- 1. Jaunā vienotība
- 2. "Latvijas Krievu savienība"
- 3. Zaļo un zemnieku savienība
- 4. "Tautas kalpi Latvijai"
- 5. "Suverēnā vara"
- 6. "Kristīgi progresīvā partija"
- 7. Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa"
- 8. Politiskā partija "Stabilitātei!"
- 9. Politiskā partija "Tautas varas spēks"
- 10. "Vienoti Latvijai"
- 11. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"– "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
- 12. "Latvija pirmajā vietā"
- 13. Jaunā konservatīvā partija
- 14. Politiskā partija "Katram un katrai"
- 15. "Progresīvie"
- 16. "Attīstībai/Par!"
- 17. "Apvienība Latvijai"
- 18. "Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība, Liepājas partija"
- 19. Politiskā partija "Republika"
'Atpakaļ latus' un citi skaļi solījumi bez reāla seguma
Ingrīda Drazdovska
Baiba Krastiņa
Ko partijas piedāvā tautsaimniecībā
"Delfi Bizness" redaktore
"Delfi Bizness" redaktore
Atšķirībā no citiem vēlēšanu gadiem ekonomikas attīstības sadaļā šoreiz partijas ne tikai izmanto tradicionālos jājamzirdziņus, piemēram, "stiprināsim konkurētspēju", bet atvēzējušās arī, pēc savām domām, ar jauniem trumpjiem, solot, piemēram, 50 tūkstošus jaunu mājokļu, piesaucot digitalizāciju un digitālo pārvaldi. Cieņā ir arī vārdi "zaļš" un "zaļi".
Tomēr, kā norāda eksperti, lielai daļai partiju programmās ir lozungi, vīzijas, pamanāma "vēlmju domāšana", trūkst konkrētības, soļu, risinājumu, kā nonākt līdz mērķim. Turklāt reti kurš no šiem mērķiem ir izteikts skaitļos un līdz ar to – izmērāms. Kopumā piedāvājumi tautsaimniecības sadaļā ir visai vāji, dažām partijām – pat neesoši.
Atsevišķos rakstos analizējam arī nodokļu jautājumus un piedāvājumus enerģētikas sektorā.
Eksperti vērtē partiju īsās programmas.
Atsevišķos rakstos analizējam arī nodokļu jautājumus un piedāvājumus enerģētikas sektorā.
Eksperti vērtē partiju īsās programmas.
Eksperti, kas vērtēja
partiju piedāvājumu tautsaimniecības jomā
partiju piedāvājumu tautsaimniecības jomā
Ģirts Rungainis
uzņēmējs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis
Sandra Jēkabsone
Latvijas Universitātes Biznesa un vadības ekonomikas fakultātes profesore
Aldis Greitāns
Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas maģistra programmu direktors
Uģis Začs
Biznesa augstskolas "Turība" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes doktorantūras students, "StrongPoint" klientu servisa vadītājs
Ģirts Rungainis vērtē ne tikai partijas vēlmes, bet arī rīcību jeb piedāvājumu, kā panākt rezultātu. Viņam šķiet svarīgs arī cilvēciskais faktors, vai konkrētajiem cilvēkiem var uzticēties, kāda ir bijusi viņu darbība valsts pārvaldes līmenī līdz šim, cik profesionāli viņi ir.
"Esmu uzņēmējs, neviena partija nepārstāv manas intereses pilnībā, bet jāatbalsta pozitīvās lietas, tās jāveicina un jācīnās ar sliktajām. Apkaroju vēlmju domāšanu un mēģinājumus nodarboties ar resursu ekonomiku, kaut ko pārdalīt."
Šādi Latvija turīgāka nevar kļūt. Taču joprojām ir daudz sīkpartiju, arī speciāli radītu "projektu", lai sadrumstalotu elektorātu, tostarp partiju piedāvājumi arvien ir vērtējami kā "mēs atnāksim un pārdalīsim labāk". Šis posms ir būtiski ievilcies, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, tāpēc ir pamanāma atpalicība. Ekonomikai ir jābūt radošai, viņš mudina.
Un daudziem ir vēlmju domāšana (wishful thinking), nenoliedzami, būtu jauki braukt ar vācu auto pa Vācijas kvalitātes ceļiem, dzīvot privātmājās, bet jārēķinās ar tendencēm, iedzīvotāju blīvumu un citiem faktoriem Latvijā, tāpēc augstāku vērtējumu viņš piešķīris tām partijām, kam ir konkrēta rīcība, soļi, instrumenti, ne tikai vēlmes un lozungi.
"Esmu uzņēmējs, neviena partija nepārstāv manas intereses pilnībā, bet jāatbalsta pozitīvās lietas, tās jāveicina un jācīnās ar sliktajām. Apkaroju vēlmju domāšanu un mēģinājumus nodarboties ar resursu ekonomiku, kaut ko pārdalīt."
Šādi Latvija turīgāka nevar kļūt. Taču joprojām ir daudz sīkpartiju, arī speciāli radītu "projektu", lai sadrumstalotu elektorātu, tostarp partiju piedāvājumi arvien ir vērtējami kā "mēs atnāksim un pārdalīsim labāk". Šis posms ir būtiski ievilcies, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, tāpēc ir pamanāma atpalicība. Ekonomikai ir jābūt radošai, viņš mudina.
Un daudziem ir vēlmju domāšana (wishful thinking), nenoliedzami, būtu jauki braukt ar vācu auto pa Vācijas kvalitātes ceļiem, dzīvot privātmājās, bet jārēķinās ar tendencēm, iedzīvotāju blīvumu un citiem faktoriem Latvijā, tāpēc augstāku vērtējumu viņš piešķīris tām partijām, kam ir konkrēta rīcība, soļi, instrumenti, ne tikai vēlmes un lozungi.
Ģirts Rungainis
Aldis Greitāns savos vērtējumos ir ļoti lakonisks, skaidrojot tikai to, kāpēc kādas partijas programmu novērtējis augstāk par "0" vai ielicis vairāk nekā vienu zvaigzni. Par lielu daļu partiju piedāvājumu komentāru nav sniedzis, jo tautsaimniecības piedāvājums ir pārāk nabadzīgs. "Lasot partiju ekonomikas programmas, rodas iespaids, ka partijas saprot ekonomikas nozīmi valsts dzīvē, taču negrib savās programmās šim jautājumam veltīt pietiekoši lielu enerģiju un detalizāciju. Varbūt tas tāpēc, ka partijas domā, ka vēlētājiem daudz par ekonomiku nevajadzētu zināt, bet var gadīties, ka partijas nejūtas komfortabli ar savu ekonomikas redzējumu. Protams, iespējams arī, ka abi varianti kopā. Visām programmām ir divas kopīgas iezīmes. Pirmā – programmu stratēģiskums. Izskan idejas par to, ka "jums, zaķīši, jākļūst par ezīšiem", bet skaidrojuma, kā to izdarīt, trūkst. Otrā – atslēgas vārdu, uz kuriem visiem vēlētājiem vajadzētu reaģēt, lietošana. Tāpēc tādi vārdi kā "valsts atbalsts", "konkurētspēja", "nodokļi", "uzņēmējdarbības attīstīšana", "reģionu atbalsts" parādās teju vai katrā programmā jau daudzas vēlēšanu sezonas pēc kārtas. Priecē, ka parādījušies arī jauni termini – "digitalizācija" un "jaunuzņēmumi".
Aldis Greitāns
"Dažām partijām solījumi ir pretrunā cits citam," norāda Sandra Jēkabsone. Atsevišķiem solījumiem nav seguma jeb nav paskaidrots, kur ņemt līdzekļus plānu īstenošanai.
Vairumam ir vispārīgas frāzes. Reti kurai partijai – konkrēti skaitļos izteikti mērķi, par dažām rodas pārdomas – kāds būs labums tautai, akcentē profesore.
Vairumam ir vispārīgas frāzes. Reti kurai partijai – konkrēti skaitļos izteikti mērķi, par dažām rodas pārdomas – kāds būs labums tautai, akcentē profesore.
Sandra Jēkabsone
"Lielākā daļa partiju programmu piedāvājums ir vispārīgs, trūkst konstruktīvu piedāvājumu, vairāk ir lozungi un vīzijas.
Lai veicinātu ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas starptautisku konkurētspēju, ir nepieciešams veikt konkrētas darbības zinātnes, izglītības un inovāciju attīstīšanai, to nevar izdarīt paužot tikai skanīgas partiju vīzijas."
Lai veicinātu ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas starptautisku konkurētspēju, ir nepieciešams veikt konkrētas darbības zinātnes, izglītības un inovāciju attīstīšanai, to nevar izdarīt paužot tikai skanīgas partiju vīzijas."
