Osipova: "Viss iekļautais ir loģisks un nepieciešams, lai Latvija pastāvētu kā tiesiska valsts, bet nav jaunu piedāvājumu. Kā jau varas partija, viņi lieliski zina valstī notiekošo, kas sabiedrībai sāp, tāpēc programmā akcentēti svarīgākie jautājumi, kuru risināšanu tiešām vairs nedrīkst atlikt – no tautiešu aicināšanas mājās līdz autoceļiem. Saprātīga, sabalansēta programma bez īpašiem pārsteigumiem un novitātes. Taču vai tiešām mēs gribētu dzīvot valstī, kas visu laiku eksperimentē?"

Guļāns: "Stiprināt neatkarīgu tiesu varu kā demokrātiskas valsts pamatu kā lozungs ir labs, taču gribētos zināt ko konkrētāku."

Ziemele: "Stiprināt tiesu varu vajag, bet to vajadzēja darīt jau pirms 20 gadiem."

Osipova: "Piedāvājumi ne tikai nav tiesiski nepieciešami risinājumi, tie sola atkāpties no tā, ko, būvējot tiesisku valsti, Latvija jau ir sasniegusi, visupirms profesionālu tiesnešu korpusu.

Uzsvars programmā ir likts uz to, ko cilvēki grib no valsts saņemt, – plašākas tiesības, sociālie pabalsti. Taču nav skaidrs, kā tas ekonomiski varētu tikt izdarīts, neceļot nodokļus.

Daudzi punkti neiet kopā ar Satversmi, proti, programmā iestrādāta divvalodība un vienotās Latvijas nācijas, kura jo īpaši svarīga ir Ukrainas kara laikā, šķelšana pēc dzimtās valodas, izcelšanās, tautības. Tāpat ir piedāvājumi, kas apdraud Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas valsts pastāvēšanu – kā aizsargāties spējīgas demokrātijas, kas cita starpā cīnās ar viltus ziņām un ierobežo valstij nelojālus spēkus."

Ziemele: "Nav redzams holistisks skatījums par kopējo tiesību sistēmu."

Osipova: "Programmā uzsvars tiek likts uz vienlīdzību, kas tiks nodrošināta ar tiesībām, taču jau programmas preambulā sabiedrība tiek šķelta, jo aicina valsti atbalstīt tikai "dabisku ģimeni". Tas liek domāt, ka Latvijā pastāv pretdabiskas ģimenes... Piemēram, ja vecmāmiņa ar savu māsu audzina mazmeitu, vai tas ir pretdabiski? Programma nav vērsta uz Satversmē noteiktās iekļaujošās, vienlīdzīgu personu veidotās Latvijas nācijas veidošanu, kurā ikviens bauda visas tiesības. Viens punkts, jo iestājas par tiesu varas neatkarību vismaz no izpildvaras."

Guļāns: "ZZS piedāvājusi "pārtraukt izpildvaras ietekmi uz tiesu varu", taču nav skaidrs, kas tā par ietekmi. Pēc šī ieraksta izklausās, ka tā ir ilgi pastāvējusi problēma, taču faktiski šķiet kaut kur sagrābstīts novērojums, kas vienkārši ierakstīts programmā, lai būtu kaut kas pateikts."

Ziemele: "Tiesu varas neatkarība – tas ir labi, bet to vajadzēja jau pirms 20 gadiem."

Osipova: "Programmā runāts par cilvēka pamattiesībām, taču tālākie punkti skaidri iezīmē, ka tās baudītu tikai tie, kas atbilstu partijas ideāliem. Tātad piedāvājums neatbilst Satversmē noteiktajam vienlīdzības principam.

Neviena sausiņa, jo programma sola atkāpties no tā, ko, būvējot tiesisku valsti, Latvija jau ir sasniegusi. Tā nesader ar Satversmi. Partija apšauba esošās Satversmes un valsts varas leģitimitāti, taču aizmirst, ka, piemēram, parlamentārisms tika iebūvēts jau 1918. gadā, dibinot Latviju."

Guļāns: ""Tautas kalpi Latvijai", kas piedāvā sasaukt tautas sapulci un atjaunot Satversmi "vēsturiskajā veidolā", – nav skaidrs, kā viņi to domā darīt pašreizējā situācijā un kādā vēsturiskajā veidolā to domāts atjaunot. Tāpat arī tēze par atteikšanos no dalības starptautiskajās organizācijās – kas tās par organizācijām – nav skaidrs. "Ja es gribētu balsot par šo politisko spēku, es gribētu zināt, kas tās ir par organizācijām" un vai kara apstākļos tas nekaitēs demokrātijai un valsts pastāvēšanai."

