Kā ziņots, paredzams, ka pirmdien turpināsies vismaz neformālas sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Centrālais oficiālais notikums pirmdien būs Levita plānotās tikšanās Rīgas pilī ar visiem 14. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Pēc prezidenta paustā, tikšanās mērķis būšot pārrunāt redzējumu par nākamās valdības uzdevumiem.
Levits sacīja, ka pirmdien viņam būs sarunas ar visām Saeimā ievēlētajām partijām, un "tad mēs redzēsim, kāds varētu izveidoties kodols nākamajai koalīcijai". "Esmu drošs, ka zināmā laikā nākamā koalīcija būs gatava," viņš prognozēja. Uz jautājumu, vai tas varēt notikt mēneša laikā, Levits atbildēja sakot, ka ir "diezgan liela varbūtība", ka koalīciju izdosies izveidot, taču ar simtprocentīgu pārliecību gan viņš to neapgalvotu.
"Tieši tas arī būs tas galvenais jautājums, kas jāizšķir nākamajās nedēļās," jo trim partijām šobrīd pietiek vietu, lai nodrošinātu 54 vietas Saeimā, bet labāk būtu, ka koalīcija būtu plašāka.
Levita ieskatā, jaunajai koalīcijai jābūt darba spējīgai, lai tā varētu "noturēties četrus gadus", tai jābūt spējigai sastrādāties kā komandai, nevis tādai, kur partijas mēģina "ieknābt" viena otrai. Tāpat koalīcijai jābūt nopietnai reformu programmai.
Levits sacīja, ka pašreizējam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) ir labas izredzes turpināt šo darbu Ministru prezidenta amatā, taču viss ir atkarīgs no sarunām.
Valsts prezidents izteicās, ka Ministru prezidenta amata kandidāta nosaukšana būs sarunu beigās, nevis sākumā, jo galvenais ir panākt darba spējīgu un uz reformām vērstu koalīciju.
No šīs potenciālās koalīcijas Levits gribētu sagaidīt nopietnus ekonomisko reformu plānus, kā pārveidot ekonomiku, lai tā attīstās ātrāk, nekā Igaunijā un Lietuvā. Tam nepieciešama strukturāla reforma. Otra lieta ir zinātne un tehnoloģijas, kas ir attīstības pamats. Šajā jomā Levits vēlētos redzēt nopietnu reformu programmu. Trešā joma, kurā nepieciešamas reformas, ir sabiedrības saliedēšana ap latviešu valodu un kultūru, "vienota skola latviešu valodā, lai mēs varētu pārvarēt šo padomju koloniālisma mantojumu".
Levits arī sacīja, ka šīs vēlēšanas ir bijis lūzuma punkts, jo pēc līdzšinējās lejupslīdes balsotāju aktivitāte ir pieaugusi. Viņš pateicās ikvienam, kurš vēlēšanās piedalījies.
"Man jāsaka, ka arī šeit mēs varam zināmu pozitīvu tendenci redzēt, ka divas trešdaļas un vairāk cilvēku ir balsojuši par demokrātiskā spektra partijām, kas atbalsta mūsu valsti un stāv uz Satversmē ietvertajām vērtībām," sacīja Valsts prezidents. Tā ir lielākā daļa partiju, taču ir arī partijas kas "stāv ārpus demokrātiskā spektra".
Kā iepriekš informēja prezidenta padomniece Aiva Rozenberga, pirmdien pulksten 9 prezidents Rīgas pilī tiksies ar "Jaunās vienotības" (JV) pārstāvjiem.
Pēc tam prezidentam paredzētas tālākās tikšanās līdz apmēram pulksten 13 un pēc tam vēl citas tikšanās ar partijām no apmēram pulksten 14.
Kā ziņots, pēc būtības kā vienīgais reālais nākamās valdības vadītājs tiek minēts pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), savukārt koalīcijas kodolu varētu veidot JV, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA).
Ja galīgajos vēlēšanu rezultātos paliktu spēkā svētdienas vakara situācija, ka "Attīstītībai/Par!" netiek ievēlēta Saeimā, tad viens no variantiem būtu, ka koalīciju veidotu tikai trīs partijas – JV, AS un NA, kurām pēc Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā aprēķina varētu būt vairākums ar 54 vietām Saeimā.
Vēl nevar pilnībā izslēgt arī iespēju, ka šādā situācijā sava veida sadarbība ar koalīciju varētu veidoties arī "Progresīvajiem". Tomēr šāda iespēja lielā mērā varētu būt atkarīga, vai NA un "Progresīvajiem" izdotos rast risinājumu saistībā ar atšķirīgajām ideoloģiskajām nostādnēm. Paši "Progresīvie" pauž gatavību piedalīties sarunās par nākamās koalīcijas veidošanu.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēl nezaudē cerības pārliecināt pārējos sadarboties, tomēr pašlaik no koalīcijas potenciālā kodola partiju puses lielā mērā nosprausta "sarkanā līnija" sadarbībai ar tādu ZZS, kura turpina sadarbību ar Aivaru Lembergu. ZZS no savas puses pauž, ka no Lemberga nenorobežosies.
Situācija mainītos, ja vēlēšanu rezultātu skaitīšanas gaitā tomēr izrādītos, ka AP būtu ievēlēta Saeimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
