Valdmanis: "Kopumā partijas piedāvājums ir vērtējams kā pragmatisks un pārdomāts, jo faktiski visi izvirzītie mērķi ir sasniedzami, tiek piedāvāti arī indikatori dažiem mērķiem. Vienlaikus ar zināmu skepsi ir jāvērtē ierosinājums būtiski paplašināt saules paneļu ieviešanas programmas mājsaimniecībām un uzņēmumiem – ir jārēķinās, ka šobrīd saules paneļu ekonomiskais pamatojums ir sasniedzis vēsturiski visaugstāko līmeni, kāds tas jebkad ir bijis, un jājautā, vai tiešām stimuls ekonomiskajai aktivitātei, kura šobrīd jau ir augsti rentabla, ir labākais izlietojums valsts budžetam. Jāuzsver, ka atbalsts saules paneļiem arī nebūs vienlīdz pieejams visiem iedzīvotājiem, jo šī atbalsta pieejamību lielā mērā noteiks privātmājas īpašnieka statuss un arī pietiekama atbalsta saņēmēja turība šādām investīcijām."

Grāvelsiņš: "Redzams, ka "Jaunās Vienotības" redzējums enerģētikas jautājumos sakrīt ar Eiropas Komisijas izvirzītajiem mērķiem atjaunīgo resursu un energoefektivitātes veicināšanā, kā arī virzībā uz klimatneitralitāti. Redzams balanss gan starp īstermiņa mērķiem, kas vērsti uz pašreizējās energokrīzes risināšanu, gan starp ilgtermiņa mērķiem, kas nosaka atjaunīgo resursu un energoefektivitātes veicināšanu. Skatoties uz ilgtermiņa mērķiem par klimatneitralitāti, diskutējams ir jautājums par LNG termināļa nepieciešamību, sevišķi ņemot vērā, ka reģionā jau darbosies divi LNG termināļi. Īstermiņā tas noteikti uzlabos energodrošību un veicinās enerģētisko neatkarību no Krievijas, tomēr ilgtermiņā tas var veicināt energoatkarības rašanos no sašķidrinātās gāzes un uzlikt ilgtermiņa saistības par noteikta apjoma iepirkšanu, jo ir skaidrs, ka bez garantijām par noteikta apjoma iepirkšanu LNG termināļa attīstītāji nebūs ieinteresēti investēt projektā."

Samtiņš: "Programma atbilst Eiropas Savienības enerģētikas stratēģijas pamatnostādnēm un ilgtermiņa mērķiem, tomēr trūkst jebkādas konkrētības par partijas plānotajiem darbiem, lai šos mērķus sasniegtu. No partijas, kas ilgstoši ir bijusi valdībā, vajadzētu lielāku konkrētību par veicamajiem darbiem."

Valdmanis: "Jāuzsver, ka kopumā piedāvātie priekšlikumi ir viegli ieviešami, jo tie paredz izmantot galvenokārt administratīvus līdzekļus, un tie neparedz arī ļoti krasas pretrunas ar faktisko enerģētikas tirgus darbību. Vienlaikus ierosinājums par atteikšanos no OIK norāda uz zināmu paviršību, izstrādājot priekšlikumus, jo šobrīd OIK īpatsvars kopējā elektroenerģijas rēķinā ir sasniedzis ļoti maznozīmīgu apjomu, un valsts (SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" personā) ar OIK iepirkumu faktiski iegūst peļņu – atpērkot elektroenerģiju no ražotājiem par cenu, kas ir zemāka nekā tirgus cena, un pārdodot to vairumtirdzniecības tirgū par tirgus cenu."

Grāvelsiņš: "Redzams, ka partijas enerģētikas politika ir balstīta uz cīņu ar sekām, nevis cēloņiem, kas var sniegt sabiedrības ieguvumus īstermiņā, tomēr nespēj risināt problēmas ilgtermiņā. Piedāvātie risinājumi izvēlēti tādi, kas varētu rezonēt sabiedrībā, lai piesaistītu vēlētājus, solot kompensācijas un nodokļu likmju samazinājumus, tomēr nav redzami risinājumi, kas ilgtermiņā veicinātu energosistēmas neatkarību, stabilitāti un konkurētspēju. Būtiski piebilst: terminēti atbalsta pasākumi jau ir noteikti ar grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas stājušies spēkā 13. augustā. Tie paredz, ka iedzīvotājiem tiks segta daļa no energoresursu cenu pieauguma. Tas nozīmē, ka šajā jautājumā ir maz iespēju papildu uzlabojumiem. Arī OIK sakarā faktiski jau ir panākta vienošanās par OIK maksājuma atcelšanu elektroenerģijas lietotājiem. Arī komentārs par energoresursu iepirkšanu starptautiskajā tirgū par maksimāli zemām cenām ir visnotaļ dīvains, ņemot vērā, ka šāda prakse ir jau šobrīd, un maz ticams, ka komersanti tīši parakstās uz augstākām cenām."

