēju varēs apturēt.

Eksperti uzskata, ka mērķterapija varētu palīdzēt samazināt veselības aprūpes izmaksas, jo personalizētā medicīna var palīdzēt ārstiem izvēlēties mērķtiecīgi visefektīvāko terapiju ar vismazākajām blakus parādībām katram pacientam Tas būtiski samazina izmaksas, kādas rodas pacientam, saņemot neefektīvu vai maz efektīvu terapiju ar smagām blakus parādībām, kuru ārstēšana arī prasa papildus izmaksas. (4)

Noslēgumā ir svarīgi citēt Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas ir nozīmīgs un saistošs dokuments visām Eiropas Savienības valstīm: Katrs pacients ir atšķirīgs, un neviens vēzis nav vienāds. Lai novērstu un ārstētu vēzi pēc iespējas efektīvāk, ir nepieciešama personalizēta pieeja, kas pielāgota pacienta un slimības īpašībām. Personalizēta pretvēža terapija var ievērojami uzlabot vēža slimnieku profilaksi, atklāšanu un prognozi, kā arī samazināt blakusparādību risku.(2)

Atsauces:

Raksts sagatavots sadarbībā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju (SIFFA)