Ziemele: "Varu īstenojošo cilvēku pietuvināšana vēlētājiem ir pareiza doma, bet šis izklāsts un piedāvātā metode ir absolūti populistiska."

Osipova: "It kā programma vērsta uz pamattiesību aizsardzību, taču, tāpat kā LKS, ZZS, "Tautas kalpi Latvijai" u. c., pamattiesības nepienākas visiem vienlīdzīgi, bet tikai daļai sabiedrības – partijas elektorātam, domubiedriem. Par tiesiskuma stiprināšanas instrumentiem nav domāts, lai gan bieži piesaukts likums un tiesības. Ja iecer tiesības, bet nedomā, kā tās nodrošināt, aizstāvēt, var sanākt kā PSRS – uz papīra tā bija visturīgākā, tiesiskākā nācija pasaulē, bet dzīvē lielākā daļa iedzīvotāju dzīvoja trūcīgos apstākļos un beztiesiskumā.
Neviena sausiņa, jo ir pieminēts daudz tiesību, lai gan tās nepienāktos visiem, bet tikai "dabiskām ģimenēm", taču vispār nav domāts par to, kā to tiesiski īstenot. Tikai saukļi."

Ziemele: "Tas ir populisms".

Osipova: "Programmā nav plašas vīzijas, lai gan visu minēto vērtību iedzīvināšanai tiktu izmantotas tiesības un tiesu sistēma. Programmā minēts tikai: "Efektīva ekonomisko noziegumu apkarošana, kvalitatīva un ātra tiesu sistēma." Taču tā nav inovācija, jo ir gan specializētā policija, gan prokurori, gan kopš gada arī tiesa. Mulsina "ātra tiesu sistēma", jo viņi noteikti domāja ātru tiesas procesu, nevis tiesu sistēmu, kas juridiski būtu neiespējami, līdzīgi kā iecerēt ātru Saeimu, nevis ātru likumdošanu. Ātrums ir būtisks, taču tiesā taisnīgums ir būtiskāks. Vai partija ātrumu liek pa priekšu taisnīgai, rūpīgai tiesvedībai, kurā tiek noskaidrota patiesības? Ceru, ka tā ir aplama terminoloģija, nevis partijas iecere. Viens punkts, lai gan punkts programmā formulēts juridiski aplami un vienpusīgi. Lēnie tiesas procesi jau ilgstoši ir bijuši valstiska mēroga problēma, tostarp ekonomiskajai izaugsmei."

Guļāns: "KPP un Nacionālā apvienība savā piedāvājumā min saprātīgus termiņus lietu izskatīšanā. Tā patiešām ir sena problēma, kas varbūt šobrīd mazāk attiecas uz ekonomiskajiem noziegumiem, taču būtu labi, ja šīs abas partijas arī piedāvātu ceļus, kā sasniegt deklarēto mērķi."

Ziemele: "Tiesu sistēma Latvijā jau ir gana ātra, taču šeit nav paskaidrots, kas tieši ir domāts ar vārdu "kvalitatīvs"."

Osipova: "Programmā daudz runāts par vienlīdzību un sociālajām pamattiesībām, taču nav neviena punkta, kur būtu skaidri minēts tiesiskums vai skaidri iezīmēti veidi, kā šos plašos, jaunos personas tiesību piešķīrumus īstenot.

Viens sausiņš, jo daudz pieminētas tiesības un taisnīgums, taču vispār nav domāts par to, kā to tiesiski īstenot un vai to var tiesiski īstenot."

Ziemele: "Varu īstenojošo cilvēku pietuvināšana vēlētājiem ir ļoti būtiska, bet ne šādā veidā."

