Kāpēc braucam ar lietotiem auto, bet lietotai veļasmašīnai sakām nē?

Kā rāda Valsts vides dienesta dati, 2021. gadā Latvijas tirgū novietoti 29 000 tonnu elektroiekārtu, bet 2022. gadā – 31 000 tonnu. Šis palielinājums skaidrojams ar lielo aktivitāti saules enerģijas izmantošanā, jo 2022. gada otrajā ceturksnī Latvijas iedzīvotāji sāka intensīvi uzstādīt fotoelementu jeb tautas valodā sauktos saules paneļus. Tā kā saules paneļi ietilpst elektropreču kategorijā, tie sākotnēji tika uzskaitīti kopējā elektroierīču plūsmā kā lielās mājsaimniecības iekārtas un tikai 2023. gadā tika nodalīti atsevišķā grupā, kā tam arī jābūt, ņemot vērā to specifisko pārstrādi un faktu, ka pārstrādē tie atgriezīsies tikai pēc gadiem desmit, divdesmit. Kopumā lielāko elektroiekārtu apjomu tirgū veido lielizmēra preces – veļasmašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, ledusskapji u. tml. Statistika rāda, ka uz vienu Latvijas iedzīvotāju gadā tiek pārdoti 14–15 kilogrami elektroiekārtu, kas gan ir mazāk nekā turīgākās Eiropas valstīs, kur šis patēriņš ir daudz lielāks, bet tas ir tieši atkarīgs no iedzīvotāju rocības.

2023. gadā līdz ar straujo inflāciju un lielajiem apkures rēķiniem parādījās tendence pirkt mazāk jaunu elektroiekārtu, tajā pašā laikā nodošana pārstrādei nemazinājās. Acīmredzot gadu desmitiem iesīkstējušie taupības paradumi kaut ko paglabāt, jo "varbūt kādreiz noderēs", atslābina tvērienu. Ja iekārta savu laiku ir nokalpojusi, cilvēki pērk jaunu vai arī meklē remonta iespējas. Tiesa, paradums kaut ko salabot un dot lietām otro iespēju ikdienā nav pārāk populārs, un tam ir vairāki iemesli.

Kopumā sabiedrības attieksme pret elektroiekārtu remontu ir atbalstoša: kā rāda pirms pāris gadiem veikta aptauja, divas trešdaļas iedzīvotāju nesteidz nomainīt salūzušo iekārtu, bet cenšas to salabot, visbiežāk – izmantojot pārdevēja garantijas remontu. Elektrotehnikas remonta pakalpojumus vismaz vienu reizi ir izmantojuši 55% no visiem aptaujātajiem. Tomēr labā griba var atdurties pret dažādiem šķēršļiem.

Pavisam nesen manai desmit gadus čakli kalpojušajai veļasmašīnai gadījās ķibele: durtiņām salūza eņģe. Apzvanot vairākus remonta centrus, sapratu, ka vienīgā iespēja, kas tiek piedāvāta, ir nomainīt visu priekšējo paneli ar durvīm, jo atsevišķas eņģes konkrētais ražotājs nepiedāvā. No biznesa viedokļa tas ir saprotams, katrs uzņēmējs grib nopelnīt un vēlas, lai klienti iegādājas viņa preces, nevis sīkas detaļas, taču mani kā pircēju tas nostāda grūtas izvēles priekšā: maksāt gana lielu naudu par durvju paneļa nomaiņu veļasmašīnai, kas sava cienījamā vecuma dēļ varbūt jau tuvākajā nākotnē saplīsīs pavisam, vai arī iegādāties jaunu iekārtu. Man palaimējās savu problēmu atrisināt ar citas lietotas līdzīga modeļa veļasmašīnas eņģīti, kuru pats arī nomainīju. Taču ne katram šāda iespēja rodas, un bieži vien risinājumu nosaka nevis pircēja vēlmes, bet rocība. Un arī pašas iekārtas vērtība: tā kā remontdarbnīcās jāmaksā ne vien par detaļām, bet arī par meistara laiku (ierīču remonts ir roku darbs), samaksāt savu simtu par 500 eiro vērta ledusskapja remontu droši vien ir finansiāli saprātīgi, bet par 25 eiro vērtu fēnu – diez vai.