Samtiņš: "Pozitīvi vērtējams, ka partija konkrēti definējusi prioritātes, ko vēlētos īstenot. Diemžēl daļa no priekšlikumiem neatbilst tirgus ekonomikai un energoresursu tirgus uzbūvei. Daļa no priekšlikumiem ir jau īstenota."

Valdmanis: "Ļoti vispārīgs un nekonkrēts piedāvājums, kurā nav nekā aplama un kurā visas prioritātes ir principā pareizas, bet nav norādīti konkrētāki soļi, termiņi vai indikatori iecerēto mērķu sasniegšanai. Kopumā jāņem vērā, ka šos mērķus valsts enerģētikas politikas plānošanas dokumenti paredz šobrīd, attiecīgi, izsakot šādu piedāvājumu, politiskajai partijai vajadzētu tomēr runāt jau par konkrētākiem soļiem, tomēr uzteicami ir tas, ka prioritātes ir reālistiskas un to ieviešana, konkretizējot piedāvājumu, ir iespējama."

Grāvelsiņš: "Redzams, ka ilgtermiņa mērķi ir vērsti uz atjaunīgo energoresursu plašāku izmantošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu saskaņā ar Eiropas Savienības zaļo kursu. Tas ir apsveicami un noteikti palīdzēs veicināt valsts enerģētisko neatkarību, tomēr piedāvājumā trūkst konkrētības, kas var pavērt ceļu neoptimālu risinājumu izvēlē. Svarīgi būtu saprast, vai atjaunīgo energoresursu plašāka izmantošana partijas izpratnē nozīmē tikai šķeldas un granulu izmantošanas paaugstināšanu, vai iekļauj arī citu atjaunīgo energoresursu – tādu kā vējš un saule – izmantošanas veicināšanu. Ir svarīgi diversificēt enerģijas ieguves veidus, kas ļautu uzlabot energosistēmas drošību. Svarīgi būtu atbalstīt arī uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanu, ne tikai koncentrēties uz mājsaimniecībām, jo tas veicinātu vietējo komersantu konkurētspējas celšanos, tādējādi arī ceļot IKP. Netiek piedāvāti īstermiņa risinājumi pašreizējā energokrīzes situācijā, ja neskaita atbalsta piesolīšanu energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai, kas jau šobrīd ir noteikts ar grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā un paredz, ka iedzīvotājiem tiks segta daļa no energoresursu cenu pieauguma. Koncentrēšanās uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, kas ļautu uzlabot energosistēmas drošību, konkurētspēju un veicinātu energoneatkarību, ir labs virziens, tomēr tas var atstumt vēlētājus, kas gaida konkrētus risinājumus esošajā energokrīzē."

Samtiņš: "Programma ir ļoti vispārīga, un trūkst konkrētu darbu un risinājumu."

Valdmanis: "Ierosinājumi, kas skar PVN likmi, kā arī atbalstu iedzīvotājiem, ir vērtējami kā pragmatiski un ieviešami. Savukārt dabasgāzes akcīzes likme ir ļoti zema, un tās atcelšana nesniegs vērā ņemamu atbalstu lietotājiem. Ierosinājums par spekulāciju nepieļaušanu ar "valsts energoresursiem" ir nesaprotams, jo ir pretrunā ar esošo enerģijas nozares un citu nozaru tiesisko regulējumu un arī neidentificē konkrētus energoresursus, kurus tas varētu skart, – dabasgāze vai elektroenerģija, kas nonāk Latvijas tirgū no ražotājiem vai ārvalstīm, nav "valsts" īpašums, bet gan šo resursu tirgotāju vai pircēju īpašums, un esošā tirgus regulējuma izmaiņas vai pārkāpumi nesniedz nekādu ekonomisku pamatojumu cenu kritumam. Šāds ierosinājums ir vērtējams kā ļoti nekonkrēts un abstrakts, bet praktiski ļoti grūti ieviešams."

