Vai Latvijā ir pietiekoši daudz publisko uzlādes staciju?
Bieži varam dzirdēt viedokli, ka elektroauto ir nākotnes potenciāls, tomēr pašlaik Latvijā nav pietiekami daudz publisko uzlādes staciju, tādēļ pāriet uz elektroauto varēsim tikai pēc vairākiem gadiem, kad šādu uzlādes staciju skaits būs pietiekošs. Pašlaik Latvijā elektroauto, jaunu pieslēgvietu un uzlādes tīkla attīstības tendences ir pozitīvas.
Baltijas valstu uzlādes tīkla pārklājums kopumā attīstās vienmērīgi un līdzvērtīgi elektrotransporta pieaugumam. Ja raugāmies uz Eiropas Savienības prasībām, saskaņā ar kurām uz katriem desmit elektroauto nepieciešama viena publiskā uzlādes pieslēgvieta, kā valsts esam stabilās pozīcijās. Latvijas rādītāji ir virs vidējiem Eiropā, pietuvojoties Vācijas līmenim. Ansis Valdovskis stāsta: ""Elektrum Drive" publiskā tīkla attīstības stratēģija ir apsteidzoša – mēģinām ierīkot vairāk uzlādes vietu, nekā nepieciešams, lai iedzīvotājiem un sabiedrībai būtu pārliecība, ka uzlādes vietas ir pieejamas un, iegādājoties elektroauto, nebūs jāuztraucas par to, kur to uzlādēt. Līdz šī gada beigām "Elektrum Drive" tīklā plānots ierīkot 230 publiskās pieslēgvietas."
"Elektrum" uzlādes infrastruktūru šobrīd veido gan patstāvīgi, gan arī kopā ar sadarbības partneriem. "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs norāda – elektrotransporta uzlādes pamatpārklājums Latvijā ir izveidots veiksmīgi un laicīgi. Par to liecina gan valsts ierīkotais "e-mobi" uzlādes tīkls ar plaši pieejamu pārklājumu visā Latvijas teritorijā, gan citu uzņēmumu nodrošināto elektroauto uzlādes staciju izvietojums. Sarežģītāka situācija gan vērojama pilsētās un mikrorajonos, kur ir lielāks elektromobiļu blīvums un uzlādes pieejamība var būt izaicinošāka vakaros un naktīs. Šobrīd var būt saskatāmi uzlādes infrastruktūras trūkumi, kurus aktīvi risina arī "Elektrum Drive", ierīkojot uzlādes stacijas pie transformatoru punktiem mikrorajonos. Šādā veidā tiek risinātas vairākas problēmas vienlaicīgi un daudzdzīvokļu namu iekšpagalmiem tiek dota otra dzīve – atjaunots apgaismojums, sakopts stāvlaukums un nodrošināta elektrotransporta uzlādes vieta.
Arī pilsētu centros un publiskajās zonās ir nepieciešams ievērojami lielāks elektroauto uzlādes staciju skaits, nekā tas tiek piedāvāts šobrīd. Ja "e-mobi" tīkls tika attīstīts pēc distances pārklājuma principa, nodrošinot uzlādi ik pēc 30–50 kilometriem, tad "Elektrum Drive" pieeja ir veidot uzlādes stacijas vietās, kur šobrīd vērojams uzlādes vietu trūkums, – pilsētu centros, pie kultūras un izklaides objektiem, tirdzniecības un biznesa centriem, kā arī degvielas uzpildes stacijām, kur organiski veidojas nepieciešamība arī pēc elektroauto uzlādes pakalpojuma.
Kādi ir uzlādes staciju veidi?
