Jo vairāk lietotāja profilu un dažādu paroļu un kodu sistēmu identifikācijai pie dažādiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, jo lielāks lietotāju apjukums un Latvijas digitālās telpas drošības riski – pārāk plašu saimniecību ir grūti uzturēt, un cilvēki kļūst pavirši attiecībā pret savu digitālo drošību. Valsts, pašvaldību un privātā sektora pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē kļūst arvien plašāka, tāpēc aktualizējas iespēja pakalpojumus lietot, izmantojot vispārpieejamus, universālus, uzticamus un drošus valsts pārvaldītus elektroniskās identifikācijas rīkus. Visplašākā funkcionalitāte ir personas apliecībai jeb "eID" kartei, kas izmantojama gan kā personu apliecinošs dokuments klātienē, gan elektroniskās identifikācijas rīks pakalpojumu saņemšanai digitālā un fiziskā vidē. Turklāt Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, sasniedzot 15 gadu vecumu, no 2023. gada 1. janvāra "eID" karte būs obligāts personu apliecinošais dokuments.
""eID" karte nav tikai ceļošanas dokuments, tai ir daudz vairāk funkciju, nekā vairums cilvēku izmanto ikdienā. Jau tagad "eID" karte tiek izmantota elektroniskai dokumentu parakstīšanai un drošai elektroniskai identifikācijai, faktiski tā spēj nodrošināt digitālu saziņu ar jebkuru iestādi, ļauj pieprasīt vairāk nekā 3000 valsts un pašvaldību pakalpojumu elektroniski ar portāla "Latvija.lv" starpniecību, slēgt līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, lietot oficiālo elektronisko adresi (e-adresi) oficiālai saziņai ar iestādēm utt. Aicinām ikvienu apgūt un izmēģināt "eID" kartes plašo funkcionalitāti un veidot jaunus, mūsdienīgus un drošus saziņas paradumus digitālajā vidē! Jo aktīvāk šīs iespējas izmantosim, jo vairāk izjutīsim kopīgos ieguvumus," aicina VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.
No 2023. gada "eID" kartes pielietojums paplašināsies vēl vairāk, jo no 1. februāra pieeja e-pakalpojumiem ar "eID" karti jānodrošina arī privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc privātā sektora dalībnieki šobrīd aktīvi strādā, lai noteiktajā termiņā ieviestu piekļuvi saviem pakalpojumiem, piemēram, internetbankām, telekomunikācijas un elektrības līgumu pārvaldībai un rēķinu apmaksai, piekļuvei veselības izmeklējumu datiem, veselības aprūpes iestāžu pakalpojumiem utt.
"Iedzīvotāji joprojām varēs identificēties ar citiem rīkiem, taču esam ceļā uz vienotu pieeju, kas ļaus risināt jebkuru jautājumu jebkurā jomā, atsakoties no līdzšinējā milzīgā lietotāja profilu, paroļu un kodu sistēmu klāsta katrai vietnei atsevišķi. "eID" karte 2023. gadā kļūs par tādu kā universālu atslēgu piekļuvei valsts pārvaldes un privātā sektora pakalpojumiem, kas ļauj attālināti nokārtot formalitātes, parakstīt līgumus, pārvaldīt savas finanses, apmaksāt rēķinus internetbankā, izmantot savu oficiālo elektronisko adresi portālā Latvija.lv, kā arī digitāli apliecināt identitāti, saņemot klātienes pakalpojumus, piemēram, sabiedriskajā transportā," skaidro Gatis Ozols.
No 2023. gada vairākas tīmekļvietnes, piemēram, "E-veselība" un tieslietu portāls "E-lieta" būs pieejamas tikai ar drošajiem identifikācijas rīkiem. "eID" karte ir arī viens no rīkiem e-adreses izveidei un lietošanai, kas būs obligāta juridiskām personām no 2023. gada 1. janvāra.
Tāpat "eID" karti valsts un pašvaldību iestādēm ir iespēja izmantot savu klātienes pakalpojumu sniegšanai, identificējot lietotāju elektroniski, piemēram, "eID" karte no 2023. gada ļaus fiziskām personām saņemt tām pienākošos braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskā transporta reģionālajos maršrutos. Šī funkcionalitāte nodrošina iespēju autorizētam terminālim nolasīt eID kartes turētāja identifikatoru, lai izmantotu valsts un pašvaldību iestāžu veidotos e-pakalpojumus.
"eID" karti iespējams saņemt klātienē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajās nodaļās vai Latvijas Republikas pārstāvniecībās ārzemēs.
Ja iedzīvotājiem nepieciešama palīdzība vai atbalsts, lai izmantotu "eID" kartes funkcionalitāti, vai rodas jautājumi par tās iespējām, aicinām vērsties "eparaksts.lv", iepazīties ar atbildēm uz biežāk uzdotajiem jautājumiem vai meklēt palīdzību kādā no 140 Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem 35 pašvaldībās.
Integrētās mācību un komunikācijas aktivitāšu programmas "Dari digitāli!" ietvaros tiek organizēti sabiedrības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas un uzvedības maiņas veicināšanas pasākumi. Plašāka informācija pieejama portāla Latvija.lv atbalsta vietnē https://mana.latvija.lv/.
Programma "Dari digitāli" ir saņēmusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr.2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta" finansējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!