Uģis Začs
Spied uz partijas logo, lai iepazītos ar solījumiem un to izvērtējumu
Uģis Začs
Jaunā speciālista komentārs
"Izveidoju savu vērtēšanas skalu, kur nosacītu vieninieku piešķīru tām partijām un apvienībām, kuru programmās ietvertie punkti tautsaimniecību ietekmēs negatīvi, un attiecīgi piecinieku tām, kuru piedāvājumi ir konkrēti, to īstenošana pozitīvi ietekmēs ekonomiku.
Lielākā daļa partiju programmu ir vērtējama kā viduvēja – piedāvājums ir vispārīgs, trūkst konstruktīvu risinājumu, vairāk ir lozungu un vīziju.
Pat pieredzējušām partijām un apvienībām, kas ir pie varas, trūkst konkrētības to ierosinājumos. Piemēram, "Attīstībai/Par!" programmas punktos ir atspoguļota vīzija, tā ir noteikusi plašus attīstības virzienus, bet trūkst konkrētības, kas tiks darīts konkrētajā jomā. Arī ZZS lielākajā daļā punktu ir izteiktas vispārīgas vēlmes bez konkrēti aprakstītām darbībām. Piemēram, atbalsts mazajiem un vidējiem vietējiem ražotājiem un jaunuzņēmumiem var sekmēt tautsaimniecības attīstību, taču, kā plānots to īstenot, nav skaidrs.
"Saskaņas" izvēlētais virziens ir skaidri iezīmēts – sociāli orientēta tirgus ekonomika, tostarp piešķirot valstij lielāku nozīmi makroekonomikā. Lielāka valsts iesaiste svarīgu nozaru darbībā var novest pie papildu birokrātiskā sloga, kas varētu kopumā bremzēt tautsaimniecības attīstību.
Skaidri salikti uzsvari ir "Jaunās Vienotības" programmā. Pārdomāti ir nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" programmā atspoguļotie punkti, kuru sekmīga īstenošana palīdzētu tautsaimniecības straujākai attīstībai. Mērķi neietver visus tos raksturojošos parametrus.
Savukārt "Konservatīvo" programmā ir ietverti vairāki ļoti specifiski, konkrēti punkti, kuru īstenošanas gadījumā būtu izaugsme. Likts uzsvars uz birokrātijas mazināšanu un inovāciju attīstību.
"Katram un katrai" programmā minētie punkti ir daļēji konkrēti. Tajā ir padomāts par uzņēmējdarbības veicināšanu ar konkrētām darbībām. Savukārt, piemēram, punkts – atjaunosim iespēju strādāt nepilna darba laika slodzi – nav pamatots, jo atbilstoši Darba likumam šāda iespēja pastāv.
Saeimā nepārstāvētajiem politiskajiem spēkiem to programmās trūkst norādes par to, kā viņu ieceres tiks pildītas.
"Latvijas Krievu savienības" programmā ir uzsvars uz inovatīvu nozaru un jaunuzņēmumu attīstību, kā arī teikts, ka subsīdiju un valsts garantētu kredītu piešķiršana uzņēmumiem ražošanas attīstībai var veicināt tautsaimniecības attīstību, bet trūkst konkrētības partijas plānotajos darbos.
"Suverēnās varas" programmā minēto punktu īstenošana palīdzētu attīstīties tautsaimniecībai, tomēr trūkst konkrētākas informācijas, piemēram, par to, kā veicināt zinātnes attīstību. Ierobežojot apaļkoksnes un šķeldas eksportu, kā to norādījusi partija, īpaši izdalot un atbalstot kādu cilvēku grupu, – tas var veicināt negodīgu uzņēmējdarbību.
Turpretim Kristīgi progresīvās partijas programmā uzsvars uz inovācijām un zinātni ir liels. Partijas programmā plaši aprakstīti tautsaimniecību ietekmējošie faktori, pie kā partija plāno strādāt. Tomēr lielākajā daļā punktu trūkst konkrētības, konkrētas rīcības, kā tas tiks panākts un īstenots.
Arī "Latvija pirmajā vietā" programmā minētie punkti ir vispārīgi un atspoguļo partijas vēlmes bez konkrētiem paskaidrojumiem, ko ir plānots darīt, lai šīs vēlmes īstenotu. Attīstīt nacionālo biznesu un jaunos uzņēmumus ir svarīgi, tas tiešā veidā ietekmēs tautsaimniecības izaugsmi, tomēr nav jāveido jauna iestāde, Nacionālā attīstības banka, kā to vēlas partija. Saimnieciski izdevīgāk būtu uzlabot un pilnveidot darbību kādā no pašreizējām iestādēm.
Konkrēti norādītu darbību, ko un kādā veidā partijas plāno darīt, lai realizētu savās programmās izklāstīto, trūkst vēl citiem sarakstiem – tostarp "Progresīvajiem", "Republikai", Apvienotajam sarakstam un citiem. Vairākām partijām to programmās ir norādītas vēlmes, bet atkal – nav konkrētības, ko partija plāno darīt, lai tās īstenotu.
Tādu partiju kā "Tautas kalpi Latvijai", "Stabilitātei!" un "Apvienība Latvijai" programmās paustais tautsaimniecības attīstību visdrīzāk neietekmēs pozitīvi."
Lielākā daļa partiju programmu ir vērtējama kā viduvēja – piedāvājums ir vispārīgs, trūkst konstruktīvu risinājumu, vairāk ir lozungu un vīziju.
Pat pieredzējušām partijām un apvienībām, kas ir pie varas, trūkst konkrētības to ierosinājumos. Piemēram, "Attīstībai/Par!" programmas punktos ir atspoguļota vīzija, tā ir noteikusi plašus attīstības virzienus, bet trūkst konkrētības, kas tiks darīts konkrētajā jomā. Arī ZZS lielākajā daļā punktu ir izteiktas vispārīgas vēlmes bez konkrēti aprakstītām darbībām. Piemēram, atbalsts mazajiem un vidējiem vietējiem ražotājiem un jaunuzņēmumiem var sekmēt tautsaimniecības attīstību, taču, kā plānots to īstenot, nav skaidrs.
"Saskaņas" izvēlētais virziens ir skaidri iezīmēts – sociāli orientēta tirgus ekonomika, tostarp piešķirot valstij lielāku nozīmi makroekonomikā. Lielāka valsts iesaiste svarīgu nozaru darbībā var novest pie papildu birokrātiskā sloga, kas varētu kopumā bremzēt tautsaimniecības attīstību.
Skaidri salikti uzsvari ir "Jaunās Vienotības" programmā. Pārdomāti ir nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" programmā atspoguļotie punkti, kuru sekmīga īstenošana palīdzētu tautsaimniecības straujākai attīstībai. Mērķi neietver visus tos raksturojošos parametrus.
Savukārt "Konservatīvo" programmā ir ietverti vairāki ļoti specifiski, konkrēti punkti, kuru īstenošanas gadījumā būtu izaugsme. Likts uzsvars uz birokrātijas mazināšanu un inovāciju attīstību.
"Katram un katrai" programmā minētie punkti ir daļēji konkrēti. Tajā ir padomāts par uzņēmējdarbības veicināšanu ar konkrētām darbībām. Savukārt, piemēram, punkts – atjaunosim iespēju strādāt nepilna darba laika slodzi – nav pamatots, jo atbilstoši Darba likumam šāda iespēja pastāv.
Saeimā nepārstāvētajiem politiskajiem spēkiem to programmās trūkst norādes par to, kā viņu ieceres tiks pildītas.
"Latvijas Krievu savienības" programmā ir uzsvars uz inovatīvu nozaru un jaunuzņēmumu attīstību, kā arī teikts, ka subsīdiju un valsts garantētu kredītu piešķiršana uzņēmumiem ražošanas attīstībai var veicināt tautsaimniecības attīstību, bet trūkst konkrētības partijas plānotajos darbos.
"Suverēnās varas" programmā minēto punktu īstenošana palīdzētu attīstīties tautsaimniecībai, tomēr trūkst konkrētākas informācijas, piemēram, par to, kā veicināt zinātnes attīstību. Ierobežojot apaļkoksnes un šķeldas eksportu, kā to norādījusi partija, īpaši izdalot un atbalstot kādu cilvēku grupu, – tas var veicināt negodīgu uzņēmējdarbību.
Turpretim Kristīgi progresīvās partijas programmā uzsvars uz inovācijām un zinātni ir liels. Partijas programmā plaši aprakstīti tautsaimniecību ietekmējošie faktori, pie kā partija plāno strādāt. Tomēr lielākajā daļā punktu trūkst konkrētības, konkrētas rīcības, kā tas tiks panākts un īstenots.
Arī "Latvija pirmajā vietā" programmā minētie punkti ir vispārīgi un atspoguļo partijas vēlmes bez konkrētiem paskaidrojumiem, ko ir plānots darīt, lai šīs vēlmes īstenotu. Attīstīt nacionālo biznesu un jaunos uzņēmumus ir svarīgi, tas tiešā veidā ietekmēs tautsaimniecības izaugsmi, tomēr nav jāveido jauna iestāde, Nacionālā attīstības banka, kā to vēlas partija. Saimnieciski izdevīgāk būtu uzlabot un pilnveidot darbību kādā no pašreizējām iestādēm.
