Alkohola lietošanas kultūra. Ko var mācīties no itāļiem?
Attēls: Delfi / Midjourney
Mūsu attiecības ar alkoholu un uzvedību saskarsmē ar to ievērojami ietekmē laikmetam un reģionam raksturīgā alkohola lietošanas kultūra – sabiedrībā valdošo vērtību, gaidu, attieksmju un paradumu kopums1. Praksē tie ir rakstīti un nerakstīti likumi, kas ierobežo nevēlamu rīcību un vedina uz “pareizā” ceļa. Alkohola kultūras izziņas ceļi ved uz Itāliju, kur uz noturīgu alkohola lietošanas tradīciju fona notikušas ievērojamas alkohola patēriņa izmaiņas.
Itālija! Vīni! Saule! Šis simboliskais apvienojums Latvijas iedzīvotājam, iespējams, uzbur ainu par vīna glāzes baudīšanu no paaudzes paaudzē nodotas vīna darītavas pagrabā vai pie ģimenes vakariņām ar skatu uz vīndārzu. Dati par alkohola patēriņa tendencēm Itālijā kliedē šo krāšņo vizualizāciju. Izrādās, pēdējo piecdesmit gadu laikā alkohola patēriņš Itālijā samazinājies vairāk kā citviet Eiropā, turklāt visvairāk krities tieši uz iedzīvotāju patērētais vīna apjoms – līdz 2005. gadam vīna patēriņš bija krities par 69%2, bet nākamajā desmitgadē tas samazinājās par vēl 31%3. Samazinājusies arī ar pārmērīgu alkohola lietošanu saistītās aknu cirozes izplatība4.
Ko tieši itāļi dara citādi un ko mēs varam no tā mācīties?
Ģimenes loma attieksmes veidošanā
Itālijas kultūrā valdošo ģimeniskuma principu5 varam pretstatīt skandināvu un angliski runājošo valstu iedzīvotāju individuālismam. Atšķirīgās domāšanas shēma ietekmē arī attieksmi pret alkoholu.
Jaunieši Itālijā, atšķirībā no Somijas6 un ASV7 jaunatnes, ģimenes māju pamet vēlāk, līdz ar to vecāki ilgāk uzņemas izglītotāja un parauga lomu8. Neformāla izglītošana par atbildīgas alkohola lietošanas etiķeti Itālijā ir paaudzes vienojoša tradīcija. Pētījumi liecina, ka itāļu jaunatnei ir padziļinātāka izpratne par atbildīgu alkohola lietošanu nekā citu Eiropas valstu jauniešiem, iespējams, tāpēc, ka padomus gūst no pieaugušajiem, nevis vienaudžiem9. Turklāt, itāļi alkohola lietošanu biežāk skata kontekstā ar citu cilvēku vērtējumu, nevis kā indivīda vēlmi vai personīgu trūkumu alkohola atkarības gadījumā. Kolektīvās vienotības un atbildības apziņa attur no alkohola patērēšanas pārmērīgos apjomos vai vienatnē10.
Jaunieši Itālijā, atšķirībā no Somijas6 un ASV7 jaunatnes, ģimenes māju pamet vēlāk, līdz ar to vecāki ilgāk uzņemas izglītotāja un parauga lomu8. Neformāla izglītošana par atbildīgas alkohola lietošanas etiķeti Itālijā ir paaudzes vienojoša tradīcija. Pētījumi liecina, ka itāļu jaunatnei ir padziļinātāka izpratne par atbildīgu alkohola lietošanu nekā citu Eiropas valstu jauniešiem, iespējams, tāpēc, ka padomus gūst no pieaugušajiem, nevis vienaudžiem9. Turklāt, itāļi alkohola lietošanu biežāk skata kontekstā ar citu cilvēku vērtējumu, nevis kā indivīda vēlmi vai personīgu trūkumu alkohola atkarības gadījumā. Kolektīvās vienotības un atbildības apziņa attur no alkohola patērēšanas pārmērīgos apjomos vai vienatnē10.