Grāvelsiņš: "Partijas programma enerģētikas jautājumos balstīta uz populistiskiem saukļiem "nepieļaut spekulācijas" un "neatbalstīt neizdevīgus risinājumus", kā arī uz īstermiņa risinājumiem, kas balstīti uz cīņu ar sekām, nevis enerģētiskās krīzes problēmas cēloņiem. Programmā nav redzami ilgtermiņa pasākumi, kas varētu uzlabot energosektora drošību, neatkarību un konkurētspēju. Nav skaidrs, kas ir tie "Zaļā kursa" politikas neizdevīgie risinājumi un kā kompetencē būs to izvērtēt. Svarīgs jautājums noteikti ir par to, vai paredzēts izvērtēt īstermiņa vai ilgtermiņa izdevīgumu, jo var būt pasākumi, kas īstermiņā sniedz negatīvu ietekmi, bet ilgtermiņā lielu ieguvumu. Ja īstermiņa ieguvumu dēļ tiek upurēti ilgtermiņa ieguvumi, tad jautājums: kā intereses tiek liktas priekšplānā – individuālu personu vai sabiedrības?"

Samtiņš: "Samērā populistiski saukļi, kuru īstenošana dzīvē ir neiespējama vai nav salāgojama ar valsts budžeta iespējām."

Valdmanis: "Partijas vienīgais konkrētais priekšlikums, kas saistīts ar OIK atcelšanu, liecina par to, ka tās pārstāvjiem nav bijis iespējas iepazīties ar faktisko OIK īpatsvaru un ietekmi uz esošajiem rēķiniem – kā jau minēts, šobrīd OIK īpatsvars kopējā elektroenerģijas rēķinā ir sasniedzis ļoti maznozīmīgu apjomu, un valsts (SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" personā) ar OIK iepirkumu faktiski iegūst peļņu – atpērkot elektroenerģiju no ražotājiem par cenu, kas ir zemāka nekā tirgus cena, un pārdodot to vairumtirdzniecības tirgū par tirgus cenu. Pārējie priekšlikumi ir vērtējami tikai kā vēlmju domāšana, kurā ir identificēti teorētiski sasniedzami, bet nekādiem konkrētiem indikatoriem nepiesaistīti mērķi, un nav norādīts neviens reāls instruments to sasniegšanai."

Grāvelsiņš: "Partijas programmas fokuss ir uz zinātnē balstītu attīstību, kas ir atbalstāmi, tomēr, spriežot pēc programmā sniegtā vispārīgā apraksta, nav līdz galam skaidrs, vai partijai jau ir padomā skaidri, konkrēti, zinātnē balstīti risinājumi, kurus ieviest. Pēc vispārinātā apraksta spriežot, izskatās, ka plāns ir sekojošs – tiksim ievēlēti un tad arī domāsim tālāk. Nav skaidri iezīmēti īstermiņa un ilgtermiņa mērķi un konkrēti risinājumi pašreizējās enerģētiskās krīzes risināšanai. Vērojama nosliece uz populismu – "nepieļaut mājsaimniecību izputināšanu", "nepieļaut iedzīvotāju bēgšanu", "nepieļaut iedzīvotāju interešu ignorēšanu", "apturēt valsts izzagšanu". Ir skaļas frāzes, kas netiek pamatotas, piedāvājot konkrētus risinājumus."


Samtiņš: "Uzsver zinātnē balstītu pieeju un vēlas meklēt optimālākos risinājumus, kas ir apsveicami, tomēr trūkst konkrēti vērtējamu darbu."

Valdmanis: "Ierosinājums faktiski identificē tikai reālistisku, bet nekonkrētu mērķi jeb vēlmes, bet nesniedz ieskatu konkrētākos plānotās rīcības soļos, tāpēc to ir grūti vērtēt saturiski."

Grāvelsiņš: "Partijas programmā pieskaršanās enerģētikas jautājumiem notiek tikai garāmejot. Redzams, ka partija programmā uzsvaru liek uz citām sfērām. Tiek norādīts, ka nepieciešams izveidot enerģētikas tirgus modeli, kas patērētājiem ļautu saņemt enerģiju par saprātīgām cenām, bet netiek norādīts, ka "Saskaņa" būs tā, kas to izdarīs. Netiek iezīmēti ne īstermiņā, ne ilgtermiņā izdarāmie darbi, lai izveidotu konkurētspējīgu un patērētājiem draudzīgu enerģētikas tirgus modeli. Nav skaidra darbības plāna energoapgādes situācijas uzlabošanai."

