“Jums baltu kafiju?” iespējams, šādā formā jautājumu par dzēriena izvēli var dzirdēt tikai piena kombinātā. Protams, jā! Kafija ar pienu, gabaliņu maigas biezpiena tortes ar melleņu ievārījumu, karotīti mutē kūstoša Latvijas “Stracciatella” un kādu kraukšķīgu siera bumbu.

Ar “Smiltenes piena” komercdirektoru Anriju Vazdiķi pārrunājam, kā 110. jubileju svinošā uzņēmuma tradīcijas un Latvijas piensaimnieku labais vārds, kas kļuvis par valsts vizītkarti kopš neatkarības iegūšanas, kaldinājis tā šodienu – devis stipru pamatu inovatīviem risinājumiem, jaunu tirgu meklējumiem, interesantu nišu atklāšanai un tehnoloģiju attīstībai.

“Lauku labumi pilsētas sirdī!” – devīze, kas raksturo piena produktu pārstrādes uzņēmumu, vienu no lielākajiem siera ražotājiem Latvijā, kura galvenais birojs atrodas klusas Vidzemes pilsētas centrā – Smiltenē. Piena pārstrādes tradīcijas šajā reģionā ir vienas no senākajām Latvijā, un tieši Vidzemē atrodas visvairāk piena pārstrādes ražotņu Latvijā, kas, savā starpā konkurējot, veicina attīstību un izaugsmi.

Jau pirmās neatkarības laikā uzņēmums “Smiltenes piens” tika aktīvi modernizēts. Tā laika galvenie eksporta produkti bija siers un sviests, ar ko Latvija bija slavena visā Eiropā. 2000. gados uzņēmums apvienojās ar tādiem cienījamiem siera ražotājiem kā “Blomes pienotava” un “Raunas siers”. Tieši no Raunas siera ražotnes cēlies slavenais “Latvijas siers”, kura ekskluzīvās ražošanas iespējas nu ir nodotas no paaudzes paaudzē “Smiltenes piena” ražošanas meistariem. Unikālo Latvijas siera produktu nogatavina mēnešiem ilgi atsevišķā pagrabā, kur tas iegūst sev raksturīgo aromātu, pateicoties īpašai baktērijai – brevibacterium linens.

“Smiltenes piens” ražo arī vairākus“premium” klases sierus – “Bakšteinu”, 12 mēnešus nogatavināto sieru “Granister”, kā arī 18 mēnešus nogatavināto “Smiltenes sieru”, kas, kā jau liecina nosaukums, ir ražotnes dāvana Smiltenei 100 gadu jubilejā.

“Smiltenes piens” ik dienu pārstrādā līdz 100 tonnām piena. Tostarp aptuveni 10% atbilst visiem “bio” standartiem – to var izmantot bioproduktu ražošanai. “Atšķirībā no lielākajiem pasaules ražotājiem, tostarp pazīstamiem Francijas, Itālijas un Nīderlandes zīmoliem, visi mūsu produkti ir dabīgi, jo mēs neizmantojam konservantus un pienu iepērkam tikai no vietējiem zemniekiem,” lepni apliecina Anrijs Vazdiķis.

Siera meistars Arnis Bērziņš savus pirmos soļus profesijā spēra tālajā 1976. gadā “Blomes pienotavā”. Viņš atminas, ka toreiz sieru vārīja atklātās 4–6 tonnas ietilpīgās vannās, siera graudi tika pildīti ar audumu izklātās metāla formās, tos presēja un ievietoja betonētos sālījuma baseinos – gandrīz visas darbības tika veiktas manuāli. Savas prasmes viņš pilnveidoja vairāk pieredzējušu kolēģu vadībā.

Kā stāsta siera meistars, katram siera veidam ir savi darināšanas smalkumi. Īpaši sarežģīts ir “Granister” siera ražošanas process. Ikdienā Bērziņš pats izvēlas vienkāršo “Holandes sieru” – “Gouda” siera latviešu analogu.

Mūsdienās lielākā daļa ražošanas procesu ir automatizēta, un Bērziņš iesaka jauniešiem apgūt siera meistara profesiju: “Nav vienādu dienu. Diena no dienas atšķiras, piens ir dzīvs, tas ir jājūt.”

“Kad pirmoreiz ienācu siera noliktavā, biju pārsteigta, kad meistars teica, ka nogaršo katru partiju. Nu kāda tur atšķirība?! Tikai ar laiku sāku atpazīt garšas nianses,” stāsta jaunā modernā ceha ražošanas vadītāja Inga Fjodorova, kura pati pirms astoņiem gadiem sāka darbu “Smiltenes pienā” kā noliktavas pārzine Blomē.