Konkrēti norādītu darbību, ko un kādā veidā partijas plāno darīt, lai realizētu savās programmās izklāstīto, trūkst vēl citiem sarakstiem – tostarp "Progresīvajiem", "Republikai", Apvienotajam sarakstam un citiem. Vairākām partijām to programmās ir norādītas vēlmes, bet atkal – nav konkrētības, ko partija plāno darīt, lai tās īstenotu.
Tādu partiju kā "Tautas kalpi Latvijai", "Stabilitātei!" un "Apvienība Latvijai" programmās paustais tautsaimniecības attīstību visdrīzāk neietekmēs pozitīvi."
1. Jaunā vienotība
Piedāvājums
Ražošana
Īstenot viedo reindustrializāciju, atbalstot eksportspējīgu ražotņu izveidi.
Pārvalde
Ieviest vienotas un efektīvas publiskās pārvaldes digitālo sistēmu.
Reģionālā attīstība
Ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī uzņēmējdarbības attīstības iespējas.
Veidot līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām.
Veidot līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām.
Valsts uzņēmumi
Padarīt valsts uzņēmumu darbību caurskatāmu sabiedrībai, sekmējot kapitāla tirgu un kotējot biržā valsts uzņēmumu mazākuma akciju daļas ne vairāk kā 20%.
Lauki
Sekmēt lauku ekonomiku ar modernu un produktīvu ražošanu, kas atbilst valsts nākotnes vajadzībām, un atbalstīt padziļinātāku kooperāciju.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Šandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ ⚫ ⚫ ⚪
⚫ 🔘 ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚫ ⚫ ⚫ 🔘
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: Programmā ielikti visi "svarīgie" atslēgas vārdi, diezgan profesionāli veidota. Tiek izcelti gan eksportspējīgie uzņēmumi, gan atbalsts reģioniem un tradicionālās vērtības (lauku ekonomika). Varētu precizēt, kas tiek saprasts ar līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām. Vai tas attiecas uz UIN pārdali starp valsts un pašvaldību budžetiem vai kādiem citiem instrumentiem, lai atbalstītu vājākās (vai stiprākās) pašvaldības?
Aldis Greitāns: Atzīme par pareizā vārdu krājuma izmantošanu.
Ģirts Rungainis: Piedāvā konkrētus risinājumus. Ilgstoši atrodoties politikā, ir sevi pierādījuši koalīcijas, valdības ietvaros. Neviens nevar realizēt visu, ko un kā vēlas, turklāt pašreizējā valdībā partijai nav bijis milzīgas iespējas kaut ko ietekmēt, to cilvēki nesaprot. Politika ir centriska, kaut kur varbūt pārāk kreisa, kaut kur pārāk labēja, bet man šķiet, ka tas ir stabilizējošs piedāvājums.
Aldis Greitāns: Atzīme par pareizā vārdu krājuma izmantošanu.
Ģirts Rungainis: Piedāvā konkrētus risinājumus. Ilgstoši atrodoties politikā, ir sevi pierādījuši koalīcijas, valdības ietvaros. Neviens nevar realizēt visu, ko un kā vēlas, turklāt pašreizējā valdībā partijai nav bijis milzīgas iespējas kaut ko ietekmēt, to cilvēki nesaprot. Politika ir centriska, kaut kur varbūt pārāk kreisa, kaut kur pārāk labēja, bet man šķiet, ka tas ir stabilizējošs piedāvājums.
2. "Latvijas Krievu savienība"
Piedāvājums
Mazais un vidējais bizness
Dalības nosacījumu pielāgošana valsts un pašvaldību pasūtījumos mazā un vidējā biznesa iespējām.
Digitalizācija
Valsts finansējuma piešķiršana inovatīvu nozaru un jaunuzņēmumu attīstībai.
Ražošana
Subsīdiju un valsts garantētu kredītu piešķiršana uzņēmumiem ražošanas attīstībai un paplašināšanai.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: Programma vāja, neskaidra. Pamatā akcents uz valsts atbalstu, taču nav skaidrs, kur tam ņems līdzekļus (būtu jāskatās kontekstā ar nodokļu politiku) un kādi kritēriji jāizpilda, lai varētu pretendēt uz valsts atbalstu. Būtu jākonkretizē par subsīdiju un valsts garantētu kredītu piešķiršanu – vai tas attiecas uz visiem uzņēmumiem, vai tomēr tiktu ņemti vērā kaut kādi kritēriji (piemēram, eksportējošiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem reģionos).
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevaru sniegt.
Ģirts Rungainis: Ir konkrēts priekšlikums mazā un vidējā biznesa atbalstam, par kuru var diskutēt – ikvienai monētai ir arī otra puse. Paredz lokālajiem, nelielajiem uzņēmējiem plašākas iespējas piedalīties pasūtījumu saņemšanas procesā. Jautājums ir – vai "sliekšņu" pazemināšana, pretimnākšana neradīs augsni "sarunāšanai", papildiespējas korupcijai. Tāpat mazo piegādātāju piedāvājums parasti ir dārgāks, nereti šie uzņēmumi ir mazāk efektīvi, turklāt ir jautājums – vai tie maksā visus nodokļus?
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevaru sniegt.
Ģirts Rungainis: Ir konkrēts priekšlikums mazā un vidējā biznesa atbalstam, par kuru var diskutēt – ikvienai monētai ir arī otra puse. Paredz lokālajiem, nelielajiem uzņēmējiem plašākas iespējas piedalīties pasūtījumu saņemšanas procesā. Jautājums ir – vai "sliekšņu" pazemināšana, pretimnākšana neradīs augsni "sarunāšanai", papildiespējas korupcijai. Tāpat mazo piegādātāju piedāvājums parasti ir dārgāks, nereti šie uzņēmumi ir mazāk efektīvi, turklāt ir jautājums – vai tie maksā visus nodokļus?
3. Zaļo un zemnieku savienība
Piedāvājums
Prioritātes
Nodrošināsim sabalansētu videi draudzīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru attīstību, atbalstīsim zinātni un izglītību, lai panāktu vietējās produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un patēriņa pieaugumu.
Mazie un vidējie uzņēmumi
Paplašināsim atbalstu mazajiem un vidējiem vietējiem ražotājiem.
Reģionālā attīstība
Stiprināsim reģionu attīstību un sekmēsim uzņēmējdarbības attīstību visā valsts teritorijā.
Inovācijas un IKT
Atbalstīsim jaunuzņēmumus.
Veidosim vienotu, sasvstarpēji saistītu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politikas attīstību.
Veidosim vienotu, sasvstarpēji saistītu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politikas attīstību.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ ⚫ 🔘 ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚪ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: Līdzīgi kā "Jaunajai Vienotībai", ir skaidri salikti akcenti, pēc kuriem vēlētāji varētu orientēties. Ir iekļauti arī svarīgie atslēgas vārdi (augsta pievienotā vērtība, vietējo ražotāju atbalsts, IKT politikas attīstība u. c.). Tomēr ZZS vajadzētu vairāk orientēties uz lauku politiku, nevis zinātni, izglītību un IKT.
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevar sniegt.
Ģirts Rungainis: Vēlmju domāšanas paraugs, lozungi. Atbilžu uz jautājumu "kā?" ir ļoti maz vai nemaz. Lai ko teiktu par augstas pievienotās vērtības radīšanu, šīs industrijas – lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība – nav tās, kas izcels Latviju saulītē. Attīstībai ir jābūt sabalansētai, taču jādara tas ir nedaudz citādi, nekā to iedomājusies ZZS. Neredzu pietiekami lielu konstruktīvo elementu tās pozīcijā.
Turklāt ZZS pēdējos trīsdesmit gadus lielāko daļu ir bijusi pie varas, turpina uzrunāt savu elektorātu. Līdzšinējā atrašanās valdībā saistīta ar konkrēta šaura loka saimniecisko interešu bīdīšanu.
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevar sniegt.
Ģirts Rungainis: Vēlmju domāšanas paraugs, lozungi. Atbilžu uz jautājumu "kā?" ir ļoti maz vai nemaz. Lai ko teiktu par augstas pievienotās vērtības radīšanu, šīs industrijas – lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība – nav tās, kas izcels Latviju saulītē. Attīstībai ir jābūt sabalansētai, taču jādara tas ir nedaudz citādi, nekā to iedomājusies ZZS. Neredzu pietiekami lielu konstruktīvo elementu tās pozīcijā.
Turklāt ZZS pēdējos trīsdesmit gadus lielāko daļu ir bijusi pie varas, turpina uzrunāt savu elektorātu. Līdzšinējā atrašanās valdībā saistīta ar konkrēta šaura loka saimniecisko interešu bīdīšanu.
4. "Tautas kalpi Latvijai"
Piedāvājums
Pārvalde
Atjaunot, ka valstī maksimāli suverēni un neatkarīgi darbojas nozaru padomes vai kameras.