Samtiņš: "Partijas plāns piedāvāt jaunu enerģētikas tirgus modeli, kas uzlabotu visu Latvijas iedzīvotāju dzīvi, ir apsveicams, tomēr nav norādīts neviens konkrēts priekšlikums, kā to sasniegt."

Valdmanis: "Ierosinājums, kas skar elektroenerģijas tirgu, demonstrē rupju priekšlikuma izstrādātāju nekompetenci par faktisko Latvijas elektroenerģijas apgādes sistēmas darbību un arī nozares likumisko ietvaru, un tā ieviešanas sekas, visticamāk, būtu vērtējamas kā katastrofālas enerģijas tirgus darbībai. Ierosinātais degvielas akcīzes nodokļa samazinājums par 50% ir vērtējams kā nepamatoti ambiciozs, tomēr, ņemot vērā iepriekšējos mēnešos Eiropas Savienības līmenī notikušās diskusijas par šāda veida ierosinājumiem, kā reālistisks var tikt vērtēts ierosinājums par nelielāka apjoma degvielas akcīzes nodokļa samazinājumu. Vienlaikus ir jārēķinās, ka šāds lēmums ir jāpieņem visā ES līmenī, kas nozīmē, ka viena politiskā spēka ietekme uz šādu lēmumu ir stipri ierobežota."

Grāvelsiņš: "Izmantotā retorika ir maldinoša un daļēji nepatiesa. Eiropas Savienība neregulē elektroenerģijas tirgus cenas, bet to dara "Nord Pool" tirgus un komersantu piedāvājums tajā. Teksts apzināti veidots tā, lai lasītājam radītu iespaidu par pašreizējās sistēmas neefektivitāti, tomēr šajā gadījumā apgalvojums nav līdz galam patiess, jo Daugavas HES atslēgšana no "Nord Pool" biržas un saražotās enerģijas eksporta liegšana rezultēsies neefektīvā HES izmantošanā un samazinātā elektroenerģijas izstrādē palu laikā. Neskaitot piedāvājumu atslēgt HES no "Nord Pool" biržas, netiek piedāvāti reāli risinājumi energosistēmas neatkarības un konkurētspējas uzlabošanai. Fokuss ir uz vēlētāju pievilināšanu caur populistiskiem saukļiem, nevis uz reālu problēmu risināšanu enerģētikā. To parāda arī tādu frāžu kā "atgūsim valsts enerģētisko neatkarību" izmantošana, liekot lasītājam domāt, ka enerģētiskā neatkarība ir nozagta, lai gan patiesībā kopš pievienošanās "Nord Pool" vietējās saražotās elektroenerģijas apjoms nav būtiski mainījies, un arī cenas, neskaitot pašreizējās enerģētiskās krīzes periodu, nav būtiski mainījušās."

Samtiņš: "Partija acīmredzami neizprot Latvijas elektroenerģijas apgādes sistēmu un diemžēl neorientējas pamatjautājumos. Elektroenerģijas cenas nosaka tirgus, nevis Eiropas Savienība."

Valdmanis: "Partijas piedāvājums kopumā ir vērtējams kā pragmatisks un atbilstošs jau iepriekš formulētajām valsts enerģētikas politikas prioritātēm, tas paredz arī pietiekami daudz konkrētu soļu, tai skaitā arī vienu izmērāmu indikatoru. Vienlaikus, līdzīgi partijai "Jaunā Vienotība", programmā liktais uzsvars uz tā saukto enerģijas pašražošanu ir vērtējams pretrunīgi – ir jāņem vērā, ka enerģijas ražošanā, līdzīgi kā jebkurā citā rūpniecības nozarē, ražošanas iekārtu piederībai vai to īpašnieku juridiskajam statusam nav tiešas ietekmes uz energoapgādes faktiskajām izmaksām, kuras pirmkārt nosaka iekārtu cena un arī šo iekārtu īpašnieku gatavība uzņemties ilgtermiņa saistības. Neskaitot emocionālus apsvērumus, šobrīd nav pamata uzskatīt, ka tieši tā sauktā pašražošana var panākt kādu būtisku enerģijas nozares tirgus attīstību vai izmaksu kritumu."

