"Latvijas Zaļā punkta" janvārī veiktā aptauja iezīmē kādu īpatnēju tendenci: tikai 38% Latvijas iedzīvotāju mēdz dot otro iespēju elektrotehnikai, un tā ir krietni vēsāka attieksme nekā pret lietotu apģērbu vai, piemēram, lietotām automašīnām. Protams, iegādāties jaunu ierīci ir patīkami, tomēr arī elektroierīču remonts var izrādīties būtisks ieguvums vairākos aspektos.
Kā rāda Valsts vides dienesta dati, 2021. gadā Latvijas tirgū novietoti 29 000 tonnu elektroiekārtu, bet 2022. gadā – 31 000 tonnu. Šis palielinājums skaidrojams ar lielo aktivitāti saules enerģijas izmantošanā, jo 2022. gada otrajā ceturksnī Latvijas iedzīvotāji sāka intensīvi uzstādīt fotoelementu jeb tautas valodā sauktos saules paneļus. Tā kā saules paneļi ietilpst elektropreču kategorijā, tie sākotnēji tika uzskaitīti kopējā elektroierīču plūsmā kā lielās mājsaimniecības iekārtas un tikai 2023. gadā tika nodalīti atsevišķā grupā, kā tam arī jābūt, ņemot vērā to specifisko pārstrādi un faktu, ka pārstrādē tie atgriezīsies tikai pēc gadiem desmit, divdesmit. Kopumā lielāko elektroiekārtu apjomu tirgū veido lielizmēra preces – veļasmašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, ledusskapji u. tml. Statistika rāda, ka uz vienu Latvijas iedzīvotāju gadā tiek pārdoti 14–15 kilogrami elektroiekārtu, kas gan ir mazāk nekā turīgākās Eiropas valstīs, kur šis patēriņš ir daudz lielāks, bet tas ir tieši atkarīgs no iedzīvotāju rocības.
2023. gadā līdz ar straujo inflāciju un lielajiem apkures rēķiniem parādījās tendence pirkt mazāk jaunu elektroiekārtu, tajā pašā laikā nodošana pārstrādei nemazinājās. Acīmredzot gadu desmitiem iesīkstējušie taupības paradumi kaut ko paglabāt, jo "varbūt kādreiz noderēs", atslābina tvērienu. Ja iekārta savu laiku ir nokalpojusi, cilvēki pērk jaunu vai arī meklē remonta iespējas. Tiesa, paradums kaut ko salabot un dot lietām otro iespēju ikdienā nav pārāk populārs, un tam ir vairāki iemesli.