Mērenības nozīme
Atšķirīgs mēdz būt arī alkohola lietošanas nolūks un konteksts. Ziemeļvalstīs un angliski runājošās valstīs mērenība tiek ievērota retāk, jo alkohola lietošana notiek retāk – nedēļas nogalēs un svētkos11. Stipra reibuma stāvokli itāļi vērtē negatīvāk nekā ziemeļvalstu pārstāvji12, kuriem šī stāvokļa sasniegšana pat mēdz būt iedzeršanas mērķis13. Itālijā pārmērīgas epizodiskas alkohola lietošanas rādītājs ir viens no zemākajiem ES valstu vidū – 5%14.
Izpratne par to, kad, kur un kā labāk lietot alkoholisko dzērienus itāļi apgūst ģimenes ikdienas gaitās, jo vīna un citu alkoholisko dzērienu lietošana Itālijā joprojām cieši saistīta ar maltīšu ieturēšanu. Gados jaunāki la dolce vita cienītāji pirms maltītes bauda aperitīvu15, bet liela daļa sieviešu joprojām mēreni lieto vīnu maltīšu laikā atmosfēras uzlabošanai un ēdiena garšas nianšu izcelšanai16. Tikmēr, piemēram, ASV alkohola kombinēšanu ar ēdienu novērosiet galvenokārt reibuma mazināšanai. Nav noliedzams, ka kultūras internacionalizācijas ietekmē arvien vairāk itāļu jauniešu izvēlas patērēt arī alu un stipros alkoholiskos dzērienus un vairāk alkohola lietot nedēļas nogalēs17, tomēr mērenības vērtība palikusi nemainīga.
Izpratne par to, kad, kur un kā labāk lietot alkoholisko dzērienus itāļi apgūst ģimenes ikdienas gaitās, jo vīna un citu alkoholisko dzērienu lietošana Itālijā joprojām cieši saistīta ar maltīšu ieturēšanu. Gados jaunāki la dolce vita cienītāji pirms maltītes bauda aperitīvu15, bet liela daļa sieviešu joprojām mēreni lieto vīnu maltīšu laikā atmosfēras uzlabošanai un ēdiena garšas nianšu izcelšanai16. Tikmēr, piemēram, ASV alkohola kombinēšanu ar ēdienu novērosiet galvenokārt reibuma mazināšanai. Nav noliedzams, ka kultūras internacionalizācijas ietekmē arvien vairāk itāļu jauniešu izvēlas patērēt arī alu un stipros alkoholiskos dzērienus un vairāk alkohola lietot nedēļas nogalēs17, tomēr mērenības vērtība palikusi nemainīga.
Kāpēc Itālijā samazinājies alkohola patēriņš?
Pakāpenisku kultūras maiņu sabiedrības un indivīda līmenī tieši un netieši ietekmē dažādi faktori. Vērienīgo alkohola patēriņa kritumu pamatošana ar alkohola pārdošanu un patērēšanu ierobežojošiem likumprojektiem, nodokļu pieaugumu un preventīviem pasākumiem būtu mēģinājums savārstīt vienkāršotu cēloņsakarību. Kritums bijis manāms jau divas desmitgades pirms vērienīgu politisku programmu izstrādes 80. gadu izskaņā18.
Pētnieki lēš, ka neparedzēta ietekme bijusi darba kultūras maiņai. Mūsdienās pusdienas tiek ieturētas darba vietā, līdz ar to vairums cilvēku alkoholu lietos tikai ar vakariņām19. Turklāt, sākot ar 80. gadiem, popularitāti guva veselīga dzīvesveida principi20. Lai gan šīs tendences atstājušas iespaidu uz itāļu alkohola kultūrai un tradīciju nodošanai tik nozīmīgo rituālu alkohola lietošanu apvienot ar dienišķām ēdienreizēm, interesanti, ka jauniešu iepazīstināšana ar alkohola lietošanas kultūru joprojām noris ģimenē21.
Šīs pieejas noturība, iespējams, norāda, ka itāļi apzinās sociālās mācīšanās ietekmi uz kopīgas kultūras veidošanu.
