Kā galveno iemeslu, kāpēc izsmēķi netiek izmesti atkritumu urnās, bet gan nomesti, kur pagadās, 52% smēķētāju Latvijā min atkritumu urnu trūkumu, liecina "Latvijas Zaļā punkta" veiktā iedzīvotāju aptauja*. Lai risinātu šo problēmu, "Latvijas Zaļais punkts" ar ražotāju atbildības sistēmas dalībnieku finansiālu atbalstu kampaņas "Izsmēķis – mīna ar laika degli" ietvaros piešķīris 43 pašvaldībām kopumā 172 izsmēķiem paredzētas atkritumu urnas, vienlaikus atgādinot, ka izsmēķus drīkst izmest jebkurā nešķiroto atkritumu tvertnē, kas tostarp plaši pieejamas publiskai lietošanai.
Latvijā ik gadu tiek pārdoti 2 miljardi tradicionālo cigarešu. Katra cigarete ir aprīkota ar filtru, kas sver 0,02 gramus. Pēc cigaretes izsmēķēšanas pāri paliek izsmēķis – cigaretes filtrs, kas smēķēšanas procesā ir piesūcies ar svinu, arsēnu, benzolu un citām cilvēka veselībai un videi toksiskām vielām. Tātad no 2 miljardiem cigarešu pāri paliek ap 400 tonnu indīgu izsmēķu gadā. Liela daļa no tiem nekad nenonāk atkritumu poligonā, bet gan tiek nomesti, kur pagadās, – uz ielas, parkos, mežos, pludmalēs, – kaut arī 85% smēķētāju piekrīt, ka izsmēķi rada vides piesārņojumu.
"Sliecos domāt, ka milzīgā atšķirība starp smēķētāju uzskatu, ka cigarešu izsmēķi ir atkritumi, un paradumiem, tos izmetot, kur pagadās, liecina, ka šajā problēmā nav vainojams ne atkritumu urnu trūkums, ne citi ārēji apstākļi, bet gan pašu cilvēku attieksme. Smēķēt vai nesmēķēt – tā ir katra paša izvēle, tomēr neizmest izsmēķus, kur pagadās, – to gan vajadzētu uztvert kā pienākumu. Mēs nākam soli pretī un piedāvājam pašvaldībām papildus izvietot izsmēķu konteinerus, kas ražoti Latvijā un veidoti tā, lai cigareti tajās varētu gan droši nodzēst, gan izmest, nebaidoties par aizdegšanās risku," stāsta "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!