Vai dzimums darbā ir noteicošais?

Atbildes uz šiem un citiem diskusijas jautājumiem palīdzēs rast diskusijas moderatore Kristīne Garklāva kopā ar "Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības" eksperti izglītības un nodarbinātības jautājumos Lindu Romeli, biedrības "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" (InCSR) valdes locekli Daci Helmani un "CV-online Latvija" vadītāju, darba tirgus un personāla atlases ekspertu Aivi Brodiņu.

Noklausies!

Dalījums pēc dzimuma darba tirgū ir aktuāla tēma, jo joprojām saskaramies ar nevienlīdzīgu attieksmi un atalgojumu starp sievieti un vīrieti. Viens no aspektiem, uz kura balstās darba devēju izvēle starp kandidātiem, nereti kļūst dzimums, kas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs sastopam vīriešu vai sieviešu nozares.

"Tas, kas man liekas ir izaicinošākais, un to droši vien nav iespējams tik drīz risināt – ka gan vīrieši, gan sievietes neatpazīst šos dzimumu lomu stereotipus, kas ietekmē mūs gan ikdienā, gan darba vidē, un tāpat arī neatpazīst diskrimināciju, kas ir balstīta uz dzimumu," saka Dace Helmane.

Izteiktākās nozares, kur ir sastopama dzimuma segregācija un dominē sievietes, ir pedagoģija, veselības un sociālās aprūpes nozares. Savukārt ir virkne nozaru un profesiju, kur dominē vīrieši, piemēram, kokapstrāde, mežistrāde, dažāda veida inženieru darbi un informāciju tehnoloģijas. Jāatzīmē, ka pēdējos gados var novērot vīriešu un sieviešu pieaugumu tiem netipiskās profesijās, piemēram, sievietes informāciju tehnoloģiju nozarē vai vīrieši veselības nozarē.

Darba tirgū ir novērojams darbaspēka trūkums dažādās nozarēs, tāpēc darba devēji izskata dažādus risinājumus, tai skaitā, maksimāli cenšoties integrēt sievietes un vīriešus tajās nozarēs, kur iepriekš, iespējams, dominēja kāda noteikta dzimuma pārstāvji. Dzimuma aspekts tiek pabīdīts malā, un kā galvenais kritērijs kļūst kandidāta prasmes un kvalifikācija.

"Ņemot vērā to, ka Latvijā ir tiešām ļoti liels darbaspēka deficīts un darbaspēka pieejamība kopumā, arī pēc dažādām mūsu aptaujām, pasliktinās, tad man liekas, ka darba devēji, ja viņiem ir vajadzīgs labs speciālists, tad viņi neskatīsies pēc dzimuma, viņi skatīsies pēc prasmēm," secina Aivis Brodiņš.

Diemžēl stājoties darbā, balstoties uz prasmēm, vēl nedod garantiju, ka cilvēks nekļūs par dzimuma diskriminācijas upuri. Arī veicot vienādus uzdevumus un piemītot vienādām prasmēm sievietes un vīrieši var saņemt atšķirīgu atalgojumu.

Sievietes Eiropas Savienībā joprojām saņem gandrīz par 13 % mazāku atalgojumu stundā nekā vīrieši. 2020. gadā Latvijā šis rādītājs bija sasniedzis 22 %. Skolotāji, medicīnas nozarē un sociālās aprūpes profesijās strādājošie saņem būtiski zemāku atalgojumu, tāpēc ir nepieciešams veids, kas palīdzētu ne tikai iesaistīt vīriešus dotajās profesijās, bet arī celt atalgojumu nozarēs.

"Pētījumi liecina, ka sievietes ir vairāk apmierinātas ar darba apstākļiem darba vietās nekā vīrieši. Tas nozīmē, ka viņas – sievietes – patiesībā nesaskata problēmu, ka darba samaksa ir zemāka nekā vīriešiem," uzsver Linda Romele.

Iespējams sievietes nav pietiekami aktīvas, lai risinātu šo problēmu un pieprasītu augstāku atalgojumu atbilstoši padarītajam darbam, taču iespējams, ka risināt problēmu attur bailes tikt atlaistai.

Lai uzzinātu vairāk, noklausies Sabiedrības un integrācijas fonda kampaņas "Izstāstīt saliedētību" raidierakstu cikla epizodi "Vai dzimums darbā ir noteicošais?".

Raksta un raidieraksta epizodes autori: Sabiedrības Integrācijas fonds.