Pēc pēdējiem Valsts vides dienesta datiem Latvijas tirgū 2022. gadā tika laistas vairāk nekā 47 000 tonnas plastmasas iepakojuma, no kurām 24 000 tonnas tika savāktas un novirzītas pārstrādei vai siltuma enerģijas iegūšanai. Kā liecina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) sadarbībā ar "Latvijas Zaļo punktu" veiktā pētījuma* dati, kurā analizētas vairāk nekā 3000 dažādas plastmasas vai plastmasu saturošas iepakojuma vienības, Latvijas veikalu plauktos 13% pieejamā iepakojuma pārstrāde ir sarežģīta vai nav iespējama. Savukārt uz 22% iepakojumu to materiāla veids nav norādīts, kas padara to grūtāk identificējamu, lai novirzītu attiecīgai pārstrādei.
1. jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, nosakot papildu maksājumu valstij no ražotājiem un tirgotājiem par plastmasas iepakojumu, kas nav pārstrādāts vai reģenerēts. LBTU veiktais pētījums rāda, ka aptuveni trešā daļā no Latvijas veikalos pieejamā iepakojuma pārstrāde ir apgrūtināta vai pat nav iespējama.
Kā vienu no lielākajām problēmām pētījuma autori min dažādus iepakojuma materiālus, kas tiek izmantoti vienas preču vai produktu vienības iepakošanai, piemēram, plastmasas trauks ar uzlīmētu etiķeti vai kartona apliku un aizkausējamu alumīnija folijas vāku. Tā kā katram no šiem materiāliem ir savs pārstrādes veids, šādi kombinēti iepakojumi ir grūti pārstrādājami.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!