Latvijas olu produktus eksportē pat uz Jaunzēlandi

"Ja mēs attīstīsimies un augsim, tas būs uz eksporta rēķina," pārliecināti apgalvo Auškāps.

Viņš uzskata, ka ikvienam uzņēmējam, kurš vēlas eksportēt, ir nepieciešams saprast terminu "eksportspēja", kā arī to, vai uzņēmumam ir laiks, resursi un kvalitatīvs produkts ārvalstu tirgiem. "Ļoti svarīgi izpildīt šo mājasdarbu, rūpīgi pārdomājot un analizējot. Eksports ir mērķtiecīgs un apzināts darbs, kas iet roku rokā ar tirgus izpēti. Pirms praksē izmēģināt eksportu, noteikti ir labāk ieguldīt vairāk laika mērķa tirgus izpētē. Tas ļaus izvairīties no nevajadzīgas "apdedzināšanās", pasargāt investīcijas un neiesaldēt naudu. Rūpīgi jāsagatavojas, lai nekļūtu par upuri vai izsmieklu," brīdina Auškāps.

"Balticovo" stāsts sākās pirms 50 gadiem. Pirmie soļi ārzemju tirgū tika sperti tuvākajās kaimiņvalstīs, taču tāds eksports, kādu zinām šodien, attīstījās tikai pēc 2010. gada. "Tas bija mūsu lielais attīstības laiks, kad tika izveidoti olu pārstrādes cehi šķidro olu un vārīto olu produktu ražošanai. Ar šo produktu virzienu attīstību sākās realizācija ārpus mājas tirgus Latvijā, startējot jaunos tirgos Zviedrijā, Dānijā un Čehijā," stāsta T. Auškāps. Šie tirgi ir arī uzņēma šī brīža galvenais eksporta galamērķis. Tāpat "Balticovo" eksportē uz Lietuvu un Igauniju, ko uztver kā mājas tirgu, kā arī Poliju, Skandināviju, Vāciju u. c. valstīm.

Piemēram, Vācijas un Čehijas tirgū mēs cīnāmies ar poļiem. Tiklīdz Polijas uzņēmumiem ir pieejamas kādas subsīdijas vai PVN atlaides, mēs to uzreiz jūtam. Tāpēc būtu ļoti vērtīgi, ja Latvijā kāda organizācija uzraudzītu atbalsta programmu pieejamību citās valstīs. Tas palīdzētu gūt jaunāko informāciju un neatpalikt no ārvalstu uzņēmumiem, lai turpmāk ar tiem veiksmīgi konkurētu starptautiskajā tirgū. Tas ir ļoti svarīgi tieši lielajiem Latvijas eksporta uzņēmumiem, jo tie visvairāk izjūt, ja kādā tirgū rodas novirzes," norāda Auškāps.

Tāpat viņš izceļ to, ka citas valstis ļoti rūpējas par saviem uzņēmumiem, nodrošinot ērtus apstākļus to pastāvēšanai un darbībai valsts teritorijā. Tas palīdz aizsargāt tirgu no "iebraucējiem". "Ārpus mājas tirgus "Balticovo" konkurenti gandrīz vienmēr vēlas, lai mēs attiecīgos tirgus pametam. Vienlaikus mūsu klienti – mazumtirdzniecības ķēdes, vairumtirgotāji un izplatītāji – no mums sagaida zemāku cenu, identisku apkalpošanas līmeni un augstāku kvalitāti nekā vietējiem ražotājiem. Tieši tik skarbs ir mūsu produkcijas realizācijas konteksts ES vienotajā tirgū. Tāpēc svarīgi atrast spēcīgus partnerus, kas ir gatavi sadarboties ilgtermiņā un stāties pretī katras valsts maigā protekcionisma radītajām blaknēm," atklāj Auškāps.

"Balticovo" eksportē savu produkciju uz 20 valstīm. Jauna eksporta tirgus apgūšana ir salīdzinoši lēns un ilgs process, kas no sākotnējās ieceres līdz pirmo produktu eksportam var prasīt trīs vai četrus gadus vai pat ilgāk. Tieši šā ilgā un sarežģītā procesa dēļ "Balticovo" lēmums par jaunu eksporta tirgu attīstīšanu balstās uz rūpīgu tirgus analīzi. Tiek ņemta vērā gan iepriekš iegūta pieredze par tirgiem, gan detalizēta tirgus izpēte, kas pamatojas uz informāciju par tirgus pašpietiekamību un par to, cik liels ir olu un olu produktu patēriņa apjoms attiecīgajā valstī.