Elektroauto uzlādes stacijas ir iespējams iedalīt dažādās grupās – galvenokārt pēc uzlādei izmantotā strāvas veida (maiņstrāvas vai līdzstrāvas). Uzlādes ātrumu būtībā raksturo tas, kāda ir uzlādes stacijā pieejamā jauda, ko var lietot elektroauto akumulatora uzlādei, tomēr uzlādes ilgums būs atkarīgs ne tikai no stāvas veida un jaudas, bet arī no akumulatora ietilpības un citiem faktoriem, kurus apskatīsim nedaudz vēlāk, norāda elektromobilitātes eksperts Edgars Korsaks-Mills.
Maiņstrāvas (AC) uzlāde
Lai gan elektroauto iespējams uzlādēt arī no visparastākās sadzīves kontaktligzdas, tomēr tas būs vislēnākais uzlādes veids (jauda nepārsniedz 3,6 kW) – uzlādes ilgums var būt no 10 līdz pat vairāk nekā 30 stundām. Ja akumulatora ietilpība ir liela, izdevīgākais risinājums ir mājoklī uzstādīt stacionāru uzlādes ierīci jeb "wallbox"(jauda no 7 kW līdz 22 kW), kas nodrošinās, ka uzlādei tiek izmantota visa mājoklī pieejamā jauda, un elektroauto tiks uzlādēts vairākas reizes ātrāk. Jāņem vērā, ka maiņstrāvas (AC) uzlādes stacijās uzlādes ātrumu nosaka ne tikai pieejamā elektrotīkla jauda, bet arī lādēšanas iekārtas jauda, kas pārveido uzlādei nepieciešamo līdzstrāvu no maiņstrāvas. Šāda lādēšanas iekārta ir iebūvēta katrā elektroauto.
Līdzstrāvas (DC) uzlāde
Visātrāk uzlādēt elektroauto iespējams ātrās jeb līdzstrāvas (DC) uzlādes stacijās. Šādās stacijās netiek izmantota elektroauto iebūvētā lādēšanas iekārta – pati uzlādes stacija darbojas kā strāvas pārveidotājs. Tomēr faktisko uzlādes ātrumu un laiku noteiks ne tikai stacijā pieejamā jauda, bet arī akumulatora tehniskie parametri, piemēram, ražotāja maksimālā noteiktā DC uzlādes jauda, akumulatora ietilpība un tā temperatūra uzlādes laikā. Svarīgi ir akumulatoru lietot saudzīgi, lai nodrošinātu tā ilgmūžību. Līdzstrāvas uzlādes staciju jauda var būt no 25 kW līdz pat vairāk nekā 300 kW, tomēr pagaidām ne visi elektroauto modeļi atbalsta lieljaudas līdzstrāvas uzlādi vai arī to nodrošina tikai īsu brīdi.
Kādi faktori var ietekmēt elektroauto uzlādi?
Uzlādes ātrumu ietekmē dažādi faktori, uzsver Edgars Korsaks-Mills. Tā ir gan stacijā pieejamā jauda, gan elektroauto iebūvētā lādēšanas iekārta, gan akumulatora dzesēšanas sistēma un pat izvēlētais braukšanas režīms un āra gaisa temperatūra. Visi faktori ir savstarpēji saistīti un ietekmēs, cik ātri varēsim uzlādēt elektroauto.
1. Elektroauto iebūvētā uzlādes iekārta
Katrā elektroauto ir iebūvēta uzlādes iekārta, kas nodrošina strāvas pārveidošanu uz līdzstrāvu, ja tiek veikta elektroauto uzlāde no maiņstrāvas. Uzlādes maksimālo ātrumu noteiks ne tikai elektroenerģijas pieslēguma jauda, bet arī maksimālā lādēšanas iekārtas jauda. Piemēram, zināmākajiem modeļiem "Nissan Leaf", "Hyundai Ioniq", "VW e-Golf" ir iebūvēts 6–7 kW jaudas lādētājs. Ja elektroauto tiks pieslēgts 11 kW vai 22 kW maiņstrāvas uzlādei, uzlādes ātrums būs līdzvērtīgs 3,7 līdz 7,4 kW iekārtai.