Nauda
Atjaunot Latvijas valsts nacionālo valūtu – lats.
Zeme un resursi
Atgūt Latvijas zemi valsts īpašumā un nodot to nomā valsts pilsoņiem.
Noteikt, ka sauszemes ceļi, dzelzceļi, ūdensceļi, tilti, lidlauki, ostas, dabas resursi, gaisa telpa un teritoriālie ūdeņi ir visas tautas kopīpašums.
Paredzēt tautsaimniecības nozaru atjaunošanu un materiālo resursu izmantošanu lauku reģionu un pilsētu vienmērīgai ekonomikas attīstībai.
Noteikt, ka sauszemes ceļi, dzelzceļi, ūdensceļi, tilti, lidlauki, ostas, dabas resursi, gaisa telpa un teritoriālie ūdeņi ir visas tautas kopīpašums.
Paredzēt tautsaimniecības nozaru atjaunošanu un materiālo resursu izmantošanu lauku reģionu un pilsētu vienmērīgai ekonomikas attīstībai.
Attiecības ar kaimiņvalstīm
Ekonomisko sadarbību vērst uz cieņas, neitralitātes principiem un draudzīgām attiecībām ar kaimiņvalstīm.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ 🔘 ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚪ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: Diezgan utopiski un pat ekstrēmi (atgūt zemi valsts īpašumā). Dominē kopīpašums un valsts īpašums, draudzība ar kaimiņvalstīm (pieņemu, ka runa ir par Krieviju un Baltkrieviju, jo ar pārējām Baltijas un ES valstīm Latvijai jau ir draudzīgas attiecības).
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevar sniegt.
Ģirts Rungainis: Partijas, kas piedāvā tamlīdzīgas programmas, ir speciāli veidotas ar nolūku šķelt elektorātu. Faktiski runa ir par nacionalizāciju. Populistiski piedāvājumi, turklāt vērsti uz Latvijas palikšanu trūcīgākai.
Šādu "kopu" ideja, ieskaitot "Latvija pirmajā vietā", ir vienkārša – nolūgsimies Kremlim, izpildīsim orbanizāciju, līdz ar to šobrīd mazināsim "sāpes" – būs mazāki rēķini, tikmēr kādam par to samaksās. Taču nav nekā konstruktīva.
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevar sniegt.
Ģirts Rungainis: Partijas, kas piedāvā tamlīdzīgas programmas, ir speciāli veidotas ar nolūku šķelt elektorātu. Faktiski runa ir par nacionalizāciju. Populistiski piedāvājumi, turklāt vērsti uz Latvijas palikšanu trūcīgākai.
Šādu "kopu" ideja, ieskaitot "Latvija pirmajā vietā", ir vienkārša – nolūgsimies Kremlim, izpildīsim orbanizāciju, līdz ar to šobrīd mazināsim "sāpes" – būs mazāki rēķini, tikmēr kādam par to samaksās. Taču nav nekā konstruktīva.
5. "Suverēnā vara"
Piedāvājums
Darbaspēks
Mazināt bezdarba līmeni pirmspensijas vecuma cilvēku vidū, atbalstot viņu darba devējus.
Mājokļu pieejamība
Hipotēkas procentu maksājumus par ģimenes mājokļa iegādi, būvniecību vai remontu ieskaitīt attaisnotajos izdevumos.
Atcelt būvatļaujas saņemšanu ģimenes apbūvei.
Atcelt būvatļaujas saņemšanu ģimenes apbūvei.
Koksnes resursi
Ierobežot Latvijā iegūtās apaļkoksnes un šķeldas eksportu līdz iekšējā tirgus vajadzību apmierināšanai.
Reģionālā attīstība
Attīstīt pilna cikla ražošanu reģionos, atbalstot uzņēmējus ar motivējošu nodokļu politiku.
Veidot lauku attīstības investīciju programmu valsts atbalstam ģimenēm un jaunajiem speciālistiem. Atbalstīt eksportējošos uzņēmumus ārējā tirgū ar aktīva valsts lobija palīdzību.
Veidot lauku attīstības investīciju programmu valsts atbalstam ģimenēm un jaunajiem speciālistiem. Atbalstīt eksportējošos uzņēmumus ārējā tirgū ar aktīva valsts lobija palīdzību.
Zinātne
Veicināt zinātnes attīstību.
Kontrolējošie dienesti
Pasargāt uzņēmējus no nepamatotiem un nemotivētiem kontrolējošo dienestu ierobežojumiem.
Infrastruktūra
Veidot Latvijas ostas, lidostas un dzelzceļu kā starptautisko multimodālo pārvadājumu centru.
Atjaunot ceļu fondu un attīstīt ceļu infrastruktūru.
Nepieļaut ostu privatizāciju.
Atjaunot ceļu fondu un attīstīt ceļu infrastruktūru.
Nepieļaut ostu privatizāciju.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ 🔘 ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: Akcents uz noteiktām iedzīvotāju (aktīvāko vēlētāju) grupām un viņu interesēm. Tiek mēģināts aptvert ļoti plašu jautājumu loku – sākot ar lauku un reģionu attīstību, eksportējošo uzņēmumu atbalstu, beidzot ar ceļu infrastruktūru un zinātni. Iekļautas arī diezgan pretrunīgas lietas, piemēram, par būvatļauju atcelšanu, kas var novest pie jaunām problēmām. Kopumā nav skaidrs virziens: no vienas puses, ierobežojumu atcelšana no valsts puses, tajā pašā laikā – nepieļaut ostu privatizāciju!
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevar sniegt.
Ģirts Rungainis: Atsevišķiem ierosinājumiem pat ir piedāvāts risinājums. Piemēram, hipotēkas procentu maksājumus ieskaitīt attaisnotajos izdevumos, – ASV tas darbojas. Tas veicinātu arī nodokļu maksāšanu, jo jābūt ir "oficiāliem" izdevumiem.
Doma pareizajā virzienā ir arī veidot nodokļu politiku, nodrošināt citus labumus, kas ieinteresētu pašvaldības attīstīt savās teritorijās ražošanu u. c. Līdz šim tā ir bijusi problēma – pašvaldības nav ieinteresētas uzņēmējdarbības attīstībā to teritorijā, bet ir ieinteresētas, lai tajās dzīvotu darbinieki.
Veselīga doma ir par eksporta atbalstu, bet pietiekami labi nav atbildēts – kā? LIAA jau atbalsta eksportējošos uzņēmumus, iespējams, to var darīt gudrāk, vairāk vai labāk koordinēti.
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevar sniegt.
Ģirts Rungainis: Atsevišķiem ierosinājumiem pat ir piedāvāts risinājums. Piemēram, hipotēkas procentu maksājumus ieskaitīt attaisnotajos izdevumos, – ASV tas darbojas. Tas veicinātu arī nodokļu maksāšanu, jo jābūt ir "oficiāliem" izdevumiem.
Doma pareizajā virzienā ir arī veidot nodokļu politiku, nodrošināt citus labumus, kas ieinteresētu pašvaldības attīstīt savās teritorijās ražošanu u. c. Līdz šim tā ir bijusi problēma – pašvaldības nav ieinteresētas uzņēmējdarbības attīstībā to teritorijā, bet ir ieinteresētas, lai tajās dzīvotu darbinieki.
Veselīga doma ir par eksporta atbalstu, bet pietiekami labi nav atbildēts – kā? LIAA jau atbalsta eksportējošos uzņēmumus, iespējams, to var darīt gudrāk, vairāk vai labāk koordinēti.
6. "Kristīgi progresīvā partija"
Piedāvājums
Uzņēmējdarbības vide
Ekonomiskā izaugsme – tautas labklājības pamats. Pielietot zinātnisko pieeju un prognozi. Atbalstīt (izmantojot ekonomiskās metodes) uzņēmumus, kuru attīstība būtu visefektīvākā valstij īstermiņā un ilgtermiņā.
Sekmēt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražotāju un sniedzēju tīkla izaugsmi valstī. Latvijai ir jākļūst par robotu ražotāju valsti.
Sekmēt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražotāju un sniedzēju tīkla izaugsmi valstī. Latvijai ir jākļūst par robotu ražotāju valsti.
Infrastruktūra
Sakārtot transporta infrastruktūru valstī. Pielietot zinātnisko pieeju šai problēmai. Latvijai ir vajadzīgi kvalitatīvi ceļi, ostas, dzelzceļa un aviācijas transports. Samazināt korupciju nozarē.
Vidusslānis
Panākt vidusslāņa veidošanos valstī.
Zinātne
Integrēt zinātni tautsaimniecībā un valsts pārvaldē.
Birokrātija
Optimizēt prasības pret uzņēmējiem un biznesu. Sakārtot nodokļus un samazināt birokrātijas slogu. Padarīt valsti pievilcīgu biznesa aktivitātēm.