“Mana pirmā profesija ir šuvēja, pēc tam strādāju degvielas uzpildes stacijā, bet iekšēji jutu, ka tas tomēr nav mans aicinājums. Šo darbu es patiesi mīlu. Turklāt mūsu ģimene, kas ir nodarbojusies ar piena lopkobību, vienmēr ir nodevusi pienu tieši šim uzņēmumam,” stāsta Inga. Viņa sevi uzskata par savu produktu “patrioti” (“Mūsu skābajam krējumam nav līdzinieku, bet “Krievijas siers” ir mans mīļākais!”), taču reizēm ļaujas “sānsolim” – pamieloties ar kādu “Dor Blue” – cerībā, ka kādreiz viņas pārstāvētajā uzņēmumā parādīsies līdzīgi gardumi.

“Ģimenei draudzīga darbavieta” – uzņēmums šādu statusu nav ieguvis nejauši. Šobrīd “Smiltenes piens” nodarbina 123 cilvēkus, no kuriem daudzi strādā jau ilgus gadus. Piemēram, valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova uzņēmumā strādā jau 28 gadus. Daudzi strādā pat veselām ģimenēm un paaudzēm. “Mums rūp mūsu uzņēmuma darbinieki, tieši tāpēc mēs nodrošinām ikdienā tik saprotamas lietas kā veselības apdrošināšana, labumu grozs, rīkojam kopīgus darbinieku saliedēšanas pasākumus, dodam iespēju attīstīties un mācīties,” stāsta Anrijs Vazdiķis.

40% no visas “Smiltenes piena” saražotās un realizētās produkcijas veido siers, kas joprojām ir viens no atpazīstamākajiem zīmoliem Latvijā, bet uz lauriem gulēt nedrīkst. Inflācija samazina tirdzniecības apgrozījumu un mudina meklēt veidus, kā piesaistīt pircējus, palielināt eksportu un apgūt jaunus tirgus. Pašreiz “Smiltenes piena” ražotā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 15 pasaules valstīm, no kurām lielākais produkcijas noiets ir Izraēlā, Moldovā, ASV, Kanādā, Čehijā un Azerbaidžānā. Latvijā uzņēmumam ir jākonkurē ar Lietuvas un Polijas lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kuri, kā norāda “Smiltenes piena” pārstāvji, sevišķi aktivizējušies, sākoties energokrīzei. Uz šī fona uzņēmums turpina savu ceļu ar kvalitāti un inovācijām. Piemēram, Polija un Skandināvijas valstis izrāda pastiprinātu interesi par bioproduktu klāstu, bet Eiropu un Ameriku piesaista iespēja importēt saldētas biezpiena tortes, kurām nav analogu.

Mūsdienās arvien vairāk tiek pieprasīti bezlaktozes produkti. “Smiltenes piens” savā sortimentā piedāvā plašu bezlaktozes produktu līniju, no kuriem galvenie un visvairāk pieprasītie ir tieši kefīrs, saldais krējums un “Piena spēks” ar D3 vitamīnu.

“Smiltenes piens” ir radījis pavisam jaunu un inovatīvu produktu – kraukšķīgas siera bumbiņas ar vairākām garšām, kas ir ļāvis šo produktu izvietot ārpus siera kategorijas, piemēram, blakus kartupeļu čipsiem vai sāļajiem riekstiņiem. Tā ir inovācija, kas siera produktam ļauj pagarināt derīguma termiņu līdz vienam gadam, un produkta uzglabāšanai nav nepieciešams speciāls temperatūras režīms. “Siera uzkodas jeb, kā mēs tās saucam, siera kraukšķi tiek pagatavoti no maziem siera gabaliņiem, kas tiek “uzpūsti ar silto gaisu”, izmantojot speciālu aprīkojumu, gandrīz kā popkorns. Šādi kraukšķi ir laba uzkoda pie alus un vīna, kā arī piedeva salātiem un zupām. Par šo produktu lielu interesi izrādīja Japānas, Korejas un Turcijas mazumtirgotāji,” stāsta Vazdiķis.

Vieni no jaunākiem apbalvojumiem iegūti “Riga Food” pārtikas izstādē, kur sudraba medaļu ieguva 2022. gada jaunums – svaigais siers “Stracciatella”. Ar itāļu tehnologa līdzdalību “Smiltenes piens” attīstīja un ražo Latvijā plašāko “Pasta Filata” siera grupas klāstu.

““Mozzarella”, “Burrata” un “Stracciatella” ražošana ir īsta maģija!” stāsta viena no “Smiltenes piena” ražošanas meistarēm Inga Fjodorova.

Uzņēmums gan nekoncentrējas tikai uz pienu. Visā pasaulē strauji pieaug pieprasījums pēc vegānu produktiem ar siera garšu. “Smiltenes piens” šo piedāvājumu jau ir pilnveidojis, pievienojot tam nianses un papildinājumus. Pavisam drīz veikalu plauktos jūs varēsiet ieraudzīt vegānu produktus ar Čedaras siera, fetas un krēmsiera garšu.