- 1. Jaunā vienotība
- 2. "Latvijas Krievu savienība"
- 3. Zaļo un zemnieku savienība
- 4. "Tautas kalpi Latvijai"
- 5. "Suverēnā vara"
- 6. "Kristīgi progresīvā partija"
- 7. Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa"
- 8. Politiskā partija "Stabilitātei!"
- 9. Politiskā partija "Tautas varas spēks"
- 10. "Vienoti Latvijai"
- 11. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"– "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
- 12. "Latvija pirmajā vietā"
- 13. Jaunā konservatīvā partija
- 14. Politiskā partija "Katram un katrai"
- 15. "Progresīvie"
- 16. "Attīstībai/Par!"
- 17. "Apvienība Latvijai"
- 18. "Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība, Liepājas partija"
- 19. Politiskā partija "Republika"
Par valsts drošību katrai partijai jābūt viedoklim
Danute Tomsone
Selīna Puķe
Kārlis Arājs
BET NAV - SAKA EKSPERTI
"Delfi" nacionālo ziņu redaktore
"Delfi" žurnāliste
"Delfi" nacionālo ziņu redaktors
Politiskie spēki Latvijas aizsardzības jomā sola gan ieguldīt līdzekļus, gan stiprināt austrumu robežu un piecgadē trīsreiz palielināt bruņoto spēku sastāvu. Lai gan reizēm izvairīgi, partijas tomēr runā arī par obligāto militāro dienestu, kā arī sola pat pirkt tieši HIMARS raķešu sistēmas. Tomēr septiņi saraksti par valsts drošības jautājumiem klusē un nesola neko.
Eksperti vērtēja partiju īso programmu daļu par aizsardzību.
Eksperti, kas vērtēja
partiju piedāvājumu aizsardzības jomā
partiju piedāvājumu aizsardzības jomā
Juris Maklakovs
kādreizējais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris
Juris Dalbiņš
kādreizējais NBS komandieris un politiķis
Mārtiņš Vērdiņš
militārais analītiķis, vietnes "varabungas" izveidotājs
Sigita Struberga
LATO ģenerālsekretāre, LU lektore
Drošība ir valsts pastāvēšanas pamats, par kuru katrai partijai jābūt viedoklim. Mani pārsteidz, ka vairākas partijas nav paudušas savu redzējumu drošības jautājumā, kas nepārprotami ir ļoti slikts rādītājs attiecībā uz partiju sagatavoto programmu
Juris Maklakovs
Valsts savus mērķus aizsardzības jomā ir definējusi – tā ir visaptveroša valsts aizsardzība. Vērtējot partiju piedāvājumu šajās vēlēšanās, redzams, ka ir vesela rinda partiju, kas šo jomu vispār nav iekļāvušas. Ja nekā šajā jomā nav, tad valsts var aizmirst par savu pastāvēšanu gan suverēni, gan starptautiski. Jebkurā gadījumā cilvēkiem, kuri piesakās vadīt valsti, būtu jāiepazīstas vismaz ar Vikipēdijā rakstīto, kas ir valsts – tās teritorija, robežas, varas atzari un tā tālāk
Juris Dalbiņš
Partiju programmās svaigu ideju teju nav. 2022. gada aprīlī Saeima jau veica izmaiņas Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas jau tagad nosaka valsts aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no IKP 2025. gadā. Sabiedrība vēlas lielāku sabiedroto klātbūtni, taču, jo stiprāki būs bruņotie spēki, jo grūtāk būs pārliecināt sabiedrotos šeit palikt.
Mārtiņš Vērdiņš
Partiju klusēšana par valsts aizsardzības jautājumiem ir bīstamāka nekā konkrētas pozīcijas paušana.
Sigita Struberga
Spied uz partijas logo, lai iepazītos ar solījumiem un to izvērtējumu
Sigita struberga
Jaunā speciālista komentārs
Struberga norāda, ka sarakstu solījumos aizsardzības jomā nav nekā pārsteidzoša: "Neko absolūti jaunu neieraudzīju, un pārsteigumu nebija, arī ieraugot ambiciozākas programmas." Tās partijas, kas par valsts aizsardzības jautājumiem savās programmās nav neko minējušas, bieži vien arī klusē par citām nozarēm.