Atšķirīga situācija ir ātrās uzlādes stacijās, kurās elektroauto tiek tiešā veidā uzlādēts ar līdzstrāvu (DC). Elektroauto iebūvētā lādēšanas iekārta vairs netiek izmantota, tās vietā strāvas pārveidotājs darbojas jau uzlādes stacijā. Tādēļ uzlādes ātrums ir vairākas reizes lielāks – to neierobežo iebūvētās lādēšanas iekārtas jauda.
2. Akumulatora dzesēšanas sistēma
Dažādiem elektroauto modeļiem ir atšķirīgi uzlādes procesa tehniskie risinājumi, kuru uzdevums ir nodrošināt vienmērīgu katra akumulatora elementa uzlādi, aizsargājot akumulatoru no pārkaršanas gan uzlādes, gan braukšanas laikā, kad akumulators atdod enerģiju elektromotoram.
Paaugstināta akumulatora temperatūra samazina ne tikai nobraucamo attālumu, bet arī uzlādes ātrumu. Iegādājoties elektroauto, svarīgi pievērst uzmanību, ar kādas konstrukcijas akumulatora dzesēšanas sistēmu tas ir aprīkots, – tās iedala pasīvajās un aktīvajās. Pasīvās dzesēšanas gadījumā akumulatora elementi tiek dzesēti ar pievadītu gaisa plūsmu, konstrukcija ir lētāka un mazāk efektīva. Aktīvā dzesēšana notiek ar šķidruma cirkulācijas sistēmu, šādas sistēmas nodrošina vienmērīgāku bateriju temperatūru un ir efektīvākas, taču dārgākas.
3. Braukšanas režīms un āra gaisa temperatūra
Ja ar elektroauto, kas aprīkots ar pasīvo bateriju dzesēšanas sistēmu, ir braukts aktīvi, ilgstoši pa šoseju vai augstā āra gaisa temperatūrā, uzlādes process var būt lēnāks nekā identiskos apstākļos ar aktīvās dzesēšanas sistēmu. Atsevišķos gadījumos, ja akumulatora temperatūra ir pārāk augsta, elektroauto sistēma var neļaut sākt uzlādi tūlīt pēc pieslēgšanas uzlādes stacijai. Protams, uzlādes process sāksies, bet brīdi vēlāk un aizņems ilgāku laiku.
Kādu uzlādes savienojumu izvēlēties?
Atšķirībā no ierastās mājsaimniecības "Schuko" kontaktligzdas dažādiem elektroauto un uzlādes stacijām ir atšķirīgi savienojumu jeb standartu veidi, kuru izcelsme galvenokārt saistīta ar transportlīdzekļa ražotāja izcelsmes valsti. Eiropā galvenie standarti ir "Type-2" un "CCS2" ("Combo").
Edgars Korsaks-Mills skaidro, ka publiskajās uzlādes stacijās Latvijā, tai skaitā "e-mobi" un "Elektrum Drive" uzlādes tīklā, ir pieejami "Type 2", "CHAdeMO" un "CCS2" savienojumu standarti. Pārējo standartu lietotājiem jārēķinās, ka var būt nepieciešams iegādāties papildu pārejas vai veikt auto pārbūvi.
Kā atrast uzlādes stacijas, un cik vienkārši ir norēķināties par uzlādi?
Elektroauto uzlādes staciju atrašanai pieejamas dažādas lietotnes, kuru funkcionalitāte šo procesu ir padarījusi ērtu un pārskatāmu. Ansis Valdovskis stāsta: ""Elektrum Drive" lietotnē pieejamas jau vairāk nekā 300 elektroauto uzlādes pieslēgvietas, kas ir viens no plašākās pieejamības rīkiem elektroauto publiskajai uzlādei Latvijā. Lietotne ļauj ne tikai atrast tuvāko uzlādes punktu, bet arī attālināti aplūkot uzlādes stacijas spraudņu tipus, to pieejamību un cenu par uzlādi, kas "Elektrum Drive" stacijās tiek piemērota tikai par patērētajām kilovatstundām (kWh) neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks tiek pavadīts, veicot uzlādi. Lietotnē tiek piedāvātas plašas norēķinu iespējas – lietotāji par veikto uzlādi var norēķināties uzreiz vai pieteikties pēcapmaksas pakalpojumam, kas ļaus saņemt rēķinu par mēneša laikā veiktajām uzlādēm kopā ar citiem "Elektrum" rēķiniem."