Osipova: "Par tiesiskas valsts stiprināšanu nav domāts. Programmā paredzēti tikai sodi, visupirms 13. Saeimas deputātiem par noziegumiem, kas šobrīd likumā nav noteikti. Krimināltiesībās ir princips, ka sodu tiesībās normām nav atpakaļejoša spēka, ja tās ir par sliktu personai. Vienkāršāk – nevienu nevar sodīt par darbību, kura izdarīšanas laikā netika ar likumu noteikta par noziedzīgu. Tātad šo aicinājumu tiesiski nevar īstenot, ja vien Latvija nepārvēršas par Ziemeļkoreju. Deputātu krimināltiesiskā imunitāte (ja vien parlaments neizdod kriminālvajāšanai), kā arī neatbildība par pieņemtajiem lēmumiem ir viens no parlamentārisma pamatprincipiem, jo tikai tā viņi var neatkarīgi darboties, aizstāvot vēlētāju intereses un nebaidoties, ka izpildvara safabricēs kādu lietu pret viņiem. Ir citi instrumenti, kā saukt parlamentāriešus pie atbildības, piemēram, iedarbināt parlamenta atlaišanas procedūru, nākamreiz neievēlēt tos, kas nav attaisnojuši uzticību. Neviens punkts, jo vispār nav domāts par Latviju kā tiesisku valsti, vairāki programmas punkti neatbilst tiesībām."

Ziemele: "Tēze par demokrātiskas un cita veida atbildības stiprināšanu ir vietā, bet šis ietērps ir populisms."

Osipova: "Programma ir rakstīta lozungu formā jeb uzsaukuma formā. Izteikta kritika, ka pilnīgi viss ir slikti un aplami, vismaz Saeimas un valdības darbā. Grūti atrast konkrētus ierosinājumus, ko darīt, ja neskaita, ka šobrīd viss ir slikti.

Ziemele: "Populisms."

Osipova: "Programmas vienkārši nav, jo minēts tikai viens vārds – "tautvaldība", taču arī tautvaldības īstenošanai ir vajadzīga programma (ja vien neatgriežamies pie "pirmatnējā stāvokļa" bez valsts). To pierāda, piemēram, cik dažādi tautvaldību īstenoja senās Atēnas, bet šobrīd Šveices kantoni. Arī Satversme nosaka tautvaldību jeb demokrātiju. Neviena punkta, jo vispār nav skaidrs, ko tieši partija iecerējusi veikt, jo tautvaldība var nozīmēt arī tiesu tautas sapulcē."

Ziemele: "Populisms."

Osipova: "Programmā tiek minēti vairāki tiesiskie risinājumi, lai nodrošinātu latvisku, inovatīvu, drošu un augošu Latviju. Taču, runājot par Latvijas kā tiesiskas valsts stiprināšanu, ir tikai viens konkrēts punkts: "Par prioritāti tiesu darba uzlabošanai noteiksim saprātīgu termiņu ievērošanu lietu izskatīšanā." Pie šī mērķa ir strādāts desmitgadēm, un Eiropas statistikā Latvija nebūt nav valsts ar ilgākajiem tiesas procesiem. Tomēr piekrītu, ka atsevišķi, netipiski tiesas procesi iestiepjas nepiedodami ilgi, un, protams, šajā jomā var tikt sasniegti vēl labāki rezultāti. Divi punkti, jo programma tiesiskumu min tikai garāmejot, tas nav galvenais akcents, ar ko iecerējusi nodarboties šī ilgstoši pie varas esošā partija, kurai gadiem (līdz 13. Saeimai) ir bijuši tieslietu ministri. Jocīgi, ka partija, kas tradicionāli ir "cierējusi" uz tieslietu ministra posteni, pēc būtības neiedziļinās šīs jomas problēmās."

Guļāns: "KPP un Nacionālā apvienība savā piedāvājumā min saprātīgus termiņus lietu izskatīšanai. Tā patiešām ir sena problēma, kas varbūt šobrīd mazāk attiecas uz ekonomiskajiem noziegumiem, taču būtu labi, ja šīs abas partijas arī piedāvātu ceļus, kā sasniegt deklarēto mērķi."

Ziemele: "Puspunkts, jo šie uzsvari nav tie, kas nepieciešami tiesiskuma stiprināšanai tautā ilgtermiņā."

Osipova: "Solījumi ir konkrētāk formulēti, var redzēt, ka pie tiem ir strādājuši arī juristi. Piemēram, par tautas nobalsošanu ir konkrēts cipars, cik vēlētāju varēs ierosināt tautas nobalsošanu.

