Saprast, kas latvietim garšo
Viesos “Rēzeknes gaļas kombinātā”
Foto: Kārlis Dambrāns, Delfi
Starp kombināta populārākajiem produktiem ir augstākā labuma doktordesa, knakeri (pusžāvētās desiņas) un “Bērnu cīsiņi”, bet decembrī pieaug pieprasījums pēc asinsdesas. Ik mēnesi tiek saražots ap 1600 tonnām produkcijas, kas, mēģinot vizualizēt, satilptu vairāk nekā 100 “fūrēs”. Devāmies noskaidrot, kā tad top “Rēzeknes gaļas kombināta” produkti.
Rēzeknē gaļas kombināts darbojies jau kopš aizvadītā gadsimta 40. gadiem, bet SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” (RGK) dibināta 2001. gadā ar apmēram 25 cilvēku kolektīvu un 20 ražotās produkcijas veidiem. Šobrīd uzņēmumā strādā 500–550 cilvēku un ražoto produktu daudzveidība pārsniegusi 300 dažādus nosaukumus.
“Šajā laikā mēs esam kļuvuši par vienu no vadošajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem valstī. Tas ir veiksmes stāsts, kas veidots soli pa solim. Galvenais vadmotīvs mūsu attīstībā vienmēr bijis: kvalitāte un sabiedrības vēlmēm atbilstošs produktu piedāvājums. Pat lētajam produktam ir jābūt garšīgam un kvalitatīvam. Cilvēki to novērtē, zina, ka esam labi, un pērk mūsu produktus,” stāsta “Rēzeknes gaļas kombināta” padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.
“Šajā laikā mēs esam kļuvuši par vienu no vadošajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem valstī. Tas ir veiksmes stāsts, kas veidots soli pa solim. Galvenais vadmotīvs mūsu attīstībā vienmēr bijis: kvalitāte un sabiedrības vēlmēm atbilstošs produktu piedāvājums. Pat lētajam produktam ir jābūt garšīgam un kvalitatīvam. Cilvēki to novērtē, zina, ka esam labi, un pērk mūsu produktus,” stāsta “Rēzeknes gaļas kombināta” padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.
Kā top jauni produkti?
Tiesa, jo vairāk produktu, jo sarežģītāks ir ražošanas process, bet nepieciešamību ražot maksimāli daudzveidīgu produkciju diktē salīdzinoši šaurais vietējais tirgus, ko ar pārdesmit produktu ražošanu aptvert nevarētu. Salīdzinājumam – ja Latvijā būtu tik daudz cilvēku kā Vācijā, pietiktu ar 50 produktiem.
27% no RGK produkcijas tiek eksportēti, starp eksporta galamērķiem ir Somija, Lietuva, Igaunija, Vācija, Itālija un citas Eiropas valstis. Nesen izdevies izveidot veiksmīgu sadarbību ar Bulgāriju, un tas nedaudz pārsteidzis pašus rēzekniešus. “Viņiem pašiem ir labas desas, kam viņiem mūsu vajag?” smejas Piteronoks.
27% no RGK produkcijas tiek eksportēti, starp eksporta galamērķiem ir Somija, Lietuva, Igaunija, Vācija, Itālija un citas Eiropas valstis. Nesen izdevies izveidot veiksmīgu sadarbību ar Bulgāriju, un tas nedaudz pārsteidzis pašus rēzekniešus. “Viņiem pašiem ir labas desas, kam viņiem mūsu vajag?” smejas Piteronoks.
2021. gadā RGK startēja arī vegānisko produktu lauciņā un tagad, kā izceļ Piteronoks, ir trešajā vietā Latvijā pēc vegāniskās produkcijas apjoma – mēnesī tiek saražotas 3–4 tonnas vegānisko produktu.
Piedāvājumā ir arī medījuma – brieža, aļņa, nedaudz mežacūkas – gaļa, ko iepērk no vietējiem medniekiem. Tā pārtop desās, cepamdesiņās, cepešos un konservos – šie produkti ir dārgāki, bet arī pēc tiem ir pieprasījums, jo īpaši svētku laikā.