Pētnieki lēš, ka neparedzēta ietekme bijusi darba kultūras maiņai. Mūsdienās pusdienas tiek ieturētas darba vietā, līdz ar to vairums cilvēku alkoholu lietos tikai ar vakariņām19. Turklāt, sākot ar 80. gadiem, popularitāti guva veselīga dzīvesveida principi20. Lai gan šīs tendences atstājušas iespaidu uz itāļu alkohola kultūrai un tradīciju nodošanai tik nozīmīgo rituālu alkohola lietošanu apvienot ar dienišķām ēdienreizēm, interesanti, ka jauniešu iepazīstināšana ar alkohola lietošanas kultūru joprojām noris ģimenē21.
Šīs pieejas noturība, iespējams, norāda, ka itāļi apzinās sociālās mācīšanās ietekmi uz kopīgas kultūras veidošanu.
Atdarinot mums svarīgu personu uzvedību, apgūstam, kā vēlams rīkoties dažādās situācijās22. Tava attieksme un rīcība ietekmē ne vien tavas, bet arī citu attiecības ar alkoholu. Izmaiņas alkohola lietošanas kultūrā sākas ar katru no mums. Vai zini, kā rīkoties atbildīgi?
1Cox un Klinger (2022). https://psycnet.apa.org/record/2022-63029-000
2Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
3Asciutto et al. (2016). https://academic.oup.com/alcalc/article/51/3/347/2888209
4Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
5Rolando un Beccaria (2018). https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1354571X.2017.1409539
6Rolando un Beccaria (2018). https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1354571X.2017.1409539
7Aresi et al. (2019). https://iaap-journals.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/aphw.12181
8Aresi et al. (2019). https://iaap-journals.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/aphw.12181
9Hellman et al. (2010), citēts no Rolando un Beccaria (2018). https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1354571X.2017.1409539
10Rolando un Beccaria (2018). https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1354571X.2017.1409539
11Cox un Klinger (2022). https://psycnet.apa.org/record/2022-63029-000
12Rolando un Beccaria (2018). https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1354571X.2017.1409539
13Aresi et al. (2019). https://iaap-journals.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/aphw.12181
14OECD (2022). https://www.oecd-ilibrary.org/social-issues-migration-health/health-at-a-glance-europe-2022_507433b0-en
15 Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
16Cox un Klinger (2022). https://psycnet.apa.org/record/2022-63029-000
17Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
18Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
19Asciutto et al. (2016). https://academic.oup.com/alcalc/article/51/3/347/2888209
20Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
21Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
22Cox un Klinger (2022). https://psycnet.apa.org/record/2022-63029-000
2Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
3Asciutto et al. (2016). https://academic.oup.com/alcalc/article/51/3/347/2888209
4Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
5Rolando un Beccaria (2018). https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1354571X.2017.1409539
6Rolando un Beccaria (2018). https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1354571X.2017.1409539
7Aresi et al. (2019). https://iaap-journals.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/aphw.12181
8Aresi et al. (2019). https://iaap-journals.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/aphw.12181
9Hellman et al. (2010), citēts no Rolando un Beccaria (2018). https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1354571X.2017.1409539
10Rolando un Beccaria (2018). https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1354571X.2017.1409539
11Cox un Klinger (2022). https://psycnet.apa.org/record/2022-63029-000
12Rolando un Beccaria (2018). https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1354571X.2017.1409539
13Aresi et al. (2019). https://iaap-journals.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/aphw.12181
14OECD (2022). https://www.oecd-ilibrary.org/social-issues-migration-health/health-at-a-glance-europe-2022_507433b0-en
15 Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
16Cox un Klinger (2022). https://psycnet.apa.org/record/2022-63029-000
17Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
18Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
19Asciutto et al. (2016). https://academic.oup.com/alcalc/article/51/3/347/2888209
20Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
21Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
22Cox un Klinger (2022). https://psycnet.apa.org/record/2022-63029-000
Saturs
LEAD. Korporatīvā komunikācija
Foto
LEAD. Korporatīvā komunikācija,
Delfi / Midjourney
Delfi / Midjourney
Redaktors
Kristīne Melne, Līga Švāne
Dizains
Ralfs Eglītis, Oskars Dreģis
Izstrāde
Emīls Cinītis
Projekta vadība
Ēriks Radželis, Madara Orola
Mediju komunikācijas eksperts
Laura Šteinberga