Sola likvidēt Satversmes tiesu, kas izjauktu izveidoto balansa mehānismu starp pastāvošajām varām, kurā Saeimas, Ministru kabineta un pašvaldību izdotajās tiesību normās ietvertos personas pamattiesību ierobežojumus var tiesiski vērtēt. Tas neatbilst demokrātiskas, tiesiskas valsts principam, uz kura pamata veidota Satversme. Latvijas cilvēkiem, kuru pamattiesības/cilvēktiesības aizskar likumu normas, tad nāktos tiesāties līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai vai Eiropas Savienības Tiesai. Rezultāts būtu tas pats, kas Satversmes tiesā, taču laiks cilvēkam paietu ilgāks, bet valstij tas maksātu dārgāk. Partija piedāvā gan atkāpties no tiesiskas valsts principa valsts uzbūvē, gan atkāpties no vienlīdzības principa, jo vienlīdzīgi būtu tikai kristīgajai baznīcai piederīgie. Kā viens, tā otrs ierosinājums varētu novest pie ES reakcijas, vēl striktākas nekā Polijas gadījumā, jo poļi no tiesiskas valsts principa atkāpes nedarīja tik atklāti.
Nav skaidrs, ko nozīmē "Atjaunosim nevainīguma prezumpcijas patieso jēgu". Normatīvie akti šajā ziņā ir kārtībā, atkāpes ir sabiedriskajā domā, masu medijos, kur bieži personu vaino, pirms tiesa to ir notiesājusi. Vai tas nozīmē, ka tiek piedāvāts ierobežot šos avotus?

Neviena punkta, lai gan pirmšķietami liekas, ka programma iestājas par personas pamattiesību aizstāvēšanu, piemēram, pret piespiedu vakcināciju, taču vairāki priekšlikumi, ja tos īstenotu, tieši otrādi, ierobežotu cilvēku tiesības uz taisnīgu tiesu, apziņas brīvību, vienlīdzību, privātās dzīves neaizskaramību."

Guļāns: "Ideja likvidēt Satversmes tiesu ir pilnīgi kaitīga demokrātiskai valstij."

Ziemele: "Labi, ka mēģināts piedāvāt, kā pietuvināt varu īstenojošās personas vēlētājiem, bet piedāvātās metodes ir populisms."

Osipova: "Pamatā partijas piedāvājumi ir reāli un nepieciešami, gan izveidot Tieslietu akadēmiju, gan: "Skaidri, izmērāmi KNAB un Konkurences padomes darba efektivitātes kritēriji. Ieviesīsim lobija reģistru un valsts finansējuma programmu pretkorupcijas NVO. Vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršana." Darbs pie lielākās daļas piedāvājumu jau ir uzsākts, proti, programma piedāvā turpināt iesākto un izvirza jaunus mērķus.

Mulsina solījums: "Izveidosim jaunu tiesu, prokuratūras un drošības iestāžu līderu paaudzi." Vai tas nozīmē, ka visi tiesneši vairs nebūs vienlīdzīgi, kā to nosaka Satversme? Vai tas nozīmē, ka valsts guldīs papildu līdzekļus šo amatpersonu tālākizglītībā, bet tikai jaunajiem? Vai tas nozīmē, ka Saeima un Tieslietu ministrija gatavojas iejaukties tiesu varas vadītāju iecelšanā vēl vairāk nekā līdz šim? Solījums nav stiprināt tiesu varu ar jaunu un izglītotu personālu, bet tieši virzīts uz jaunu vadītāju politisku virzīšanu. Vismaz es to šobrīd tā nolasu.

Trīs punkti, jo izprot Latvijas problēmas, sola turpināt iesākto, lai tās risinātu, un veidot jaunu, piemēram, lobiju reģistru, kas ir vitāli svarīgi, lai cīnītos par reālu tautas varu, stiprinātu demokrātiju, padarītu politiskos procesus caurskatāmus."

Guļāns: "Uz kopējā partiju piedāvājuma fona izceļas. Viņu piedāvājumā ir minētas tādas lietas, kas nepieciešamas, – Tieslietu akadēmijas izveide, skaidru, izmērāmu efektivitātes kritēriju noteikšana, lobiju reģistra ieviešana. Jautājums gan ir, vai viss tik detalizēti partijas programmā būtu jāapraksta. Tieslietu akadēmijas izveides ideja ir būtiska un svarīga lieta, taču Guļānam būtu gribējies, lai būtu pateikts, ka tās izveide notiek sadarbībā ar Tieslietu padomi, kas būtu būtiski. Speciālista vērtējumā, visi šie trīs mērķi ir nozīmīgi un vietā."

Ziemele: "Jūtams, ka strādājis tieslietu ministrs. Trīs punkti, jo tautas ilgtspēju, nostiprinot tiesiskumu plašākā izpratnē, var sasniegt, tikai ceļot juristu kvalifikāciju atbilstoši Eiropas līmenim. Izcelta lobija likumdošana. Tāpat drošība katram cilvēkam ir viena no tiesiskuma izpausmēm. Tas nozīmē sistēmisku pieeju vardarbības novēršanai."