Tomēr ir arī tādi saraksti, piemēram, "Saskaņas", kuru izvēle nerunāt par valsts drošību un aizsardzību ir apzināta. Šādā situācijā klusēšana ir bīstamāka par atklātas pozīcijas paušanu, viņa piebilst. Tāpat dažu partiju solījumi ļauj spriest, ka, iespējams, tās nav pietiekami informētas, par ko runā, – "Apvienība Latvijai" sola kopīgas sabiedroto mācības. "Vai nu viņi sola to, kas jau notiek šobrīd, vai paši nesaprot, ko sola," lēš pētniece.
Tāpat bieži vien solījumi nav konkrēti – "Katram un katrai" sola atbalstīt militāro prasmju apguvi. "Kam? Visiem iedzīvotājiem? Jauniešiem valsts aizsardzības dienestā?" vaicā Struberga. Savukārt "Stabilitātei!" sola mācības dzimtajā valodā, bet katram tā var būt sava, un diez vai partija bija domājusi katram to arī nodrošināt. Viņas skatījumā, partijām valsts drošības jomā būtu jāpiemin visaptverošā valsts aizsardzība, konkrēti finansējuma procenti no IKP.
Kā būtiski svarīgu solījumu viņa min budžeta palielināšanu aizsardzībai. "Man kā vēlētājam arī svarīgi būtu redzēt skaidrāku katras partijas pozīciju valsts aizsardzības dienesta jautājumā – tā ir par vai pret to. Dažas partijas mēģina izteikties tā, lai nevar saprast, tomēr tas ir būtiski. Pieļauju, ka šis jautājums būs aktuāls daudziem vēlētajiem," viņa saka.
Tomēr ir arī tādi saraksti, piemēram, "Saskaņas", kuru izvēle nerunāt par valsts drošību un aizsardzību ir apzināta. Šādā situācijā klusēšana ir bīstamāka par atklātas pozīcijas paušanu, viņa piebilst. Tāpat dažu partiju solījumi ļauj spriest, ka, iespējams, tās nav pietiekami informētas, par ko runā, – "Apvienība Latvijai" sola kopīgas sabiedroto mācības. "Vai nu viņi sola to, kas jau notiek šobrīd, vai paši nesaprot, ko sola," lēš pētniece.
Tāpat bieži vien solījumi nav konkrēti – "Katram un katrai" sola atbalstīt militāro prasmju apguvi. "Kam? Visiem iedzīvotājiem? Jauniešiem valsts aizsardzības dienestā?" vaicā Struberga. Savukārt "Stabilitātei!" sola mācības dzimtajā valodā, bet katram tā var būt sava, un diez vai partija bija domājusi katram to arī nodrošināt. Viņas skatījumā, partijām valsts drošības jomā būtu jāpiemin visaptverošā valsts aizsardzība, konkrēti finansējuma procenti no IKP.
Kā būtiski svarīgu solījumu viņa min budžeta palielināšanu aizsardzībai. "Man kā vēlētājam arī svarīgi būtu redzēt skaidrāku katras partijas pozīciju valsts aizsardzības dienesta jautājumā – tā ir par vai pret to. Dažas partijas mēģina izteikties tā, lai nevar saprast, tomēr tas ir būtiski. Pieļauju, ka šis jautājums būs aktuāls daudziem vēlētajiem," viņa saka.
1. Jaunā vienotība
Piedāvājums
NATO klātbūtne
Ilgstošas NATO spēku klātbūtnes nodrošināšana.
Finansējums aizsardzībai
2,5% no IKP valsts aizsardzībā.
Pilsoņu iesaiste
Lielāks iesaistīties spējīgu, ekipētu un apmācītu pilsoņu skaits aizsardzībā.
ES attīstība
Spēcīgas ES attīstība, atbalstīts Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju un tās Eiroatlantiskā integrācija.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Juris Maklakovs
Juris Dalbiņš
Mārtiņš Vērdiņš
⚫ ⚫ ⚫ ⚫ ⚪
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Maklakovs: "Parādās NATO, ES un procents no IKP, kas ir labi."