Grāvelsiņš: "Partija savā programmā enerģētikas jautājumiem nevelta tik daudz uzmanības kā daži no konkurentiem, tomēr redzama skaidra vīzija, uz kurieni virzīties. Tiek paredzēts gan paplašināt energoefektivitātes atbalsta programmas, gan veicināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, tostarp – veicinot arī enerģijas pašražošanas attīstību. Redzams, ka uzmanība vairāk tiek vērsta uz energosistēmas ilgtermiņa attīstību, bet īstermiņa problēmu risināšana partijas programmā enerģētikas jautājumu sadaļā neparādās. Tas var nepatikt potenciālajiem vēlētājiem, kas vēlas redzēt, kā tiks risināta esošā energokrīze, tomēr īstermiņa risinājumu nepiedāvāšana, visticamāk, nenozīmē, ka partija neplāno rast risinājumu energokrīzes seku mazināšanai, bet uzskata, ka vērtīgāk ir parādīt ilgtermiņa attīstības plānu."

Samtiņš: "Uzskaitīti lielie enerģētikas mērķi, kas atbilst Eiropas Savienības enerģētikas stratēģijai, tomēr trūkst konkrēti veicamo darbu. No partijas, kas vadījusi par enerģētiku atbildīgo ministriju, gribējās lielāku konkrētību."

Valdmanis: "Priekšlikums ir pretrunā ar esošo tirgus regulējumu, un, nesniedzot skaidru risinājumu, kā elektroenerģijas ražošanas un siltumapgādes uzņēmumiem tiks novērsti apjomīgi zaudējumi, kuri veidosies ar ļoti augstu varbūtību, faktiski šāds ierosinājums var novest pie ekonomiski ļoti smagām sekām energoapgādes nozarē."

Grāvelsiņš: "Piedāvātie risinājumi nedaudz citā formā, bet daļēji jau tiek realizēti caur grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas stājās spēkā 13. augustā un paredz, ka iedzīvotājiem tiks segta daļa no energoresursu cenu pieauguma. Redzams, ka enerģētikas jautājumi partijas programmā tiek apskatīti tikai tik daudz, cik tas skar pašreizējo situāciju ar energokrīzi. Partijai nav nedz īstermiņa, nedz ilgtermiņa redzējuma par enerģētikas sektora attīstību. Tiek piedāvāts cīnīties tikai ar energokrīzes sekām, nevis cēloņiem."

Samtiņš: "Latvijā elektroenerģijas tarifi neeksistē jau vairāk nekā 10 gadus. Populistisks sauklis bez skaidra plāna, kā to realizēt."

Valdmanis: "Kopumā partijas programma satur vairākus reālistiskus un pietiekami konkrētus attīstības scenārijus, piedāvājot arī indikatorus un termiņus to ieviešanai. Vienlaikus ir jāmin, ka, runājot par saules un vēja enerģijas izstrādi, partija sola pasākumus, kuru faktisko ieviešanu nevar nodrošināt valsts pārvalde vai politiķi, bet gan investori un enerģijas tirgus dalībnieki. Kā maz ticams ir vērtējams arī ierosinājums par Latvijas un Zviedrijas elektropārvades kabeļa izveidi, jo nav saredzams ekonomisks pamatojums šāda kabeļa būvniecībai no Zviedrijas enerģijas ražotāju vai sistēmas operatora interešu viedokļa – jau šobrīd pieprasījums pēc Skandināvijas valstu ražotās elektroenerģijas ir ļoti augsts, un faktiski valda pircēju konkurence, un piedāvājumā nav saredzams neviens apsvērums, ko šajā pircēju konkurencē spētu piedāvāt Latvija."

Grāvelsiņš: " Partijas piedāvājums koncentrējas uz enerģijas ražošanas daļu, kuras plāni ir detalizēti izklāstīti, bet pilnībā ignorē patērētāju daļu. Tas ir liels mīnuss partijas programmai, jo, lai gan enerģijas ražošanas daļas attīstība ir būtiska, tikpat būtiska ir arī energoefektivitātes veicināšana patērētāju pusē, jo visizdevīgākā ir tā enerģija, kuru nav nepieciešams saražot. Enerģijas patēriņa samazinājums ļautu samazināt nepieciešamās ražošanas jaudas un daudz vieglāk ļautu virzīties uz energoneatkarību.
Enerģijas ražošanas daļas attīstība balstīta gan uz atjaunīgo, gan neatjaunīgo resursu izmantošanu. Apsveicama ir apņemšanās attīstīt saules un vēja ražošanu un nekoncentrēties tikai uz biomasas izmantošanas veicināšanu, tomēr diskutējams ir jautājums par LNG termināļa nepieciešamību, sevišķi ņemot vērā, ka reģionā jau darbosies divi LNG termināļi. Īstermiņā tas noteikti uzlabos energodrošību un veicinās enerģētisko neatkarību no Krievijas, tomēr ilgtermiņā tas var veicināt energoatkarības rašanos no sašķidrinātās gāzes un uzlikt ilgtermiņa saistības par noteikta apjoma iepirkšanu, jo ir skaidrs, ka bez garantijām par noteikta apjoma iepirkšanu LNG termināļa attīstītāji nebūs ieinteresēti investēt projektā.
Programma ir balstīta uz ilgtermiņa attīstību, kas valsts energosistēmai sniegs labumu ilgtermiņā. Netiek sniegti konkrēti risinājumi pašreizējās energokrīzes risināšanai."