Dodoties tālākos braucienos ar elektroauto, noderīgas ir starptautiskās lietotnes, kur vienotā kartē ir atrodamas dažādu elektroauto uzlādes tīklu stacijas. Piemēram, lietotne "Plugshare" ļauj vienuviet aplūkot vairāk nekā 600 000 uzlādes staciju ne tikai Eiropā, bet arī ASV, Austrālijā un citur. Svarīgi ņemt vērā, ka, norēķinoties par uzlādi, izmantojot universālos rīkus, kuros integrētas dažādu uzlādes tīklu stacijas, summai tiek piemērota papildu viesabonēšanas maksa.
Cik maksā uzlāde, un vai tā ir izdevīga?
Elektroauto iegādes cena pašlaik ir augstāka nekā līdzvērtīgam iekšdedzes dzinēja auto, tomēr, aktīvi to lietojot pilnu auto dzīves ciklu, tā iegāde atmaksājas jau šobrīd. Pēdējā gada laikā būtiski augušas ne tikai degvielas, bet arī elektroenerģijas cenas, tādēļ rodas jautājums – cik maksā uzlāde un vai ir vērts apdomāt elektroauto iegādi?
Izvērtējot elektroauto iegādi un izmaksas, jāņem vērā ne tikai iegādes un pārvietošanās izmaksas, bet arī citi ar ekspluatāciju saistītie izdevumi. Elektroauto vadītājiem ir pieejamas vairākas priekšrocības, piemēram, Latvijā par elektroauto nav jāmaksā reģistrācijas nodeva, tie ir atbrīvoti no nodokļiem, pilsētās dzīvojošajiem būtisks apsvērums noteikti ir bezmaksas autostāvvietas, kuras var izmantot ne tikai Rīgā un Liepājā, bet arī visā Igaunijā un Viļņā. Arī pārvietošanās izmaksas atkarībā no uzlādes veida var būt zemākas nekā iekšdedzes dzinēja auto gadījumā. Turklāt pēdējo gadu laikā, attīstoties tehnoloģijām, elektroauto cena ir ievērojami samazinājusies.
Aplūkosim, cik maksā elektroauto uzlāde dažādu scenāriju gadījumā.
Piemērs:
- Mēneša nobraukums: 1600 km jeb 400 km nedēļā
- Elektroauto vidējais patēriņš: 16 kWh/100 km
- Iekšdedzes dzinēja vidējais patēriņš: 5,5 l/100 km
- Degvielas cena: 1,99 EUR/litrs
- Elektrības cena mājās: 0,35 EUR/kWh
- Publiskās "Elektrum Drive" AC uzlādes stacijas: 0,40 EUR/kWh
- Publiskās "Elektrum Drive" 50 kW DC uzlādes stacijas: 0,51 EUR/kWh
- Nepieciešamais degvielas daudzums mēnesī: 88 litri
- Nepieciešamais elektrības daudzums mēnesī: 256 kWh
- Ja pārvietojaties ar iekšdedzes dzinēja auto, mēnesī tas izmaksās 175,12 EUR jeb izmaksas uz 100 km būs 10,95 EUR.
- Ja pārvietojaties ar elektroauto, kuru 100% uzlādējat mājās, mēnesī tas izmaksās 89,60 EUR jeb izmaksas uz 100 km būs apmēram 5,60 EUR.