"Eiropā jaunu tirgu apguve, protams, prasa īsāku laiku, bet ārpus Eiropas robežām tas ir sarežģītāks un ilgstošāks process, kas iekļauj darbu ar mērķa valsts pārtikas un veterinārajiem dienestiem, pārtikas sertifikātu saskaņošanu, revīziju, prasību salāgošanu, u. tml.," stāsta Auškāps.

Piemēram, plānojot eksportu uz Honkongu, ražotnes revīzija Latvijā notika vien četrus gadus pēc pirmajiem soļiem šī tirgus attīstīšanai. Turpretī darba uzsākšana Jaunzēlandes tirgū prasīja "tikai" 12 mēnešus. Jaunzēlande stingri kontrolē dažādu preču importu, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā "kopienas aizsardzība", Zemes ozona slāņa aizsardzība, toksisko vielu kontrole un patērētāju aizsardzība. Tas ir ļoti plašs un leģitīms prasību kopums, lai aizsargātu Jaunzēlandes tirgu un kontrolētu iespējamo apdraudējumu vietējai ekonomikai. Šo iemeslu dēļ Jaunzēlandē tiek ievērots stingrs importēto produktu karantīnas režīms, lai aizsargātu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozari no kaitēkļu invāzijas un slimībām.

Viņš uzskata, ka Latvijai ir jāturpina likt lielāks uzsvars uz eksportu ārpus Eiropas Savienības un investīcijām trešo valstu tirgos, proti, Austrālijā, Jaunzēlandē, Japānā, Korejā un Dienvidaustrumāzijas reģionā. Lai gan darba uzsākšana šādos ģeogrāfiski attālos tirgos prasa daudz laika un resursu, tas paver arī plašākas iespējas izaugsmei. Pirmās konsultācijas un citu nepieciešamo atbalstu darba uzsākšanai šādu tirgos var sniegt LIAA ārējo ekonomisko pārstāvniecību vadītāji. Ārpus Eiropas šādas pārstāvniecības ir ASV, Kanādā, Japāņa, Apvienotajos Arābu Emirātos, Dienvidkorejā un Ķīnā, bet nākošā gada sākumā darbu sāks arī pārstāvniecība Austrālijā.

Auškāps aicina izmantot visas piedāvātās atbalsta iespējas. Tas jo īpaši attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. "Šīs iespējas ir jāizmanto lietderīgi. Ir jākonsultējas un jāprasa padoms pieredzējušiem eksportētājiem. Vēlams atrast mentoru no viņu vidus. Nevajag kautrēties uzdot jautājumus, bet ir jāpārliecinās, ka šie jautājumi ir pareizi. Nezinu nevienu lielu uzņēmumu, kurš nebūtu gatavs palīdzēt ar padomu vai dalīties pieredzē," viņš iedrošina.

Auškāps uzsver, ka ieguldījumiem eksportā nav garantijas attiecībā uz paredzamo atdevi un sekmēm nākotnē.

Arī attālums visu sarežģī, jo tad uzņēmums īsti nespēj personīgi kontrolēt situāciju. Tieši tāpēc ir nepieciešams izmantot gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, gan citu organizāciju piedāvātos rīkus un atbalsta mehānismus eksporta attīstīšanai – tiešās kontaktbiržas, izstādes, organizētās tikšanās. Jebkurš atbalsts – ceļa izdevumi, izstādes vietu maksa, viesnīcu līdzfinansējums – ir ļoti svarīgs," viņš norāda.

Kopš "Balticovo" ir kļuvis par lielo komersantu, atbalsta iespējas ir samazinājušās. Tomēr T. Auškāps uzsver, ka līdz 2016. gadam neatsverams partneris uzņēmuma eksporta veicināšanā bija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tā sniedza nozīmīgu finansiālo atbalstu dalībai dažādās nozares izstādēs ārzemēs. "Izstādes ir viena no vissvarīgākajām platformām, lai uzturētu attiecības ar esošajiem klientiem, klātienē satiktos ar tādu uzņēmumu pārstāvjiem, kas vēl nav mūsu klienti, bet ar ko notiek pārrunas, kā arī parādītu citiem savus jaunumus un iepazītos ar konkurentu jaunumiem un piedāvājumu. Izstādes ir ļoti laba vieta, kur satikties ar ārvalstu klientiem un saprast, kādā virzienā attīstās tirgus. Katru otro gadu mēs piedalāmies SIAL izstādē Parīzē vai "Anuga" izstādē Ķelnē, kā arī Gulfood Dubaijā," stāsta Auškāps.