Vīzija
Kadri. Finanses. Materiālie līdzekļi. Mēs mainīsim pieeju katrā no minētiem posteņiem. Uzņēmējdarbības nodokļu optimizācija. Vietējā biznesa atbalsts ar ekonomiskiem līdzekļiem. Samazināsim nelietderīgo, neefektīvo birokrātiski administratīvo slogu. Vietējās banku sistēmas kontrole, atbalsts un stiprināšana. Kadru sagatavošanas politikas kardinālas izmaiņas. Biznesa attīstības zinātniskais nodrošinājums un plānošana.
Uzņēmumi ar augsto pievienoto vērtību. Mēs izveidosim sistēmu tādu uzņēmumu stiprināšanai. Apturēt valsts izzagšanu. Mēs neatbalstām OIK.
Inovācijas visur.
Zinātniski pamatota reģionu ekonomiskās attīstības programma, nevis teritoriju "mehāniska" skaldīšana un apvienošana ir mūsu mērķis. Centrālā un reģionālā birokrātiskā aparāta optimizēšana, izmantojot plašu datorizāciju.
Valsts mārketings. Latvija ir maza, droša visādos aspektos, ekoloģiski tīra valsts (var piedāvāt ekoproduktus), nepiedāvā lētus, bet gan kvalitatīvus produktus, preces un pakalpojumus. Ir iepriekš izpētītu un optimāli izvēlētu "nišas produktu ražotājs" pasaulē.
Uzņēmumi ar augsto pievienoto vērtību. Mēs izveidosim sistēmu tādu uzņēmumu stiprināšanai. Apturēt valsts izzagšanu. Mēs neatbalstām OIK.
Inovācijas visur.
Zinātniski pamatota reģionu ekonomiskās attīstības programma, nevis teritoriju "mehāniska" skaldīšana un apvienošana ir mūsu mērķis. Centrālā un reģionālā birokrātiskā aparāta optimizēšana, izmantojot plašu datorizāciju.
Valsts mārketings. Latvija ir maza, droša visādos aspektos, ekoloģiski tīra valsts (var piedāvāt ekoproduktus), nepiedāvā lētus, bet gan kvalitatīvus produktus, preces un pakalpojumus. Ir iepriekš izpētītu un optimāli izvēlētu "nišas produktu ražotājs" pasaulē.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ ⚫ 🔘 ⚪
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
⚪ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: Viena no izvērstākajām un plašākajām programmām. Veidota profesionāli, liekot akcentus uz "svarīgajiem" jautājumiem, tostarp birokrātisko šķēršļu mazināšanu, uzņēmējdarbības attīstību un uzņēmēju (īpaši vidējo) atbalstu. Tomēr tautai par sarežģītu! Tāpat diezgan uzkrītoši "lec ārā" deklaratīvas frāzes (integrēt zinātni tautsaimniecībā, inovācijas visur, apturēt valsts izzagšanu u. tml.).
Aldis Greitāns: Atzīme paaugstināta no 1 uz 2 par apjomu.
Ģirts Rungainis: Nav, ko komentēt.
Aldis Greitāns: Atzīme paaugstināta no 1 uz 2 par apjomu.
Ģirts Rungainis: Nav, ko komentēt.
7. Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa"
Piedāvājums
Uzņēmējdarbības vide
Latvijai ir jāsāk pāreja uz sociāli orientētu tirgus ekonomiku.
Valsts loma makroekonomikas līmenī ir jāpalielina, lai veicinātu tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības labklājību.
Latvijai jāatgriežas pie valsts regulējuma principiem stratēģiski svarīgām tautsaimniecības nozarēm.
Valsts loma makroekonomikas līmenī ir jāpalielina, lai veicinātu tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības labklājību.
Latvijai jāatgriežas pie valsts regulējuma principiem stratēģiski svarīgām tautsaimniecības nozarēm.
Principi
Latvijas tautsaimniecības attīstībai jābalstās uz trim galvenajiem principiem: pragmatisms; nacionālo interešu prioritāte; inovatīvu tautsaimniecības nozaru attīstība.
Birokrātija
Mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai maksimāli jāatvieglo nodokļu administrēšana, izmantojot digitalizācijas procesu, jāuzlabo komunikācijas kvalitāte un ātrums starp uzņēmēju un valsts institūcijām.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ ⚫ ⚫ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ 🔘 ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: Skaidri pateikts virziens – sociāli orientēta tirgus ekonomika, kas ļauj vēlētājiem uzreiz saprast, kādas vērtības tiks aizstāvētas. Tajā pašā laikā nav aizmirsts par mūsdienīgām lietām (inovatīvu tautsaimniecības nozaru attīstību, digitalizāciju). Programma varētu būt izvērstāka un nedaudz konkrētāka (piemēram, kādas stratēģiskās nozares tiks atbalstītas).
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevar sniegt.
Ģirts Rungainis: Ir daži uzmanības vērti elementi; kā sena, pieredzējusi partija pilnīgas aplamības nepiedāvā.
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevar sniegt.
Ģirts Rungainis: Ir daži uzmanības vērti elementi; kā sena, pieredzējusi partija pilnīgas aplamības nepiedāvā.
8. Politiskā partija "Stabilitātei!"
Piedāvājums
VID
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reforma, vispirms ieviešot atbalsta un konsultācijas principus.
Apturēsim VID patvaļīgu uzņēmēju vajāšanu, uzbrukumu un uzņēmumu īpašuma nepamatotu arestēšanu.
Apturēsim VID patvaļīgu uzņēmēju vajāšanu, uzbrukumu un uzņēmumu īpašuma nepamatotu arestēšanu.
Uzņēmēji
Uzņēmēji, kas spēj nopelnīt un dot darbu citiem.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚪ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: Ļoti konspektīva, nav skaidrs, kāds ir konkrētās partijas virziens (kādas vērtības tā aizstāv).
Aldis Greitāns: Atzīme vienīgi par to, ka pieminējuši VID.
Ģirts Rungainis: Apelē pie tā, ka vienmēr kāds ir neapmierināts ar VID, ar to, ka ir jāmaksā nodokļi. Skaidrs, ka VID nedarbojas ideāli, salīdzinot kaut vai ar Igauniju. Ideja, ka tai jābūt konsultatīvai iestādei, nevis represīvam orgānam, taču nav atbildēts uz jautājumu – kā to panākt? Nav vajadzīgi vēlmju domāšanas līmeņa priekšlikumi, ir vajadzīgi pārvaldītāji, kuriem ir skaidrs, kas ir jādara un kā.
Aldis Greitāns: Atzīme vienīgi par to, ka pieminējuši VID.
Ģirts Rungainis: Apelē pie tā, ka vienmēr kāds ir neapmierināts ar VID, ar to, ka ir jāmaksā nodokļi. Skaidrs, ka VID nedarbojas ideāli, salīdzinot kaut vai ar Igauniju. Ideja, ka tai jābūt konsultatīvai iestādei, nevis represīvam orgānam, taču nav atbildēts uz jautājumu – kā to panākt? Nav vajadzīgi vēlmju domāšanas līmeņa priekšlikumi, ir vajadzīgi pārvaldītāji, kuriem ir skaidrs, kas ir jādara un kā.
9. Politiskā partija "Tautas varas spēks"
Tikai kritika, neviena ierosinājuma.
10. "Vienoti Latvijai"
Partijas programmā tikai viens vārds – tautvaldība.
Vērtējums nav iespējams
Vērtējums nav iespējams
11. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"– "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Piedāvājums
Vīzija
Mērķis – "augoša Latvija".
Ģimeņu atbalsts
Turpināsim atbalstīt jaunos vecākus, nodrošinot bērnudārza pieejamību, tajā skaitā finansējot bērna pieskatīšanu mājās; ar sociālajām stipendijām, studiju kredīta dzēšanu, lielāku bērnu kopšanas pabalstu.
Palielināsim mājokļu pieejamību ģimenēm ar bērniem, ieviešot nomu ar izpirkumu ekonomiskā tipa privātmājām uz pašvaldības zemes.
Palielināsim mājokļu pieejamību ģimenēm ar bērniem, ieviešot nomu ar izpirkumu ekonomiskā tipa privātmājām uz pašvaldības zemes.
Zinātne un inovācijas
Ar investīciju fonda un digitalizācijas programmu atbalstu veicināsim preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu, kā arī produktivitātes kāpināšanu.
Sekmēsim zinātnes, inovāciju un uzņēmējdarbības sadarbību.
Sekmēsim zinātnes, inovāciju un uzņēmējdarbības sadarbību.
Reģionālā attīstība
Stiprināsim LIAA reģionālo biznesa inkubatoru tīklu, atvieglosim birokrātiskās prasības mājražotājiem.
Ar industriālo parku attīstību un mājokļu būvniecību stimulēsim darbavietu pieejamību reģionos.
Lai kāpinātu mazo un vidējo ražojošo lauku saimniecību konkurētspēju, nodrošināsim tām īpašu atbalstu gan tiešajos atbalsta pasākumos, gan ar valsts garantijām kredītlīnijas programmas veidā.