Dalbiņš: "Partija solījusi stiprināt visaptverošu valsts aizsardzību, taču līdz pilnībai pietrūkst sīkāka skaidrojuma, kādi konkrēti soļi tiks sperti."
Vērdiņš: "Pirmais un pēdējais teikums vairāk attiecināms uz ārpolitikas jomu. Apņemšanās ieguldīt 2,5% no IKP valsts aizsardzībā atbilst spēkā esošajam likumam. Pozitīvi vērtējama apņemšanās atbalstīt valsts aizsardzības dienestu, lai gan tas nav pateikts tieši un nepārprotami."
Dalbiņš: "Partija solījusi stiprināt visaptverošu valsts aizsardzību, taču līdz pilnībai pietrūkst sīkāka skaidrojuma, kādi konkrēti soļi tiks sperti."
Vērdiņš: "Pirmais un pēdējais teikums vairāk attiecināms uz ārpolitikas jomu. Apņemšanās ieguldīt 2,5% no IKP valsts aizsardzībā atbilst spēkā esošajam likumam. Pozitīvi vērtējama apņemšanās atbalstīt valsts aizsardzības dienestu, lai gan tas nav pateikts tieši un nepārprotami."
2. "Latvijas Krievu savienība"
Piedāvājums
Profesionalitāte
Profesionāls princips bruņoto spēku veidošanā.
Ministra pilnvaras
Ierobežot aizsardzības ministra pilnvaras armijas militārai izmantošanai ārpus Latvijas.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Juris Maklakovs
Juris Dalbiņš
Mārtiņš Vērdiņš
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Maklakovs: "Nesaprotu, ko viņi domā ar pilnvaru ierobežošanu aizsardzības ministram, – lēmumu par armijas militāru izmantošanu ārpus Latvijas pieņem Saeima."
Dalbiņš: "Partija tikai pieminējusi vienu principu, ko darīs, bet sīkāk neko nav paskaidrojusi."
Vērdiņš: "Nepārsteidz, ka partija iestājas pret valsts aizsardzības dienestu. Vienlaicīgi programmas autori demonstrē nekompetenci, jo saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 6. panta 7. punktu Saeima, nevis aizsardzības ministrs lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību izmantošanu ārpus valsts teritorijas."
Dalbiņš: "Partija tikai pieminējusi vienu principu, ko darīs, bet sīkāk neko nav paskaidrojusi."
Vērdiņš: "Nepārsteidz, ka partija iestājas pret valsts aizsardzības dienestu. Vienlaicīgi programmas autori demonstrē nekompetenci, jo saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 6. panta 7. punktu Saeima, nevis aizsardzības ministrs lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību izmantošanu ārpus valsts teritorijas."
3. Zaļo un zemnieku savienība
Piedāvājums
Finansējums
Aizsardzības budžeta palielinājums vismaz 2.7% no IKP.
Ukraina ES
Atbalsts Ukrainas uzņemšanai ES un tādai starptautiskai kārtībai, kas nepieļauj iespēju Krievijai atgriezties pie imperiālistiskās politikas.
Ārējā robeža
Finanšu piešķīrums ES ārējās robežas militārajai stiprināšanai no ES kopējā budžeta.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Juris Maklakovs
Juris Dalbiņš
Mārtiņš Vērdiņš
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚫ 🔘 ⚪ ⚪
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Maklakovs: "Redzu ES, bet neredzu NATO. Svarīgi saprast, ka bez tā Latvija nevar sevi aizsargāt, un, ja tas programmā neparādās, tad vērtējums attiecīgi ir zemāks."
Dalbiņš: "Te ir skaidrs – nauda ir, gatavi piešķirt. Jautājums ir – kādām jomām un kādi būs pamatprincipi?"
Vērdiņš: "Partija sola aizsardzībai lielāku finansējumu, nekā šobrīd paredz Aizsardzības finansēšanas likums, ko būs iespējams panākt, tikai atrodoties koalīcijā. ES ārējās robežas militārā stiprināšana – tas ir interesanti, jo var nozīmēt inženiertehnisko šķēršļu (prettanku, pretkājnieku) infrastruktūras izbūvi. "
Dalbiņš: "Te ir skaidrs – nauda ir, gatavi piešķirt. Jautājums ir – kādām jomām un kādi būs pamatprincipi?"