Osipova: "Nav skaidrs, kas tiks darīts, lai izpildītu: "Vienkāršosim un samazināsim normatīvos aktus." Vai runa ir par normatīvo aktu skaitu vai to apjomu – īsākiem likumiem? Pasaules tendence rāda, ka mūsdienu sabiedrībā, kurā atzīst personas brīvību un cilvēki tāpēc veido aizvien jaunus attiecību modeļus, pieaug nepieciešamība pēc aizvien jauniem likumiem. To, kas ir likumā, valsts ar tiesību spēku aizsargā, piemēram, darba tiesībās. Šobrīd izskatās, ka būs jāpieņem jaunas normas, regulējot jauno braucamlīdzekļu satiksmi, kuru braucēji apdraud gan sevi, gan pārējos. Ja kaut ko samazina, vai tad kaut ko iecerēts izņemt no valsts aizsardzības?

"Izveidosim bezmaksas konsultāciju centru iedzīvotājiem par tiesvedības jautājumiem." Jau šobrīd trūcīgām personām šāda iespēja ir, bet krimināllietās pienākas valsts apmaksāts advokāts, ja persona nevar pati atļauties to apmaksāt. Tāpat konsultācijas tiesību jautājumos sniedz valsts iestādes.

Vai mēs gribam ieviest bezmaksas juridiskos pakalpojumus arī turīgajiem? Vai valsts var to atļauties?"

Guļāns: "Piedāvātā ideja par bezmaksas konsultāciju centra izveidi iedzīvotājiem ir vērtējama kā laba, taču vajadzētu pārbaudīt, vai kaut kas tāds jau nedarbojas. Tāpat jāņem vērā, ka kvalitatīvu juridisko palīdzību diez vai var iegūt bezmaksas ceļā, līdz ar to te, iespējams, būtu jāiesaistās valstij."

Ziemele: "Daudzas partijas jūt, ka vara jāpietuvina tautai, un tad pēc savas populistiski tendētās izpratnes piedāvā konkrētas darbības. Tas ir nedaudz pagājušais gadsimts, jo 21. gadsimta realitātes un izaicinājumi taisnīgumam, drošumam un vienlīdzībai ir citādi, nekā pausti šeit."

Osipova: "Taisnīgums ir likts kā programmas vadmotīvs. Taisnīgumu var garantēt tikai ar tiesībām, jo cita ceļa, kā likumdevējam ietekmēt valstī notiekošo, nav. Taču īsti piedāvājuma, kā tiesiski, sakārtojot valsti, institucionāli šo taisnīgumu sasniegt, proti, ko valstij darīt citādi, nav.

Programma ir sociāldemokrātiska, tajā ar valsts iejaukšanos paredzēts atbalstīt trūcīgākos. Daļa priekšlikumu jau tiek īstenota dzīvē. Piemēram: "Iniciēsim neatmaksājamu parādu dzēšanu." To šobrīd veic ar maksātnespējas procesu. Lai saprastu, vai parāds ir neatmaksājams, jānoskaidro, vai persona neslēpj ienākumus, citādi tas novedīs pie milzīgas netaisnības, kurā cietīs visupirms godīgie, kuri taupa uz visu, bet savus parādus tomēr atmaksā.

Viena no retajām programmām, kura atzīst, ka valstī ir problēma ar diskrimināciju, un sola to risināt, tostarp tiesiski."

Guļāns: "Vēlos izcelt vienu partiju, "Progresīvos", kura vienīgā savā programmā tiesiskuma jomā runā par pamatvērtībām – diskriminācijas aizliegumu, mobinga aizliegumu, laulībām viena dzimuma personu starpā un identitātes atzīšanu – tēmām, kas ir aktuālas sabiedrībā, bet no kurām citas partijas izvairās, taču šis politiskais spēks par tām runā."

Ziemele: "Vienlīdzīgu sabiedrību var panākt ar tiesiskiem mehānismiem, kas šeit parādās."

Osipova: "Laika garam atbilstoša programma, kurā vienlaikus likts uzsvars uz nemainīgām vērtībām – "saglabājot cilvēka cieņu, tiesības un brīvības". Viena no retām programmām, kura vērsta uz patiesu līdztiesību, respektējot cilvēka tiesības, brīvības uz vienlīdzības principa pamata. Uzmanība vērsta uz aktuāliem tiesiskiem jautājumiem, taču nav vērsta uzmanība uz tiesību iedzīvināšanas un aizsardzības mehānismu sakārtošanu.