“Rēzeknes gaļas kombināts” ir pilna cikla gaļas pārstrādes uzņēmums un pēc gaļas iegūšanas apjomiem lielākais Latvijā – vidēji mēnesī no Latvijas audzētājiem tiek iepirkts virs 10 tūkstošiem galvu, nodrošinot, ka 80–90% no pārstrādē izmantotās cūkgaļas ir vietējas izcelsmes.
Kā tad notiek jaunu produktu radīšana? Sākumā ir ideja, ar kuru strādā tehnologs un viņa palīgi. “Mēs eksperimentējam, garšojam, uzlabojam. Reizēm produkts tiek radīts ar pieciem līdz 10 piegājieniem – tikai tā mēs saprotam, vai tas ir gana labs vai nav.” Daudz piegājienu prasījis arī viens no svētku laikā populārākajiem produktiem – asinsdesa ar pērļu grūbām. Izaicinājums bijis šodienas produktu garšas ziņā maksimāli pietuvināt tam, kā garšojusi uzņēmuma vadītāja vecmammas laukos darinātā asinsdesa, bet tas izdevies.
Dažreiz, protams, bijušas situācijas, kad radīts, pēc pašu vērtējuma, fantastisks produkts, bet pircēji to nav novērtējuši. Tāpat bijuši gadījumi, kad sabiedrība gluži vienkārši vēl nav bijusi gatava kādam konkrētam produktam. Tā noticis ar “Bērnu cīsiņiem” – ar pirmo piegājienu tie nav aizgājuši, bet, kad sākušās dažādas kampaņas par sāls daudzuma samazināšanu uzturā un e-vielu izslēgšanu, rēzeknieši atkārtoti tos laiduši tirgū – un produkts aizgāja. “Bet gatavs produkts bija jau pirms pieciem gadiem,” atceras Piteronoks.
Dažreiz, protams, bijušas situācijas, kad radīts, pēc pašu vērtējuma, fantastisks produkts, bet pircēji to nav novērtējuši. Tāpat bijuši gadījumi, kad sabiedrība gluži vienkārši vēl nav bijusi gatava kādam konkrētam produktam. Tā noticis ar “Bērnu cīsiņiem” – ar pirmo piegājienu tie nav aizgājuši, bet, kad sākušās dažādas kampaņas par sāls daudzuma samazināšanu uzturā un e-vielu izslēgšanu, rēzeknieši atkārtoti tos laiduši tirgū – un produkts aizgāja. “Bet gatavs produkts bija jau pirms pieciem gadiem,” atceras Piteronoks.
Saprast, kas latvietim garšo
Viens no RGK atslēgas cilvēkiem ir galvenā tehnoloģe un ražošanas vadītāja Ņina Serhičuka, ukrainiete, kura jau sešus gadus dzīvo Rēzeknē. “Es vadu visu procesu pilnībā: sākot no kaušanas un atkaulošanas līdz gatavās desas ražošanai,” darba procesu ieskicē Ņina, kurā, kā pārliecināmies tikšanās laikā, pašā ir vismaz trīs cilvēku enerģija.
Šurp viņa atbraukusi, lai strādātu pie jauna veida cīsiņu izstrādes, atgriezusies mājās darbā kādā no lielajiem Ukrainas gaļas pārstrādes uzņēmumiem un pēc mēneša saņēmusi darba piedāvājumu no Rēzeknes. “Pirmo reizi šurp atbraucu 14. novembrī, bet darbu uzsāku 9. janvārī,” smejas Ņina.
Caur viņas rokām izgājuši visi produkti, kurus ražo RGK, arī tie, kuru ražošana sākusies pirms viņas ierašanās, jo notiek modernizācija, tehnoloģiju uzlabošana, sastāva uzlabošana.
Nosaukt pašu mīļāko produktu Ņinai nav viegli, bet, iespējams, tā esot asinsdesa. “Nebija viegli, jo Ukrainā tas ir kaut kas cits. Mēs gatavojām, garšojām, pārtaisījām un pilnveidojām, lai atrastu īsto vietējo garšu.”
Caur viņas rokām izgājuši visi produkti, kurus ražo RGK, arī tie, kuru ražošana sākusies pirms viņas ierašanās, jo notiek modernizācija, tehnoloģiju uzlabošana, sastāva uzlabošana.
Nosaukt pašu mīļāko produktu Ņinai nav viegli, bet, iespējams, tā esot asinsdesa. “Nebija viegli, jo Ukrainā tas ir kaut kas cits. Mēs gatavojām, garšojām, pārtaisījām un pilnveidojām, lai atrastu īsto vietējo garšu.”