Vērdiņš: "Partija sola aizsardzībai lielāku finansējumu, nekā šobrīd paredz Aizsardzības finansēšanas likums, ko būs iespējams panākt, tikai atrodoties koalīcijā. ES ārējās robežas militārā stiprināšana – tas ir interesanti, jo var nozīmēt inženiertehnisko šķēršļu (prettanku, pretkājnieku) infrastruktūras izbūvi. "
4. "Tautas kalpi Latvijai"
Piedāvājuma nav
5. "Suverēnā vara"
Piedāvājuma nav
6. "Kristīgi progresīvā partija"
Piedāvājums
Tautsaimniecība
Militāro produktu tautsaimniecības nozares izveide.
Doktrīna
Valsts militārās doktrīnas izveide un tās īstenošanas sekmēšana.
Uzņēmēji
Stiprināsim valsts aizsardzību maksimāli iesaistot tajā Latvijas uzņēmumus.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Juris Maklakovs
Juris Dalbiņš
Mārtiņš Vērdiņš
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Maklakovs: "Neredzu ne NATO, ne ES – tam konceptuāli jābūt pieminētam, jo bez tā nevaram nodrošināt valsts aizsardzību. Tāpat neredzu ne visaptverošo aizsardzību, ne reģionālo sadarbību. Latvija viena pati par sevi nevar būt aizsargāta."
Dalbiņš: "Pieminēta militārā doktrīna, taču nav skaidrs, uz ko dodamies. Vai jāmaina pašreizējās nostājas NATO? Biznesu taisīsim, bet kam? Iesaistīsim Latvijas uzņēmumus, bet vai tiem būs kapacitāte attīstīt eksportspējīgu ražošanu? Tāpat nav skaidrs, kas notiks ar Latvijas armiju."
Vērdiņš: "Vispār tautsaimniecības nozares veido brīvais tirgus, kas šajā gadījumā atkarīgs no valsts iepirkumiem aizsardzībai. Līdz ar to uzsvars būtu jāliek uz konkurētspējīgas militārās produkcijas ražošanu Latvijā, jo tikai tādu valsts drīkstētu iepirkt."
Dalbiņš: "Pieminēta militārā doktrīna, taču nav skaidrs, uz ko dodamies. Vai jāmaina pašreizējās nostājas NATO? Biznesu taisīsim, bet kam? Iesaistīsim Latvijas uzņēmumus, bet vai tiem būs kapacitāte attīstīt eksportspējīgu ražošanu? Tāpat nav skaidrs, kas notiks ar Latvijas armiju."
Vērdiņš: "Vispār tautsaimniecības nozares veido brīvais tirgus, kas šajā gadījumā atkarīgs no valsts iepirkumiem aizsardzībai. Līdz ar to uzsvars būtu jāliek uz konkurētspējīgas militārās produkcijas ražošanu Latvijā, jo tikai tādu valsts drīkstētu iepirkt."
7. Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa"
Piedāvājuma nav
8. Politiskā partija "Stabilitātei!"
Piedāvājuma nav
9. Politiskā partija "Tautas varas spēks"
Piedāvājuma nav
10. "Vienoti Latvijai"
Piedāvājuma nav
11. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"– "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Piedāvājums
NATO
Transatlantiskās sadarbības NATO ietvaros sekmēšana.
Pret federalizāciju
Iestāsimies pret Eiropas drošības un ārlietu politikas federalizāciju.
Robeža
Valsts austrumu robežas stiprināšana.
Obligātais dienests
Ieviesīsim obligātu militāro apmācību vīriešiem un brīvprātīgu – sievietēm.
Zemessargi - studenti
Aktīviem zemessargiem nodrošināsim budžeta vietas valsts augstskolās.
Moderna Zemessardze
Pilnveidosim Zemessardzes bataljonu infrastruktūru atbilstoši mūsdienu militāro uzdevumu specifikai.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Juris Maklakovs
Juris Dalbiņš
Mārtiņš Vērdiņš
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Maklakovs: "Zemessardzes pilnveidošana – ļoti pareizi. Stiprināt valsts austrumu robežu – neredzu, ka no tā kļūsim drošāki. Par obligāto militāro apmācību – ja tas būtu uz Zemessardzes bāzes, piekristu, bet kopumā tā ir sasteigta un nepareiza lieta, un es neredzu iespēju to šobrīd realizēt."