Četri punkti, jo ir gan vienlīdzības, cilvēka cieņas stiprināšanas punkti, gan uzsvērts diskriminācijas aizliegums, taču trūkst, ko vajag institucionāli stiprināt, kāpēc tas nav izdevies pašreizējā sistēmā, jo Satversme to pieprasa."

Ziemele: "Ļoti labi... un?"

Osipova: "Piesakot programmu, uzsvars likts uz latviskumu un sociālo taisnīgumu. Daudz iecerēts veikt tiesību laukā, taču nejuridiskas terminoloģijas dēļ grūti saprast, kas tieši tiek domāts. Piemēram: "Likumu kvalitātes uzlabošana pēc likumu audita. Likumiem jābūt saprotamiem ikvienam." Jau šobrīd Satversme pieprasa, ka likumiem ir jābūt skaidriem, tātad saprotamiem. Taču – kas ir likuma audits? Kas to veic? Tā ir Saeimas kompetence un pienākums jau šobrīd, proti, pienākums pārskatīt spēkā esošos likumus no to tiesiskuma viedokļa, lai novecojuši, nekvalitatīvi likumi neradītu ierobežojumus cilvēkiem. Varbūt programmā iecerēts jauns valsts orgāns, kurš veiks šo auditu? Kas tas varētu būt parlamentārā republikā, kur tauta ir vēlējusi tikai Saeimu? Šobrīd, ja likums rada aizskārumu cilvēkam, to vērtē Satversmes tiesa. Ir izskanējusi ideja par valsts padomi. Taču valsts padome palīdzētu Saeimai, vērtējot likumprojektus, nevis likumus.

Liekas, ka programmas autori pat pavirši nezina valstī izveidoto sistēmu likumdošanā un likumu tiesiskuma pārbaudē."

Guļāns: ""Apvienība Latvijai" piedāvā ieviest labas pārvaldes principu uzticības atjaunošanai tieslietu sistēmai, taču nav skaidrs, konkrēti kurās jomās šis deklarētais princips būtu ieviešams."

Ziemele: "Divi, jo apvienība ir vienīgā, kas pievērsusies likuma kvalitātes jautājumam, kas nešaubīgi ir viens no tiesiskuma principa būtiskiem elementiem, tāpat kā labas pārvaldības princips. Jautājums gan ir tāds – ko partija saprot ar likuma auditu? Ja tas ir atslēgas elements, tad būtu interesanti uzzināt, ko viņi piedāvā."

Osipova: "Programma vērsta uz ilgtspējīgu, zaļu, drošu, aizsargāties spējīgu Latviju. Tajā nav papildu akcentu uz tiesību aizsardzības sistēmas vai tiesiskuma stiprināšanu, taču partijas ieceres atbilst Satversmes garam – nav klaji prettiesisku ierosinājumu (kā tas ir dažās citās programmās). Programmas punkti labi sader ar Satversmes preambulā ieliktajiem valsts pamatiem."

Ziemele: "Izpratne, ka atsvešināšanās tautai no varas nav vēlama, protams, ir apsveicama, bet risinājums izklausās populistisks."

Osipova: "Programmā pausts stingrs atbalsts tiesiskumam, kas kaut kur atgādina "Konservatīvo" "bezkompromisu tiesiskumu". Programmā ir likts uzsvars uz tiesiskuma instrumentālu stiprināšanu, nostiprinot tiesību aizsardzības iestādes un tiesas, proti, tiesību aizsardzības sistēmas reforma, tiesu neatkarības stiprināšana utt.

Jautājumus rada – "atbalsta amatpersonu politisko, civilo un kriminālatbildību". Tāda pastāv jau šobrīd, un valsts amatpersonas tiek sauktas pie atbildības, kā to nosaka likumi. Vai ar šo tiek solīts politiski to atbalstīt, bet tas būtu iespējams, tikai iejaucoties, piemēram, tiesas, prokuratūras vai policijas darbā? Ceru, ka pārpratu, jo tad tā būtu pretruna ar iecerēto tiesas neatkarības stiprināšanu."

Ziemele: "Daudzas partijas tiesiskuma uzlabošanu saskata kā uzsvaru mainīšanu valsts iekārtā, taču jautājums tāpat ir par likumu kvalitāti, tautas ilgtspēju un likumiem, kas to veicina. Viens prezidents to nevar mainīt. Tiesa, pozitīvi, ka izcelta atbildība."