Ar industriālo parku attīstību un mājokļu būvniecību stimulēsim darbavietu pieejamību reģionos.
Lai kāpinātu mazo un vidējo ražojošo lauku saimniecību konkurētspēju, nodrošināsim tām īpašu atbalstu gan tiešajos atbalsta pasākumos, gan ar valsts garantijām kredītlīnijas programmas veidā.
Zaļais kurss
Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu īstenosim tā, lai stimulētu ekonomisko attīstību.
Infrastruktūra
Vismaz par 20% palielināsim labā stāvoklī esošu ceļu īpatsvaru.
Digitālizācija
Veicināsim sabiedrības digitālo prasmju uzlabošanu un padarīsim efektīvākus valsts sniegtos pakalpojumus.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ ⚫ ⚫ 🔘
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚫ ⚫ ⚫ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: Izvērsta programma, līdzīgi kā Kristīgi progresīvajai partijai. Tiek likts uzsvars uz ģimeniskām vērtībām (jauno ģimeņu atbalstu, sociālajām stipendijām, studiju kredīta dzēšanu utt.), kas varētu piesaistīt gados jaunos vēlētājus. Tāpat ir iekļauti svarīgie atslēgas vārdi (eksporta pieaugums, produktivitātes kāpināšana, konkurētspēja, zinātne, inovācija, digitālās prasmes utt.). Viena no pirmajām programmām, kur pieminēts arī Eiropas zaļais kurss. Turklāt programma nav deklaratīva, ir minēti konkrēti instrumenti, kā minētos mērķus var sasniegt (noma ar izpirkumu, reģionālie biznesa inkubatori, kredītlīnijas u. tml.).
Aldis Greitāns: Atzīme par apjomu.
Ģirts Rungainis: Arī šī partija pie varas bijusi gandrīz visus 32 gadus, viņiem ir bijis arī savs premjers. Esmu "nacionāļus" kritizējis par to, ka tiem nav skaidras ekonomiskās politikas. Tagad beidzot apvienībai ir vairāk sakarīgu priekšlikumu. Piemēram, par demogrāfijas problēmām runājām jau pirms 10 un vairāk gadiem, Imants Parādnieks šo tēmu ir "apsedlojis", un tas ir labi.
Aldis Greitāns: Atzīme par apjomu.
Ģirts Rungainis: Arī šī partija pie varas bijusi gandrīz visus 32 gadus, viņiem ir bijis arī savs premjers. Esmu "nacionāļus" kritizējis par to, ka tiem nav skaidras ekonomiskās politikas. Tagad beidzot apvienībai ir vairāk sakarīgu priekšlikumu. Piemēram, par demogrāfijas problēmām runājām jau pirms 10 un vairāk gadiem, Imants Parādnieks šo tēmu ir "apsedlojis", un tas ir labi.
12. "Latvija pirmajā vietā"
Piedāvājums
Atbalsta finanšu institūcija
Lai atbalstītu nacionālo biznesu un jaunos uzņēmējus, izveidosim Nacionālās attīstības banku.
Ambīcijas
Padarīsim Latviju par starptautiska biznesa, finanšu, IT un tūrisma centru, lai mūsu valsts kļūtu par Eiropas jauno "ziemeļu Dubaiju", ko apbrīno pasaulē!
Panāksim, lai Latvija astoņu gadu laikā kļūtu par vienu no bagātākajām pasaules valstīm!
Panāksim, lai Latvija astoņu gadu laikā kļūtu par vienu no bagātākajām pasaules valstīm!
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ 🔘 ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
🔘 ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: Ļoti deklaratīvi un utopiski. Piemēram, ko nozīmē – kļūt par vienu no bagātākajām pasaules valstīm? (Vai kritērijs būtu IKP uz vienu iedzīvotāju? Tad nav reāli astoņos gados pat pietuvoties "Top 10"!) Attiecībā uz "ziemeļu Dubaiju" arī utopiski, jo Latvija jau ir mēģinājusi būt gan par "mazo Šveici", gan tranzīta un tūrisma lielvalsti, bet nav izdevies.
Aldis Greitāns: Atzīme par "ziemeļu Dubaiju" un "vienu no bagātākajām pasaules valstīm", t.i., par ambīcijām.
Ģirts Rungainis: Kā kļūsim par piesaukto ziemeļu Dubaiju, kā to izdarīt, nav pateikts. Diemžēl man nav ticības, ka to varētu izdarīt Ainārs Šlesers, viņš ir izteikti uz transakcijām vērsts politiķis.
Atzīst to vai ne, viņus finansē Krievijas sadarbības lobijs. Šis virziens ir bezperspektīvs, tas vienmēr tāds ir bijis, bet tagad tas kļūst acīmredzami ikvienam. Tie, kuri turpina spītīgi pie šīs idejas turēties, tikai radīs problēmas Latvijai.
Manā uztverē, nekāda pozitīva pienesuma no šīs partijas būšanas koalīcijā, parlamentā nebūs.
Aldis Greitāns: Atzīme par "ziemeļu Dubaiju" un "vienu no bagātākajām pasaules valstīm", t.i., par ambīcijām.
Ģirts Rungainis: Kā kļūsim par piesaukto ziemeļu Dubaiju, kā to izdarīt, nav pateikts. Diemžēl man nav ticības, ka to varētu izdarīt Ainārs Šlesers, viņš ir izteikti uz transakcijām vērsts politiķis.
Atzīst to vai ne, viņus finansē Krievijas sadarbības lobijs. Šis virziens ir bezperspektīvs, tas vienmēr tāds ir bijis, bet tagad tas kļūst acīmredzami ikvienam. Tie, kuri turpina spītīgi pie šīs idejas turēties, tikai radīs problēmas Latvijai.
Manā uztverē, nekāda pozitīva pienesuma no šīs partijas būšanas koalīcijā, parlamentā nebūs.
13. konservatīvie
Piedāvājums
Mājokļu pieejamība
• Mērķis: 50 000 jaunu mājokļu reģionos un Rīgā.
• 2. pensiju līmeņa uzkrājums kā garantija pirmajai mājokļa iemaksai vai iespēja steidzamu veselības problēmu risināšanai.
• Strādājošajiem jauniešiem līdz 35 gadiem ar ienākumiem vismaz vidējās algas apmērā pirmā iemaksa tiks garantēta no "Altum". 50% samazinājums "Altum" garantijas pieteikuma un garantijas maksai.
• 2. pensiju līmeņa uzkrājums kā garantija pirmajai mājokļa iemaksai vai iespēja steidzamu veselības problēmu risināšanai.
• Strādājošajiem jauniešiem līdz 35 gadiem ar ienākumiem vismaz vidējās algas apmērā pirmā iemaksa tiks garantēta no "Altum". 50% samazinājums "Altum" garantijas pieteikuma un garantijas maksai.
Birokrātija
• Būvvalžu debirokratizācija.
• Mazināsim uzņēmumus kontrolējošo birokrātiju.
• Mazināsim uzņēmumus kontrolējošo birokrātiju.
Infrastruktūra
• Latvijas ceļi – labākie Baltijā.
• Izbūvēsim jaunas automaģistrāles galvenajiem attīstības centriem.
• Uzsāksim Rīgas apvedceļa pārbūvi.
• Nostiprināsim dzelzceļu kā satiksmes mugurkaulu.
• Īstenosim valsts veloceļu programmu.
• Izbūvēsim jaunas automaģistrāles galvenajiem attīstības centriem.
• Uzsāksim Rīgas apvedceļa pārbūvi.
• Nostiprināsim dzelzceļu kā satiksmes mugurkaulu.
• Īstenosim valsts veloceļu programmu.
Inovācijas, IKT
• Pelnīsim Latvijai gudri.
• 10 "vienradži" 10 gados.
• 4 gadu laikā piesaistīsim 5000 IT nozares profesionāļus.
• 10 "vienradži" 10 gados.
• 4 gadu laikā piesaistīsim 5000 IT nozares profesionāļus.
Bankas
Kredītprocentu likmes un banku komisijas – zemākās Baltijā.
Naudas atmazgāšana
Mērķtiecīga cīņa pret netīro naudu, nevis papīra kalnu audzēšana.
Sezonālā nodarbinātība
Sezonas strādnieku nodokļu režīms lauksaimniecībā, viesmīlībā un ēdināšanā.
Platībmaksājumi
Platībmaksājumu palielināšana saimniecībām līdz 300 ha.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ ⚫ 🔘 ⚪
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚫ ⚫ ⚫ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: Viena no retajām programmām, kur minēti konkrēti skaitļi! Tas varētu piesaistīt noteiktu vēlētāju kategoriju. Redzams, ka tiek domāts par demogrāfiju un jauno ģimeņu atbalstu ("Altum" garantijām strādājošiem jauniešiem ar stabiliem ienākumiem). Tajā pašā laikā ir arī daudzas neizpildāmas lietas, piemēram: kā nodrošināt zemākās Baltijā kredītprocentu likmes un banku komisijas pie pastāvošās banku sistēmas Latvijā? Tāpat nav skaidrs, no kurienes un kā piesaistīt 5000 IT nozares profesionāļus 4 gadu laikā un nodrošināt 50 000 jaunu mājokļu (iepriekšējo 30 gadu laikā tas nav izdevies!).