Samtiņš: "Ambiciozitāte. Ir konkrēti minēti darbi, un svarīgi, ka apskata tieši resursu pieejamības problēmu. Jūtami labāk pārzina enerģētikas tirgus principus. Lai gan programmā ir jūtams neliels populisms un daži nerealizējami priekšlikumi, kopumā programmu var vērtēt pozitīvi."

Valdmanis: "Kopumā partijas priekšlikums, kas skar nodokļus, ir administratīvi relatīvi viegli ieviešams un reālistisks. Savukārt minētās konkurētspējīgās energoresursu cenas drīzāk ir uzskatāmas par sasniedzamo, vēlamo mērķi, bet tās nesniedz nekādu saturisku priekšstatu par partijas plānotajiem soļiem šī mērķa sasniegšanai."

Grāvelsiņš: "Partijai nav ilgtermiņa vīzijas par energoapgādes sektora attīstību. Tiek piedāvāti konkrēti risinājumi pašreizējās energokrīzes risināšanai caur nodokļu samazināšanu, tomēr tā ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem, un neuzlabos energosistēmas neatkarību, drošību un konkurētspēju ilgtermiņā. Nav skaidrs, kā paredzēts nodrošināt piedāvātās konkurētspējīgās resursu cenas, tāpēc šobrīd to var uzskatīt tikai kā populistisku saukli potenciālo vēlētāju makšķerēšanai. No partiju programmas redzams, ka galvenais fokuss tomēr tiek virzīts citu jautājumu risināšanai, enerģētiku atstājot otrajā plānā."

Samtiņš: "Ir konkrēts priekšlikums par PVN, bet nav skaidrojuma par finansējuma avotiem. Tiek piedāvāta cenu regulēšana, bet tā nerisina resursu pieejamības jautājumu, kas ir daudz svarīgāk."

Valdmanis: "Kopumā partijas programma satur vairākus reālistiskus, tomēr vienlaikus nepietiekami konkrētus attīstības scenārijus, no kuriem tikai vienam ir piemērojams tā īstenošanas indikators. Jāmin, ka solījums noteikt cenu griestus energoresursiem kopumā vērtējams pretrunīgi, jo ir pretrunā ar esošo tirgus regulējumu un, nesniedzot skaidru risinājumu, kā energoresursu ražotājiem un tirgotājiem tiks novērsti apjomīgi iespējamie zaudējumi, kuri veidosies ar ļoti augstu varbūtību, faktiski šāds ierosinājums var novest pie ekonomiski ļoti smagām sekām energoapgādes nozarē."

Grāvelsiņš: "Partijas programma vērsta uz ilgtermiņa attīstību. Svarīgi, ka partija apzinās to, ka enerģētika nav atrauta no citiem sektoriem, un plāno realizēt pārnozaru misijas, lai sasniegtu optimālāko rezultātu enerģētikas sektora attīstībai. Fokuss ir gan uz vietējo energoresursu izmantošanas veicināšanu, gan energoefektivitāti, kas kopumā varētu ļaut uzlabot energoapgādes sistēmas drošumu, konkurētspēju un veicinātu energoneatkarību. Pašreizējās energokrīzes risināšanai tiek piedāvāts ieviest energoresursu cenu griestus, bet savā ziņā var teikt, ka tas nedaudz citā veidā, bet dublē jau esošos atbalsta pasākumus, kas ar grozījumiem noteikti Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā un paredz, ka iedzīvotājiem tiks segta daļa no energoresursu cenu pieauguma."