Ja ledusskapis sāk streikot drīz pēc tā iegādes, ir pašsaprotami doties uz garantijas remontu; savukārt devītajā darbības gadā daudzi tomēr padomās, vai maksāt 30% no jaunas tehnikas cenas par remontu, vai tomēr nopirkt jaunu ledusskapi. Bet ir puslīdz skaidrs, ka lielo sadzīves tehniku modes dēļ vien parasti nemaina. Cits stāsts ir mobilie telefoni un varbūt arī televizori, kur daudz ko ietekmē un maina tehnoloģiju attīstība. Mobilais telefons mūsdienās daudziem ir ne tikai saziņas ierīce, bet arī pašapliecināšanās veids, sevišķi jauniešiem, kuri drīzāk staigās ar tukšu vēderu nekā ar veca modeļa telefonu. Gandrīz puse – 47% – aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka jaunu elektrotehniku pērk tāpēc, ka iepriekšējā ierīce ir morāli novecojusi, un tieši jaunieši šādu atbildi izvēlas būtiski biežāk. Tā kā gados jauniem cilvēkiem rocība mēdz būt mazāka nekā pelnošiem un sevi apliecinājušiem profesionāļiem, jauniešu vidū gana populāra ir gan lietotu ierīču iegāde, gan arī remonts, ja telefonu piemeklē kādas likstas.

Viens no iemesliem, kāpēc daudzi rauc degunu par remontu, ir zināma neuzticēšanās remontdarbnīcām, taču tādos brīžos gribas pajautāt, kāpēc mēs mierīgu prātu un drošu sirdi sēžamies lietotās un nereti arī iepriekš avārijās cietušās un remontētās automašīnās, bet savas drēbes izmazgāt iepriekš lietotā veļasmašīnā spītīgi atsakāmies. Katrs ceturtais neuzticēšanos remontētām iekārtām pamato ar sliktu pieredzi pagātnē, tomēr tam grūti izprast iemeslu: izplatītāji parasti piedāvā arī remonta iespējas, kas atbilst viņu standartiem, un ierīces iegādes brīdī vienmēr ir vērts pajautāt, kur vērsties, ja tā saplīst, vai arī meklēt informāciju zīmolu mājaslapās.

Mazāki finansiālie izdevumi nenoliedzami ir lielākais elektroierīču lietotāja ieguvums, izvēloties ierīces remontu, nevis iegādājoties jaunu ierīci. Nevajadzētu aizmirst arī par ieguvumu videi: ir liela atšķirība, vai patērējam dabas resursus veselas veļasmašīnas vai tikai vienas detaļas ražošanai un pārstrādei. Elektroierīču elementi satur daudz kaitīgu vielu. Nonākot vidē, tās ārējo apstākļu ietekmē sadalās un piesārņo augsni, gruntsūdeņus un gaisu. Tiesa, 23% aptaujāto par dabu galvu daudz nelauza un joprojām mēdz salūzušo elektrotehniku izmest sadzīves atkritumu konteinerā, no kura ierīces nonāk atkritumu poligonā un tur gadu desmitiem piesārņo vidi. Biežākie argumenti – atkritumu šķirošanas laukumi esot tālu, ierīces smagas, tās jānes lejā pa kāpnēm... Bet jauno ierīci taču jūs kaut kā atvedāt un pa tām pašām kāpnēm augšā dabūjāt! Tāpēc paldies katram, kurš izvēlas nolietotās, bojātās ierīces nodot pārstrādei atbildīgi. Tas jau ir daudz. Un, ja par labu ierīču remontam nenoskaņo ne finansiālais ieguvums, ne ekoloģiskie apsvērumi, varbūt iedvesmo iespēja palīdzēt līdzcilvēkiem: iekārtas, kuras iespējams salabot, "Eco Baltia vide" jaunā labošanas centra "Lab!" speciālisti sagatavo turpmākai lietošanai, lai nodotu labdarībai sadarbībā ar organizācijām "Otrā elpa" un "Tavi Draugi", rehabilitācijas centru "Līgatne", "SOS Bērnu ciemats" un citiem partneriem.