Aldis Greitāns: Atzīme par apjomu un "izvērsto" jaunuzņēmumu jautājumu (10 "vienradži" 10 gados).
Ģirts Rungainis: Iezīmējas tas, ka pie varas esošie saprot realitāti, ir vairāk domājuši par konkrētiem risinājumiem.
Pats esmu kritizējis Igaunijas soli, atļaujot izmaksāt pensiju fonda līdzekļus. Programmā ir priekšlikums, daļēji surogāts no Igaunijas, taču nedaudz labākā "iesaiņojumā", sakot, ka šos līdzekļus var izmantot kā ķīlu nekustamajam īpašumam vai slimības gadījumā.
Līdz šim gājis kā pa celmiem, bet nevar teikt, ka "konservatīvie" nav mēģinājuši paveikt iepriekš solīto, arī korupcijas ēnas pār viņiem nav bijis.
Aldis Greitāns: Atzīme par apjomu un "izvērsto" jaunuzņēmumu jautājumu (10 "vienradži" 10 gados).
Ģirts Rungainis: Iezīmējas tas, ka pie varas esošie saprot realitāti, ir vairāk domājuši par konkrētiem risinājumiem.
Pats esmu kritizējis Igaunijas soli, atļaujot izmaksāt pensiju fonda līdzekļus. Programmā ir priekšlikums, daļēji surogāts no Igaunijas, taču nedaudz labākā "iesaiņojumā", sakot, ka šos līdzekļus var izmantot kā ķīlu nekustamajam īpašumam vai slimības gadījumā.
Līdz šim gājis kā pa celmiem, bet nevar teikt, ka "konservatīvie" nav mēģinājuši paveikt iepriekš solīto, arī korupcijas ēnas pār viņiem nav bijis.
14. Politiskā partija "Katram un katrai"
Piedāvājums
Uzņēmējdarbības vide
• Labvēlīga, izaugsmi veicinoša uzņēmējdarbības vide
• Labvēlīga vide jaunajam uzņēmējam – 270 dienas atlikti nodokļi.
• Atbalstīsim investīcijas uzņēmējdarbībai.
• Labvēlīga vide jaunajam uzņēmējam – 270 dienas atlikti nodokļi.
• Atbalstīsim investīcijas uzņēmējdarbībai.
Resursi
• Konkurētspējīgas resursu cenas – energoresursi, cilvēkresursi, finanšu resursi
• Resursu pieejamībai pārveidosim "Altum" par valsts investīciju banku.
• Resursu pieejamībai pārveidosim "Altum" par valsts investīciju banku.
Darbaspēks
• Atvieglosim nosacījumus darbaspēka piesaistei ārpus Latvijas.
• Atjaunosim iespēju strādāt nepilna darba laika slodzi.
• Atjaunosim iespēju strādāt nepilna darba laika slodzi.
Lauksaimniecība
Iestāsimies par līdzvērtīgiem platību maksājumiem, nacionālo interešu aizstāvēšana, lobēšana lauksaimniecības jomā ES, lai nepieļautu konkurences kropļošanu.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: Pārāk vispārīga programma. Nav īsti skaidri akcentēts, kādas ir partijas prioritātes, kādas vērtības tiks aizstāvētas. Tiek pieminēts uzņēmējdarbības atbalsts (piemēram, 270 dienas atlikti nodokļi, atvieglojumi darbaspēka piesaistei), konkurētspējīgas resursu cenas, tomēr nav skaidrs, kādā veidā to varētu sasniegt.
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevar sniegt.
Ģirts Rungainis: Aldis Gobzems jau ir ilgu laiku politikā, taču līdzšinējais pienesums ir bijis negatīvs; partijā ir oportūnistiski cilvēki, daudzi nāk politikā nevis, lai dotu, kaut ko uzlabotu, bet ņemtu un padarītu sliktāku.
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevar sniegt.
Ģirts Rungainis: Aldis Gobzems jau ir ilgu laiku politikā, taču līdzšinējais pienesums ir bijis negatīvs; partijā ir oportūnistiski cilvēki, daudzi nāk politikā nevis, lai dotu, kaut ko uzlabotu, bet ņemtu un padarītu sliktāku.
15. "Progresīvie"
Piedāvājums
Ražošana
Latvijai ir nepieciešama mērķtiecīga industriālā politika.
Inovācijas
Realizēsim pārnozaru misijas, tostarp zaļo kursu, digitālo transformāciju, inovatīvo jaunuzņēmumu attīstību.
Uzņēmējdarbības vide
Definēsim īpaši atbalstāmās ekonomikas nišas un eksporta specializācijas (IKT pakalpojumi, apstrādes rūpniecība).
Ēnu ekonomika
Iniciēsim neatmaksājamu parādu dzēšanu, lai cilvēki iznāktu no ēnu ekonomikas.
Infrastruktūra
Attīstīsim ilgtspējīgu, visiem pieejamu un integrētu mobilitāti, nostiprinot dzelzceļu kā sabiedrisko pārvadājumu mugurkaulu.
Pārvalde
Pēc Ziemeļvalstu parauga īstenosim visaptverošu institucionālo reformu.
Vide
Pārdomāta vides politika novērš piesārņojumu un rada darbavietas. Izmantosim Rīgas labo praksi, īpaši atkritumu apsaimniekošanas jomā un mežu politikā. Atbalstīsim ilgtspējīgu lauksaimniecību. Veicināsim kooperatīvu attīstību.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ ⚫ ⚫ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Greitāne: Programmā tiek izmantoti svarīgie atslēgas vārdi (digitālā transformācija, inovatīvā uzņēmējdarbība, ilgtspējīga lauksaimniecība u. tml.), kā arī pieminēts zaļais kurss un vides politika. Tāpat akcents tiek likts uz industriālo politiku un prioritāro nozaru definēšanu un atbalstīšanu. Kopumā ir aptvertas dažādas jomas un pārdomāts gan par infrastruktūras attīstību, gan institucionālo reformu. Tomēr ir arī dažas mulsinošas lietas, piemēram, neatmaksājamu parādu dzēšana – uz kādiem parādiem tas attiecināms, privātpersonu vai uzņēmumu?
Aldis Greitāns: Atzīme par apjomu. Ņemot vērā sociālajos tīklos izvērstās aktivitātes, biju gaidījis vairāk.
Ģirts Rungainis: Mēģina apmierināt pieprasījumu pēc sociāldemokrātiskām idejām. Tas, kas ir noticis iepriekšējos 32 gados, – spēcīga sociāldemokrātisko ideju diskreditācija no dažādu latviešu politiķu spēku puses, bet "Saskaņa" nevar kļūt par neitrālu elektorātu pārstāvošu partiju.
Ir daži labi priekšlikumi. Kopumā gan tomēr varētu būt vēl vairāk ideju, un īpaši trūkst atbildes uz jautājumu "kā?", jo ir svarīgi radīt apstākļus, lai valsts, sabiedrība, uzņēmumi ir globāli konkurētspējīgāki. Neviens nevar saražot visu, pat ne ASV. Līdz ar to jārada globāli konkurētspējīga prece vai pakalpojums, jāpārdod tas visā pasaulē.
Aldis Greitāns: Atzīme par apjomu. Ņemot vērā sociālajos tīklos izvērstās aktivitātes, biju gaidījis vairāk.
Ģirts Rungainis: Mēģina apmierināt pieprasījumu pēc sociāldemokrātiskām idejām. Tas, kas ir noticis iepriekšējos 32 gados, – spēcīga sociāldemokrātisko ideju diskreditācija no dažādu latviešu politiķu spēku puses, bet "Saskaņa" nevar kļūt par neitrālu elektorātu pārstāvošu partiju.
Ir daži labi priekšlikumi. Kopumā gan tomēr varētu būt vēl vairāk ideju, un īpaši trūkst atbildes uz jautājumu "kā?", jo ir svarīgi radīt apstākļus, lai valsts, sabiedrība, uzņēmumi ir globāli konkurētspējīgāki. Neviens nevar saražot visu, pat ne ASV. Līdz ar to jārada globāli konkurētspējīga prece vai pakalpojums, jāpārdod tas visā pasaulē.
16. "Attīstībai/Par!"
Piedāvājums
Vīzija
Mūsu izvērstās ekonomikas programmas pamatā ir jēdziens "uzņēmīga valsts", ieguldījumi cilvēkkapitālā, digitālajā pārveidē un klimata mērķos, vienkāršāki un "zaļāki" nodokļi.
Vide
Vides programmas centrā – mazāk atkritumu, vairāk bioloģiskās lauksaimniecības, zaļo iepirkumu un vides izglītības. Latvija nav tikai Rīga. Mūsu formula Latvijas attīstībai: augstas vērtības rūpnieciskā ražošana – prioritāri reģionos, eksportējami pakalpojumi – prioritāri Latvija dzīvos digitālāk.