Tagad, pēc sešu gadu darba Rēzeknē, Ņina ir pārliecināta – viņa zina, kas latviešiem garšo. “Agrāk man, piemēram, bija pārsteigums par alkšņa malkas kūpinājumiem, to izteikti tumšo krāsu, ko dod kūpināšana uz dabīgām alkšņa skaidām. Es domāju: ak Dievs, kas tas ir!? Jūs arī izmantojat vairāk etiķa šašlikos un citos produktos. Pie tā bija jāpierod, bet tad, kad tu saproti, ir viegli. Tu jau zini, kam kā vajag garšot, lai atbilstu vietējo prasībām.”
Protams, jādomā ne tikai par Latvijas tirgu, bet arī par eksporta iespējām, tāpēc dažādi produkti tiek gatavoti vairākās versijās, lai ir izvēle, kas vislabāk garšo šajā reģionā. “Es varu iedot variantus, bet vietējie cilvēki vienmēr pieņems vispareizāko lēmumu – viņi labāk izprot garšas īpatnības, tradīcijas, ieradumus,” pārliecinājusies RGK ražošanas vadītāja.
Protams, jādomā ne tikai par Latvijas tirgu, bet arī par eksporta iespējām, tāpēc dažādi produkti tiek gatavoti vairākās versijās, lai ir izvēle, kas vislabāk garšo šajā reģionā. “Es varu iedot variantus, bet vietējie cilvēki vienmēr pieņems vispareizāko lēmumu – viņi labāk izprot garšas īpatnības, tradīcijas, ieradumus,” pārliecinājusies RGK ražošanas vadītāja.
Investīcijas un skats nākotnē
Vairāk nekā 20 darbības gadu laikā RGK veikti nopietni ieguldījumi būvniecībā un tehnoloģiskajā attīstībā. Pēdējais sasniegums, ar ko pamatoti var lepoties, – šogad uzņēmums sertificējis gaļas atkaulošanu un atdzesētu, saldētu gaļas produktu (tostarp subproduktu) ražošanu no cūkgaļas, kā arī gaļas konservu ražošanu atbilstoši prestižajam un starptautiski atzītajam “British Retail Consortium (BRC) Global Standarts for Food Safety” standartam, saņemot A līmeņa novērtējumu. “Tas ir augstākais līmenis, kāds ir gaļas pārstrādei,” uzsver Piteronoks.
“
Katru gadu tiek investēts ražošanas līdzekļos, būvniecībā, un investīciju apjoms nekad nav bijis mazāks par amortizāciju. Tehnoloģiski ir jāattīstās, jo ir pieprasījums gan pēc modernāka iepakojuma, gan pēc jauniem produkcijas veidiem, un to mēs arī darām.
Nozīmīgs atbalsts bija arī sadarbība ar “BluOr Bank”. “Kad sākās Covid-19 pandēmija, vērsāmies bankā pēc palīdzības, lai saņemtu papildu apgrozāmos līdzekļus. Viņi bija ļoti atsaucīgi, un mūsu sadarbība ir operatīva un dinamiska. Viņi saprot mūs, mēs izklāstām problēmu, izstāstām savus biznesa projektus, un viņi mūs atbalsta.”
Raugoties nākotnē, Piteronoks lēš, ka gaļas cenas augs un viens no risinājumiem būtu PVN likmes samazinājums pārtikas nozarei, kas ļautu vietējiem uzņēmumiem saglabāt saražotās produkcijas apgrozījumu un palielināt Latvijas konkurētspēju.
“Valstij būtu jāpadomā, lai mēs dotu valstij vairāk, nevis mazāk. Ja uzņēmumi bankrotēs, valsts zaudēs, nevis iegūs. Tā ir būtiska mūsu nākotnes sastāvdaļa.”
Līdzīgi kā daudziem ražošanas uzņēmumiem, arī RGK viens no izaicinājumiem ir darbinieku atrašana. Tas arī ir iemesls, kāpēc, neraugoties uz dažādu izmaksu pieaugumu, iespējama štata samazināšana netiek uzlūkota kā variants. “Ja mēs tagad, piemēram, atlaistu cilvēkus un vēlāk gribētu reanimēties, kur mēs viņus atkal atrastu? Darbinieki nemētājas apkārt. Mums katrs cilvēks ir nozīmīgs.”