Samtiņš: "Nav sniegti konkrēti risinājumi. Tiek piedāvāta cenu regulēšana, bet tā nerisina resursu pieejamību, kas ir daudz svarīgāk. Pozitīvi vērtējam to, ka ir minēta ilgtermiņa plāna noteikšana, kas iezīmē sadarbības modeļa izveidi ar privāto sektoru. Grūti iztēloties, kur pašreizējā pārvaldes struktūrā atrastos energoefektivitātes aģentūra, un nav zināms, vai tas tiešām būtu risinājums."

Valdmanis: "Kopumā partijas programma satur vairākus reālistiskus un pietiekami konkrētus attīstības scenārijus, piedāvājot arī indikatorus un termiņus, kā arī pieminot jau konkrētas tehnoloģijas, skaidri formulējot partijas prioritātes un rīcības virzienus. Priekšlikumi arī ir saskaņoti ar valsts jau iepriekš formulētajām enerģētikas politikas prioritātēm. Vienlaikus pretrunīgi ir vērtējams ierosinājums par apkures cenu "griestiem", kas neatbilst esošajam nozares normatīvajam regulējumam un kas, nesniedzot atbilstošu atbalstu siltumapgādes uzņēmumiem, var izraisīt ekonomiskas problēmas nozarē."

Grāvelsiņš: "Programmā tiek sabalansēti gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pasākumi. Paredzēts virzīties uz plašāku vietējo energoresursu izmantošanu, stiprinot energoneatkarību, kā arī netiek aizmirsts par energoefektivitātes veicināšanu, lai samazinātu enerģijas patēriņu. No programmas var saprast, ka atbalsts energoefektivitātes veicināšanai gan paredzēts tikai mājsaimniecībām, bet tiek aizmirsts par rūpniecību un komercsektoru, kam tas ir būtiski konkurētspējas veicināšanai. No partijas programmas redzams, ka būtisku uzmanību plānots veltīt tieši energoapgādes sistēmas ilgtspējas veicināšanai. Piedāvātie risinājumi ir loģiski, bet svarīgi, lai, tos realizējot, apakšā būtu sociāli ekonomiskais pamatojums un rūpīgi tiktu izvērtēts, vai visi risinājumi ir nepieciešami, piemēram, kodolenerģija."

Samtiņš: "Ir konkrēti minēti darbi un īstermiņa mērķi. Svarīgi, ka apskata tieši resursu pieejamības problēmu, arī stratēģiskie mērķi ir labi definēti. Salīdzinoši labāk pārzina enerģētikas tirgus principus, kā arī orientējas nozares aktualitātēs."

Valdmanis: "Partijas priekšlikums, kas paredz OIK likvidēšanu, un vienlaikus atbalsta solījums zaļās enerģijas ražotājiem jau ir tieši pretrunīgi, jo faktiski vienu enerģijas subsīdiju sistēmu nekavējoši paredz aizstāt ar citu, nenorādot arī to, ar ko pēc būtības atbalsta sistēmas atšķirsies. Aicinājums stiprināt enerģētisko neatkarību un energoefektivitāti kopumā ir uzskatāms par vēlamu mērķi, tomēr tas nesniedz nekādu priekšstatu par konkrētākiem soļiem, kurus partija vēlas īstenot šo mērķu sasniegšanai. Nav izprotams, ko paredz stratēģisko rezervju statusa paredzēšana minētajiem resursiem, tomēr kopumā šāds ierosinājums var tikt uzskatīts par būtisku papildu risku no potenciālo investoru interešu viedokļa."

Grāvelsiņš: "Partija piedāvā likvidēt OIK, bet apņemšanās par OIK likvidāciju ir panākta jau šajā Saeimas sasaukumā. No programmas var spriest, ka izvēlētais virziens ir zaļās enerģijas ražošana un energoefektivitātes veicināšana, tomēr nav pietiekami skaidra redzējuma, kā to sasniegt. Nav skaidrs, vai enerģētisko neatkarību paredzēts veicināt, paaugstinot biomasas izmantošanu vai diversificējot ražošanu, iekļaujot arī citus zaļās enerģijas veidus. Netiek piedāvāti risinājumi pašreizējās energoresursu krīzes seku likvidēšanai. Redzams, ka enerģētikas jautājumi ir partijas dienaskārtībā, tomēr programmā netiek sniegta pietiekami skaidra vīzija par darāmajiem darbiem, lai nodrošinātu energoneatkarību un energosistēmas konkurētspēju ilgtermiņā."