Dalbiņš: Šis tas no jomas ir aptverts, partijai "doma ir", tikai citiem vārdiem pateikta. Tāpēc arī šāds vērtējums."
Vērdiņš: "Nostāja "pret" drošības politikas federalizāciju, iespējams, ir atbilde uz "Eiropas armijas" ideju, par kuras nepieciešamību un iespējamību speciālistu domas dalās, bet vismaz šeit ir skaidrība. Rūpes par Zemessardzes bataljonu infrastruktūru ir apsveicamas, lai gan tas jau būtu mikromenedžments no politiķu puses. Zemessargu vidējais vecums 2016. gadā bija 35 gadi, tādēļ atbalsts augstskolu studijām vispirms būtu nepieciešams valsts militāro dienestu izdienējušiem rezerves karavīriem, pie iespējas izplatot šo bonusu arī uz gados jaunajiem zemessargiem."
Dalbiņš: Šis tas no jomas ir aptverts, partijai "doma ir", tikai citiem vārdiem pateikta. Tāpēc arī šāds vērtējums."
Vērdiņš: "Nostāja "pret" drošības politikas federalizāciju, iespējams, ir atbilde uz "Eiropas armijas" ideju, par kuras nepieciešamību un iespējamību speciālistu domas dalās, bet vismaz šeit ir skaidrība. Rūpes par Zemessardzes bataljonu infrastruktūru ir apsveicamas, lai gan tas jau būtu mikromenedžments no politiķu puses. Zemessargu vidējais vecums 2016. gadā bija 35 gadi, tādēļ atbalsts augstskolu studijām vispirms būtu nepieciešams valsts militāro dienestu izdienējušiem rezerves karavīriem, pie iespējas izplatot šo bonusu arī uz gados jaunajiem zemessargiem."
12. "Latvija pirmajā vietā"
Piedāvājums
Miers un stabilitāte
Latvija kopā ar ES un NATO partnervalstīm nodrošinās mieru un stabilitāti Eiropā.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Juris Maklakovs
Juris Dalbiņš
Mārtiņš Vērdiņš
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Maklakovs: "Parādās ES, NATO, stabilitāte Eiropā. Zem tāda kopīga teiciena varētu pieturēties."
Dalbiņš: "Vispārēja frāze, kas neko nepasaka par to, kā šīs partijas attiecīgās jomas speciālisti domā īstenot savas valsts aizsardzības politiku."
Vērdiņš: "Nav saprotams, ko tieši piedāvā darīt pati partija, jo tā nevar atbildēt par starptautiskajām organizācijām."
Dalbiņš: "Vispārēja frāze, kas neko nepasaka par to, kā šīs partijas attiecīgās jomas speciālisti domā īstenot savas valsts aizsardzības politiku."
Vērdiņš: "Nav saprotams, ko tieši piedāvā darīt pati partija, jo tā nevar atbildēt par starptautiskajām organizācijām."
13. konservatīvie
Piedāvājums
Lielāka armija
Piecu gadu laikā bruņoto spēku sastāvs – līdz 50 000 karavīriem, ieskaitot zemessargus un rezervistus.
Militārā rūpniecība
Militārās rūpniecības attīstīšana, palielinot eksportu uz citām NATO valstīm.
Moderni ieroči
Modernu NATO ieročus, tostarp HIMARS, NASAMS u.c., iegādāšanās.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Juris Maklakovs
Juris Dalbiņš
Mārtiņš Vērdiņš
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Maklakovs: "Konkrētu ieroču tipu piesaukšana programmā ir mazliet nekorekta – tā ir atsevišķa procedūra, ir konkurss, līgumu slēgšana. Nevar solīt iegādāties efektīvus ieročus, jo nevar galvot, ka tas izdosies, – tās ir atsevišķas procedūras, kuras tā nevar pieminēt programmās. Militārā rūpniecība – labi, bet ko ražosim? 50 000 karavīru piecu gadu laikā? Šaubos, ka tas ir iespējams. Tas ir populistisks gājiens."
