Vēlētāju aptauja pie iecirkņiem jeb "exit poll" liecina, ka 14. Saeimas vēlēšanās pārliecinošu uzvaru svinēs premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētā partija "Jaunā Vienotība", bet Saeimā būs pārstāvētas astoņas partijas.
Nacionālā informācijas aģentūra LETA, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un sabiedriskie mediji Latvijas Televīzija un Latvijas Radio 14. Saeimas vēlēšanu dienā visā Latvijā veica jau nobalsojušo pilsoņu aptauju pie iecirkņiem.
Aptauja rāda, ka "Jaunā Vienotība" vēlēšanās saņēmusi 22,5% vēlētāju atbalstu, "Apvienotais saraksts LZP/LRA/LP saņēmis 11,5% balsu, Zaļo un Zemnieku savienība - 10,9%, Nacionālā apvienība – 8,4%, Progresīvie – 8,3%, "Stabilitātei!" – 5,4%, Latvija Pirmajā vietā – 5,3%, bet "Attīstībai/Par!" – 5,2% vēlētāju atbalstu.
Aptaujas dati rāda, ka parlamentā nav iekļuvusi "Saskaņa", par kuru nodoti 3,5% balsu, kā arī "Konservatīvie", kuri arī saņēmuši 3,5% balsu.
Latvijas Krievu savienība saņēmusi – 3,2%, "Katram un Katrai" - 2,8%, "Suverēnā vara" – 2,3%,
"Republika" – 1,6%, Tautas varas spēks – 1,1%, Tautas kalpi Latvijai – 0,9%, Vienoti Latvijai – 0,5%
"Kristīgi progresīvā partija" – 0,4%, "Apvienība Latvijai!" – 0,3%.
Šogad izvēli neatklāja 30% aptaujāto, salīdzinot ar 29% pirms četriem gadiem. Ņemot vērā novērojumus pie iecirkņiem, lielākās nobīdes no oficiālajiem rezultātiem varētu būt partijām, par kurām tradicionāli vairāk balso krievvalodīgie iedzīvotāji, jo īpaši Latgalē.
Vienlaikus gan novērots, ka Rīgas iecirkņos, kur tradicionāli bija nospiedošs "Saskaņas" atbalstītāju pārsvars, aptaujā nobalsojušie šoreiz nosauc citas partijas. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem, izņemot KPV LV, kas aptauja uzrādīja par 2,5 procentpunktiem mazāku atbalstu.
Proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies - kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja.
Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