- Ja pārvietojaties ar elektroauto, kuru uzlādējat 50% mājās un 50% publiskajā tīklā (AC uzlādes stacijā), mēnesī tas izmaksās 96,00 EUR jeb izmaksas uz 100 km būs 6,00 EUR.
- Ja pārvietojaties ar elektroauto, kuru uzlādējat 50% mājās un 50% publiskajā tīklā (50 kW DC uzlādes stacijā), mēnesī tas izmaksās 110,08 EUR jeb izmaksas uz 100 km būs 6,88 EUR.
- Ja pārvietojaties ar elektroauto, kuru 100% uzlādējat publiskajā tīklā (AC uzlādes stacijā), mēnesī tas izmaksās 102,40 EUR jeb izmaksas uz 100 km būs 6,40 EUR.
- Ja pārvietojaties ar elektroauto, kuru 100% uzlādējat publiskajā tīklā (50 kW DC uzlādes stacijā), mēnesī tas izmaksās 130,56 EUR jeb izmaksas uz 100 km būs 8,16 EUR.
Pārvietojoties ar iekšdedzes dzinēja auto, izmaksas veidojas vienādi, savukārt uzlādes gadījumā izmaksas būs atkarīgas no izvēlētā uzlādes veida un tarifa. Uzlāde no mājas tīkla ir izdevīgāka par uzlādi no publiskā tīkla, tomēr arī tad, ja uzlāde mājās nav iespējama un jāizmanto publiskais uzlādes tīkls, izmaksas tāpat būs ievērojami zemākas, nekā pārvietojoties ar iekšdedzes dzinēja automašīnu.
"Tuvākajās desmitgadēs elektromobilitātei mūsu ikdienā būs arvien lielāka nozīme. Tā radīs izmaiņas procesos, kurus esam pieraduši izmantot šodien. Un, visticamāk, tā mainīs mūsu ikdienu, ļaujot atbrīvoties no vecajiem ieradumiem, lai visu paveiktu vienkāršāk, videi un klimatam draudzīgāk. Mums nevajadzēs meklēt, kur un kā uzlādēt savu elektrotransportu, – uzlādes stacijas būs daļa no pilsētu un starppilsētu infrastruktūras," uzskata "Elektrum" elektromobilitātes eksperts Edgars Korsaks-Mills.
"Pakāpeniski pieaugs uzlādes staciju, īpaši ātro uzlādes vietu, skaits, un jaunajās uzlādes stacijās arvien biežāk varēs izmantot arī 150 kW uzlādi. Jau šogad "Elektrum Drive" būs pieejamas vēl vismaz piecas uzlādes vietas, kur, ja automašīnas tehniskie parametri to ļaus, Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi varēs veikt auto uzlādi ar īpašu 150 kWh ātrumu. Jau tagad lielākā daļa uzlādes staciju "Elektrum Drive" tīklā ir mērķtiecīgi veidotas kā lokācijas un lietotāja vajadzībām piemērotas uzlādes vietas. Piedāvājam gan lēnās uzlādes iespējas mikrorajonos, gan vidējās un ātrās uzlādes iespējas izklaides un atpūtas galamērķos, gan īpaši ātrās uzlādes iespējas, kur tas ir nepieciešams: pa ceļam, pilsētvidē, galamērķos un citur," skaidro Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs.
"Elektrum Drive" uzlādes tīkls ir pieejams lielākajās Latvijas pilsētās, un tas sniedz drošas pārvietošanās iespējas visā Latvijas teritorijā, neuztraucoties par nākamo tuvāko uzlādes vietu. Uzlādi ne tikai "Elektrum Drive", bet arī partneru veidotās uzlādes stacijās var veikt, izmantojot "Elektrum Drive" lietotni, – norēķināties var gan ar priekšapmaksu, gan pēcapmaksu, gan privātas, gan juridiskas personas, gan Latvijā, gan arī pārējās Baltijas valstīs.