Dalbiņš: "Ambīcijas ir milzīgas, taču jautājums ir par to, ka palielināt sastāvu jau mēs varam, taču kāds būs līmenis. Izskatās, ka tā būs lielgabalu gaļa. Lai apmācītu vienu cilvēku, nepieciešami divi gadi, un tad tas būs instruktora līmenis. Militārais eksports – var attīstīt, taču Latvijā neredzu šāda līmeņa uzņēmumu. Pirmais punkts arī dara bažīgu par populismu partijas solījumos."
Vērdiņš: "Apsveicama un konkrēta apņemšanās par NBS un mobilizācijas rezerves palielināšanu. Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka ieroču sistēmas bieži iepērk no un pārdod uz valstīm, kas nav NATO, nebūtu korekti tās "izslēgt" no piegādātāju vai klientu loka, kā arī nosaukt konkrētus iepērkamos modeļus."
Dalbiņš: "Ambīcijas ir milzīgas, taču jautājums ir par to, ka palielināt sastāvu jau mēs varam, taču kāds būs līmenis. Izskatās, ka tā būs lielgabalu gaļa. Lai apmācītu vienu cilvēku, nepieciešami divi gadi, un tad tas būs instruktora līmenis. Militārais eksports – var attīstīt, taču Latvijā neredzu šāda līmeņa uzņēmumu. Pirmais punkts arī dara bažīgu par populismu partijas solījumos."
Vērdiņš: "Apsveicama un konkrēta apņemšanās par NBS un mobilizācijas rezerves palielināšanu. Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka ieroču sistēmas bieži iepērk no un pārdod uz valstīm, kas nav NATO, nebūtu korekti tās "izslēgt" no piegādātāju vai klientu loka, kā arī nosaukt konkrētus iepērkamos modeļus."
14. Politiskā partija "Katram un katrai"
Piedāvājums
Finansējums
Valsts finansējumu aizsardzībai 2.5% no IKP.
Prasmes
Atbalstīsim militāro prasmju apguvi.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Juris Maklakovs
Juris Dalbiņš
Mārtiņš Vērdiņš
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ 🔘 ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Maklakovs: "Šajā teikumā es neredzu neko no manis pieminētā pamatojuma [ES un NATO], izņemot 2,5% no IKP. Man arī nav saprotams, kas apgūs militārās prasmes, kādā apjomā. Neskaidrs teikums."
Dalbiņš: "Ideja ir laba. Bet vai tas aptver vispārējo valsts aizsardzību? Būtu jāaptver visu prasmju, ne tikai militāro, attīstība."
Vērdiņš: "Par finansējumu jau izlemts 13. Saeimas pilnvaru laikā. Militāro prasmju apguve – atbalsts kam? Kā ietvaros?"
Dalbiņš: "Ideja ir laba. Bet vai tas aptver vispārējo valsts aizsardzību? Būtu jāaptver visu prasmju, ne tikai militāro, attīstība."
Vērdiņš: "Par finansējumu jau izlemts 13. Saeimas pilnvaru laikā. Militāro prasmju apguve – atbalsts kam? Kā ietvaros?"
15. "Progresīvie"
Piedāvājums
ES potenciāls
Stiprināsim un izmantosim ES aizsardzības potenciālu ciešā sadarbībā ar NATO.
Sadarbība
Veicināsim militāro sadarbību Baltijas jūras reģionā un sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Juris Maklakovs
Juris Dalbiņš
Mārtiņš Vērdiņš
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
⚫ ⚪ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Maklakovs: "Pozitīvi, ka pieminēta valsts drošības stiprināšana ciešā sadarbībā ar NATO."
Dalbiņš: "Te vairāk ir vispārēju frāžu, kas nav nepareizas. Tāpēc šāds vērtējums."
Vērdiņš: "Lai gan tas nav pateikts, tieši un nepārprotami jūtams atbalsts valsts aizsardzības dienestam un diskutējamai "Eiropas armijas" idejai. Somijai un Zviedrijai iestājoties NATO, militārā sadarbība Baltijas jūras reģionā būs garantēta bez īpašas veicināšanas no Latvijas puses, šāda apņemšanās bija vietā pirms 2022. gada."