Samtiņš: "Vispārīgi populistiskie saukļi bez konkrētiem darbiem."

Valdmanis: "Lai gan kopumā priekšlikumi ir vērtējami kā relatīvi vispārīgi, tomēr atzinīgi vērtējams fakts, ka kopumā ierosinātie priekšlikumi nav pretrunā ar esošo normatīvo regulējumu enerģētikas nozarē un nozares plānošanas ilgtermiņa dokumentiem, tajos arī ir skaidri formulēts uzsvars uz vienu no faktiski ilgtspējīgākajiem, tirgu nekropļojošākajiem risinājumiem – sociālo atbalstu dažādām enerģijas lietotāju grupām un nozares ilgtspējas veicināšanu ar atjaunīgo energoresursu palīdzību."

Grāvelsiņš: "Partijas programma akcentē tālredzīgu politiku, kas koncentrējas uz ilgtspējīgu attīstību. Tas liecina, ka partijai ir ilgtermiņa redzējums, tomēr enerģētikas jautājumiem tā pieskaras ļoti virspusēji. Tiek minēts, ka prioritāte ir vietējo resursu izmantošana, tomēr netiek sniegts pietiekami daudz informācijas, lai varētu spriest, kādā veidā attiecīgie mērķi tiks realizēti un vai kādam no energoresursiem tiks dota priekšrocība. Partija nepieskaras energoefektivitātes veicināšanas jautājumiem, kā arī nepiedāvā konkrētus risinājumus pašreizējās energokrīzes seku mazināšanai."

Samtiņš: "Partija akcentē atjaunīgo resursu izmantošanu, kas ir vērtējams pozitīvi, tomēr pārējā programmā nav aprakstīta enerģētikas sadaļa, līdz ar to nav iespējams vērtēt."

Valdmanis: "Partijas programmas ierosinājums par pārvades sadales pakalpojumu izmaksu samazinājumu norāda uz rupju nekompetenci jautājumā par faktisko elektroapgādes sistēmu ekonomiskās darbības principiem un ir pretrunā normatīvajam regulējumam, kas nosaka SPRK kompetencē esošo tarifu izstrādi, faktiski pārkāpjot arī likuma prasības. Arī ierosinājums par Latvijas daļēju izstāšanos no starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecības platformas ir vērtējams kā nekompetents, bez izpratnes par faktisko Latvijas energoapgādes struktūru un ar potenciāli katastrofālām sekām pat reģionālā līmenī. Nav izprotams, ko paredz stratēģisko rezervju statusa paredzēšana šķeldai, tomēr kopumā var uzskatīt, ka šāds ierosinājums faktiski ir saistīts ar iespējamu atsevišķu sabiedrības grupu likumīgo interešu rupju pārkāpumu un nešaubīgi radīs tiesvedību un tiesiskuma reputācijas riskus. Ierosinājums, kas paredz atomenerģētikas attīstību, kopumā ir vērtējams drīzāk pozitīvi, tomēr partijas deklarētā kopējā nostāja attiecībā uz enerģijas tirgu liek apšaubīt šāda projekta realizācijas iespējas."

Grāvelsiņš: "Partijas programma vairāk vērsta uz enegokrīzes seku mazināšanu, bet, neskaitot atomelektrostaciju uzstādīšanu, nav redzami piedāvājumi energosistēmas drošības un konkurētspējas uzlabošanai ilgtermiņā. Ne Daugavas HES atslēgšana no "Nord Pool" biržas, ne valsts nozīmes stratēģisko produktu statusa noteikšana šķeldai nerisinās energoneatkarības un sistēmas konkurētspējas problēmas. HES atslēgšana no biržas rezultēsies neefektīvā HES darbībā, ņemot vērā limitētās elektroenerģijas uzkrāšanas iespējas, bet šķeldas pieejamības veicināšana drīzāk veicinās atkarības rašanos no šķeldas. Energodrošību var veicināt, diversificējot enerģijas ražošanu, nevis fokusējoties uz vienu resursu."

Samtiņš: "Ir konkrēts priekšlikums par sadales un pārvades pakalpojumu izmaksu samazināšanu, bet nav skaidrojuma par tā finansēšanas avotiem. Partija enerģētikas jautājumus vēlas risināt ar cenu kontroles mehānismiem un tikai nedaudz uzsver resursu pieejamību. Pozitīvi vērtējam to, ka ir identificēti konkrēti priekšlikumi."