IKT un inovācijas
Tāldarbs ar zibensātru 5G internetu, digitālais eiro un simtiem citu lietu, kas digitāli strādās ātrāk un vienkāršāk, – no biļetēm transportā līdz vēlēšanu biļeteniem, no pilsoņu līdzdalības publiskajā pārvaldē līdz personalizētai medicīnai
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: It kā moderna programma, kur tiek uzsvērta digitalizācija, tāldarbs u. tml. lietas, kā arī vide (t.sk. "zaļāki" nodokļi), tomēr tā ir nepārliecinoša. Nav skaidrs, kā to visu realizēt un ko no 5G interneta un digitalizācijas iegūs tie 25% Latvijas iedzīvotāju, kas šobrīd dzīvo nabadzībā un nevar atļauties apmierināt savas pamatvajadzības, vai tie vairāk nekā 40%, kam trūkst pat digitālo pamatprasmju, lai gan programmā teikts, ka Latvija nav tikai Rīga!
Aldis Greitāns: Atzīme par to, ka vairākkārt lietots vārds "digitāls", un par to, ka zina par digitālo eiro. Nav gan skaidrs, kāds tam sakars ar tāldarbu.
Ģirts Rungainis: Esmu skeptisks, programmā neredzu neko konkrētu, tie vairāk ir lozungi.
Aldis Greitāns: Atzīme par to, ka vairākkārt lietots vārds "digitāls", un par to, ka zina par digitālo eiro. Nav gan skaidrs, kāds tam sakars ar tāldarbu.
Ģirts Rungainis: Esmu skeptisks, programmā neredzu neko konkrētu, tie vairāk ir lozungi.
17. "Apvienība Latvijai"
Piedāvājums
Atbalsts iedzīvotājiem
Atbalsta pasākumu nodrošināšana iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu iepriekšējā kredītreitinga un esošajām saistībām.
OIK
OIK negodīgās sistēmas pilnīga likvidēšana.
Resursi
Zaļās enerģijas ražotājiem jāsaņem atbilstošs atbalsts no valsts budžeta. Meži, koksne, kūdra, lauksaimniecības zeme, zemes dzīļu resursi, saldūdens ir nosakāmi par valsts stratēģiskajām rezervēm.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚪ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: Ļoti konspektīva. Pēc programmas nav skaidrs, pie kāda virziena partija pieder, jo tiek runāts par apjomīgiem atbalsta pasākumiem visiem iedzīvotājiem, kā arī valsts īpašuma atjaunošanu (valsts stratēģiskajām rezervēm).
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevar sniegt.
Ģirts Rungainis: Nav komentāru.
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevar sniegt.
Ģirts Rungainis: Nav komentāru.
18. "Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība, Liepājas partija"
Piedāvājums
Zaļā ekonomika
Mūsu prioritāte ir zaļa ekonomika (viena no – "Delfi Bizness").
Sociālās garantijas
Svarīgi, lai cilvēkiem ir darbs un finansiāla stabilitāte, labas sociālās garantijas, nevis jālūdz pabalsti. Jo būs spēcīgāka ekonomika, jo labāk darbosies solidaritātes princips: stiprie palīdz vājākiem.
Enerģētika
Svarīga ir vides aizsardzības intereses respektējoša, līdzsvarota, ilgtspējīga ekonomikas attīstība. Uz atjaunojamiem un atkārtoti izmantojamiem resursiem balstīta enerģētika.
Resursi
Prioritāra ir vietējo resursu izmantošana, samazinot ar transportēšanu saistīto vides piesārņojumu.
Vīzija
• Mēs vēlamies, lai Latvija ir pašpietiekama valsts, kuras preču un pakalpojumu eksports apsteidz importu (..).
• Mēs vēlamies, lai Latvijā ir augsta nodarbinātība (..).
• Mēs vēlamies, lai Latvijā ir augsta nodarbinātība (..).
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ ⚫ 🔘 ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
🔘 ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: Salīdzinoši konspektīva programma, taču ir diezgan skaidri salikti akcenti un saprotams, kādas intereses tiks aizstāvētas.
Aldis Greitāns: No profesionāļu saraksta biju gaidījis vairāk.
Ģirts Rungainis: Cienu tās premjera amata kandidātu Uldi Pīlēnu kā uzņēmēju. Uzskatu viņu par vienu no izcilākajām personībām biznesā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Kā politiķi es viņu nezinu. Viņš ir bijis Tautas partijā, Liepājā ir izdevies izdarīt daudz laba, līdzīgi tam, kas ir paveikts Igaunijā lielākā mērā un arī Lietuvā daudzviet: politiķi un uzņēmēji ir vienojušies par zināmiem spēles noteikumiem, tostarp politiķi ieklausās un respektē uzņēmējus. Liela daļa problēmu Latvijā ir saistīta tieši ar to, ka šīs ieklausīšanās, dialoga nav.
Jāatzīmē, ka Pīlēna nav sarakstā un varbūtība, ka viņš kļūs par premjeru, nav augsta. Izslēgt to nevar, bet, kāds viņš būtu premjers, nezinu.
Taču, lasot programmu, tā rada iespaidu par vēlmju domāšanu, nav nekā pietiekami konstruktīva. Savukārt kandidātu saraksts šķiet "salasīts".
Aldis Greitāns: No profesionāļu saraksta biju gaidījis vairāk.
Ģirts Rungainis: Cienu tās premjera amata kandidātu Uldi Pīlēnu kā uzņēmēju. Uzskatu viņu par vienu no izcilākajām personībām biznesā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Kā politiķi es viņu nezinu. Viņš ir bijis Tautas partijā, Liepājā ir izdevies izdarīt daudz laba, līdzīgi tam, kas ir paveikts Igaunijā lielākā mērā un arī Lietuvā daudzviet: politiķi un uzņēmēji ir vienojušies par zināmiem spēles noteikumiem, tostarp politiķi ieklausās un respektē uzņēmējus. Liela daļa problēmu Latvijā ir saistīta tieši ar to, ka šīs ieklausīšanās, dialoga nav.
Jāatzīmē, ka Pīlēna nav sarakstā un varbūtība, ka viņš kļūs par premjeru, nav augsta. Izslēgt to nevar, bet, kāds viņš būtu premjers, nezinu.
Taču, lasot programmu, tā rada iespaidu par vēlmju domāšanu, nav nekā pietiekami konstruktīva. Savukārt kandidātu saraksts šķiet "salasīts".
19. Politiskā partija "Republika"
Piedāvājums
Uzņēmējdarbības vide
Republikāņi stingri atbalsta (..) zemu nodokļu, brīvas uzņēmējdarbības un konkurētspējīgas ekonomikas sistēmu.
Birokrātija
Lai ekonomika kļūtu enerģiska un sniegtu Latvijas iedzīvotājiem plašas ekonomiskās attīstības iespējas, ir jāsamazina nodokļi, valsts parāda līmenis un birokrātiskais regulējums. Mums nav jābūt akliem Eiropas Savienības direktīvu un regulu burta kalpiem. Latvija ar republikāņu politiku būs droša un ekonomiski augoša nācija.
Ēnu ekonomika
Samazināt ēnu ekonomiku līdz 19% no IKP.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Sandra Jēkabsone
Aldis Greitāns
Ģirts Rungainis
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ 🔘 ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Sandra Jēkabsone: Viens no mērķiem – ēnu ekonomikas samazināšana līdz 19% no IKP, kas ir pilnīgi reāls un izpildāms (atšķirībā no citu partiju utopiskiem solījumiem). Programma īsa, bet ir saprotams, par ko šī partija iestājas. Atsevišķus vēlētājus varētu piesaistīt solījums akli nesekot ES direktīvām.
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevar sniegt.
Ģirts Rungainis: Vienīgie, kas norādījuši uz ēnu ekonomiku un nepieciešamību to samazināt. Ēnu ekonomika samazina valsts ienākumus, attiecīgi – pieejamos līdzekļus investīcijām, reālai pārdalei tiem, kam šie līdzekļi patiešām ir nepieciešami. Tā turklāt rada netaisnīgu konkurenci tiem uzņēmējiem, kas maksā nodokļus. Arī tā ir viens no faktoriem mūsu atpalicībā no kaimiņiem.
Aldis Greitāns: Tautsaimniecības piedāvājums nabadzīgs, komentāru nevar sniegt.
Ģirts Rungainis: Vienīgie, kas norādījuši uz ēnu ekonomiku un nepieciešamību to samazināt. Ēnu ekonomika samazina valsts ienākumus, attiecīgi – pieejamos līdzekļus investīcijām, reālai pārdalei tiem, kam šie līdzekļi patiešām ir nepieciešami. Tā turklāt rada netaisnīgu konkurenci tiem uzņēmējiem, kas maksā nodokļus. Arī tā ir viens no faktoriem mūsu atpalicībā no kaimiņiem.