Dalbiņš: "Te vairāk ir vispārēju frāžu, kas nav nepareizas. Tāpēc šāds vērtējums."
Vērdiņš: "Lai gan tas nav pateikts, tieši un nepārprotami jūtams atbalsts valsts aizsardzības dienestam un diskutējamai "Eiropas armijas" idejai. Somijai un Zviedrijai iestājoties NATO, militārā sadarbība Baltijas jūras reģionā būs garantēta bez īpašas veicināšanas no Latvijas puses, šāda apņemšanās bija vietā pirms 2022. gada."
16. "Attīstībai/Par!"
Piedāvājums
Pretgaisa aizsardzība
Prioritāte ir pretgaisa aizsardzība
Dienests
Valsts aizsardzības dienests
Ražošana
Aizsardzības ražotnes un uzņēmumi Latvijā
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Juris Maklakovs
Juris Dalbiņš
Mārtiņš Vērdiņš
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
⚫ ⚫ ⚫ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Maklakovs: "Viņu pieminētie solījumi ir vairāk ministrijas darbs, nevis politiķu redzējums. "
Dalbiņš: "Prioritātes ir nosauktas. Tās ir pareizas, lai gan no uzrakstītā ir grūti saprast, kas īsti domāts ar visaptverošu aizsardzību. Dienests gan ir tikai instruments, kā darbību attīstīt."
Vērdiņš: "Partija aizvadīto četru gadu laikā tik daudz ko apņēmusies darīt un atbalstīt, ka jāsāk jau pieprasīt rezultātus. Nenosegtu prioritāšu ir daudz vairāk par programmā minētajām."
Dalbiņš: "Prioritātes ir nosauktas. Tās ir pareizas, lai gan no uzrakstītā ir grūti saprast, kas īsti domāts ar visaptverošu aizsardzību. Dienests gan ir tikai instruments, kā darbību attīstīt."
Vērdiņš: "Partija aizvadīto četru gadu laikā tik daudz ko apņēmusies darīt un atbalstīt, ka jāsāk jau pieprasīt rezultātus. Nenosegtu prioritāšu ir daudz vairāk par programmā minētajām."
17. "Apvienība Latvijai"
Piedāvājuma nav
18. "Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība, Liepājas partija"
Piedāvājums
Visaptveroša aizsardzība
Visaptverošās valsts aizsardzības ietvaros izveidotas militārās spējas.
Spēcīga Latvija
Latvija – spēcīgākais aizsardzības posms Baltijas reģionā. Uzsvars uz Sauszemes spēku, Zemessardzes attīstību un rezerves karavīru apmācību.
Vietējā industrija
Spēcīgas vietējās militārās industrijas attīstīšana, iekšējās drošības un civilās aizsardzības sistēmas stiprināšana.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Juris Maklakovs
Juris Dalbiņš
Mārtiņš Vērdiņš
⚫ ⚫ ⚫ ⚫ ⚪
⚫ ⚫ ⚫ ⚫ ⚫
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Maklakovs: "Parādās visaptverošā valsts aizsardzība, Baltijas reģions, kas ir pozitīvi.
Dalbiņš: "Šeit ir aptverta joma. Ambiciozi, bet ļoti pareizi, jo tikai spēju attīstīšana – cilvēkresursu un infrastruktūras – dos rezultātu. Partija nosaukusi arī prioritātes – ļoti būtiskas lietas, kur tiek investēts. Izlasot šo, ir skaidrs, ka te ir domāts par visaptverošu valsts aizsardzību, tāpēc šim piedāvājumam augstākais vērtējums."
Vērdiņš: "Jūtama bijušā aizsardzības ministra ietekme, izceļot visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu un iesildoties teju nepaceļamam uzdevumam "kļūt par spēcīgāko aizsardzības posmu Baltijas reģionā", ņemot vērā, ka reģionā ietilpst arī Polija, Zviedrija un Somija. Kļūt par spēcīgāko starp Baltijas valstīm, tāds būtu samērīgs sākotnējais uzdevums."