Nākamā gada mērķis ir uzstādīt saules paneļus, lai daļēji kompensētu pieaugošās elektroenerģijas izmaksas. Tāpat, domājot par ilgtspējīgiem risinājumiem ne tikai ražošanas procesā, bet arī rezultātā, notiek pāreja uz simtprocentīgi pārstrādājamu iepakojumu.
“Protams, mēs uz katra soļa domājam, kā ekonomēt un optimizēt, vai tas ir loģistikas solis, vai tas ir enerģijas patēriņš. Gluži vairs tā nav, ka katrā stūrī lampiņa deg. Kad elektrības cenas sasniedza maksimumu, mēs apstādinājām rūpnīcu, visu izslēdzām un pateicām: cilvēki mīļie, kādas trīs stundas būs pārtraukums. Un tā arī bija! Nav jau variantu. Enerģijas izmaksu pieaugums atsaucas uz produkcijas cenām, bet arī tās nevar pacelt līdz bezgalībai, jo nebūs pirktspējas. Tad nu meklējam risinājumus,” skaidro “Rēzeknes gaļas kombināta” vadītājs.
Uz produktu kvalitāti ietaupīt nav iespējams – ja ir apstiprināta recepte un produkts ir tirgū, to vairs mainīt nedrīkst. “Jā, mēs varam radīt jaunus, lētākus produktus, bet ne mainīt tos, kas jau ir apstiprināti. Uz kvalitāti mēs netaupām,” sola RGK padomes priekšsēdētājs.
Raugoties nākotnē, Piteronoks lēš, ka gaļas cenas augs un viens no risinājumiem būtu PVN likmes samazinājums pārtikas nozarei, kas ļautu vietējiem uzņēmumiem saglabāt saražotās produkcijas apgrozījumu un palielināt Latvijas konkurētspēju.
“Valstij būtu jāpadomā, lai mēs dotu valstij vairāk, nevis mazāk. Ja uzņēmumi bankrotēs, valsts zaudēs, nevis iegūs. Tā ir būtiska mūsu nākotnes sastāvdaļa.”
Līdzīgi kā daudziem ražošanas uzņēmumiem, arī RGK viens no izaicinājumiem ir darbinieku atrašana. Tas arī ir iemesls, kāpēc, neraugoties uz dažādu izmaksu pieaugumu, iespējama štata samazināšana netiek uzlūkota kā variants. “Ja mēs tagad, piemēram, atlaistu cilvēkus un vēlāk gribētu reanimēties, kur mēs viņus atkal atrastu? Darbinieki nemētājas apkārt. Mums katrs cilvēks ir nozīmīgs.”
Nākamā gada mērķis ir uzstādīt saules paneļus, lai daļēji kompensētu pieaugošās elektroenerģijas izmaksas. Tāpat, domājot par ilgtspējīgiem risinājumiem ne tikai ražošanas procesā, bet arī rezultātā, notiek pāreja uz simtprocentīgi pārstrādājamu iepakojumu.
“Protams, mēs uz katra soļa domājam, kā ekonomēt un optimizēt, vai tas ir loģistikas solis, vai tas ir enerģijas patēriņš. Gluži vairs tā nav, ka katrā stūrī lampiņa deg. Kad elektrības cenas sasniedza maksimumu, mēs apstādinājām rūpnīcu, visu izslēdzām un pateicām: cilvēki mīļie, kādas trīs stundas būs pārtraukums. Un tā arī bija! Nav jau variantu. Enerģijas izmaksu pieaugums atsaucas uz produkcijas cenām, bet arī tās nevar pacelt līdz bezgalībai, jo nebūs pirktspējas. Tad nu meklējam risinājumus,” skaidro “Rēzeknes gaļas kombināta” vadītājs.
Uz produktu kvalitāti ietaupīt nav iespējams – ja ir apstiprināta recepte un produkts ir tirgū, to vairs mainīt nedrīkst. “Jā, mēs varam radīt jaunus, lētākus produktus, bet ne mainīt tos, kas jau ir apstiprināti. Uz kvalitāti mēs netaupām,” sola RGK padomes priekšsēdētājs.