Dalbiņš: "Šeit ir aptverta joma. Ambiciozi, bet ļoti pareizi, jo tikai spēju attīstīšana – cilvēkresursu un infrastruktūras – dos rezultātu. Partija nosaukusi arī prioritātes – ļoti būtiskas lietas, kur tiek investēts. Izlasot šo, ir skaidrs, ka te ir domāts par visaptverošu valsts aizsardzību, tāpēc šim piedāvājumam augstākais vērtējums."
Vērdiņš: "Jūtama bijušā aizsardzības ministra ietekme, izceļot visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu un iesildoties teju nepaceļamam uzdevumam "kļūt par spēcīgāko aizsardzības posmu Baltijas reģionā", ņemot vērā, ka reģionā ietilpst arī Polija, Zviedrija un Somija. Kļūt par spēcīgāko starp Baltijas valstīm, tāds būtu samērīgs sākotnējais uzdevums."
19. Politiskā partija "Republika"
Piedāvājums
Brīvprātīga armija
Brīvprātīgas profesionālās armijas, zemessardzes stiprināšana.
Pētniecība
Atbalsts ar aizsardzības nozari saistītos pētniecības projektu un jaunu militāras nozīmes preču radīšanai Latvijā.
Finansējums
Valsts iekšējai drošībai 2,5 % no IKP.
Atalgojums
Aizsardzības, Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministriju darbiniekiem konkurētspējīgs atalgojums un sociālās garantijas.
Pensijas
Izdienas pensiju saglabāšana.
Izlītība
Modernas Policijas akadēmijas izveide.
atzīmes:
atzīmes:
atzīmes:
Juris Maklakovs
Juris Dalbiņš
Mārtiņš Vērdiņš
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
⚫ ⚫ ⚫ 🔘 ⚪
⚫ ⚫ ⚪ ⚪ ⚪
Ekspertu vērtējums
Maklakovs: "NATO un ES nav atspoguļoti. Atalgojuma palielināšana – labi, bet tas nenozīmē, ka valsts drošība uzlabosies. Apšaubu arī, ka algu palielinājums būs lielāks par šī gada inflāciju, kas nozīmē, ka paliks tās pašas problēmas ar karavīru, policistu un citu cilvēku rekrutēšanu. Tātad nekas neuzlabosies."
Dalbiņš: "Šajā piedāvājumā atbalstīts jau pašreizējos dokumentos ietvertais, kā arī minētas tādas "aizvēsturiskas" lietas, kas saistītas ar valsts aizsardzību un drošību, piemēram, iekšlietas. Tā ir ļoti būtiska sadaļa, un tai jābūt līdzvērtīgai aizsardzības sadaļai, īpaši hibrīdkara apstākļos."
Vērdiņš: "Saprotams, lai gan tas nav pateikts tieši, ka partija iestājas pret valsts aizsardzības dienestu un fokusējas uz iekšējās drošības jautājumiem, kuru risināšanai piedāvā tērēt tikpat daudz, cik ārējai aizsardzībai. Šāda mehāniska pielīdzināšana nešķiet pamatota, jo salīdzinoši lielākus aizsardzības izdevumus nosaka nevis likumdevēju labvēlība, bet objektīva drošības situācija reģionā."
Dalbiņš: "Šajā piedāvājumā atbalstīts jau pašreizējos dokumentos ietvertais, kā arī minētas tādas "aizvēsturiskas" lietas, kas saistītas ar valsts aizsardzību un drošību, piemēram, iekšlietas. Tā ir ļoti būtiska sadaļa, un tai jābūt līdzvērtīgai aizsardzības sadaļai, īpaši hibrīdkara apstākļos."
Vērdiņš: "Saprotams, lai gan tas nav pateikts tieši, ka partija iestājas pret valsts aizsardzības dienestu un fokusējas uz iekšējās drošības jautājumiem, kuru risināšanai piedāvā tērēt tikpat daudz, cik ārējai aizsardzībai. Šāda mehāniska pielīdzināšana nešķiet pamatota, jo salīdzinoši lielākus aizsardzības izdevumus nosaka nevis likumdevēju labvēlība, bet objektīva drošības situācija reģionā."