Tekstilu tam paredzētā šķirošanas punktā, konteinerā vai veikalā pēdējā gada laikā nodevuši 54,3% Latvijas iedzīvotāju, liecina "Latvijas Zaļā punkta" pētījums,* kas veikts pētījuma "Brand Capital 2024" ietvaros sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu "Eco Baltia vide". Lielākoties tekstilu šķiro sievietes (59%) un iedzīvotāji ar augstāko izglītību (59%). Tāpat salīdzinoši biežāk tekstilu nodevušas mājsaimniecības, kurās ir viens vai divi cilvēki (56 %), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem virs 2001 eiro mēnesī (13 %).
Vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā tekstilu tam īpaši paredzētās vietās nodevuši vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, bet 12% to dara vismaz reizi mēnesī. Biežāk tekstilu nodod iedzīvotāji virs 45 gadu vecuma (51%).
"Mūsu novērojumi liecina, ka pilsētās tekstilmateriāls tiek nodots vairāk, ko, iespējams, var skaidrot ar lielāku iedzīvotāju blīvumu. Taču pilsētās nodotais tekstils ir arī ievērojami kvalitatīvāks – tīrāks, mazāk novalkāts, un tas gan ir cieši saistīts ar izpratni par pareizu šķirošanu un tās nepieciešamību. Tekstilu savācam, lai varētu tam dot otro dzīvi vai nodot pārstrādei un lai pēc iespējas mazāki drēbju kalni krātos atkritumu poligonos. Konteineros liekamajam tekstilam jābūt sausam, vēlams, tīram un vēl lietojamam. Tas, kas nosmērēts un saplēsts, – tam vieta ir atkritumu konteinerā," atgādina "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.
Kā liecina pētījuma dati, tekstila šķirotāji kopumā daudz vairāk nekā nešķirotāji pievērš uzmanību tam, kādas vērtības piedāvā zīmoli, kurus viņi izvēlas: tie, kuri regulāri nodod tekstilu tam paredzētajās vietās, biežāk iesaistās labdarības akcijās un izvēlas zīmolus, kuru vērtības saskan ar viņu vērtībām (69%), vai ziedo kādai organizācijai (62%). Salīdzinājumam – no iedzīvotājiem, kuri tekstilu nav nodevuši, tikai 41% ir ziedojuši kādai organizācijai. Tāpat tekstila šķirotāji biežāk pievērš uzmanību uzturam un ir gatavi piemaksāt par dabiskiem produktiem, ir aktīvāki kultūras pasākumu apmeklētāji, vairāk interesējas par modi un biežāk cenšas sevi pilnveidot: 65% tekstila šķirotāju (un tikai 49% tekstila nešķirotāju) ir apmierināti ar to, ko redz, skatoties spogulī, 58% (pret 39% nešķirotāju) apgūst papildu zināšanas, bet 50% (pret 33% nešķirotāju) veic labsajūtas aktivitātes – nodarbojas ar meditāciju, jogu utt. Interesanti, ka tekstila šķirotāji ir arī aktīvāki tehnoloģiju lietotāji dažādās ikdienas situācijās.
Skaidrs, ka jebkuru paradumu veido zināšanas, izpratne par apkārt notiekošo un atvērtība jaunām iespējām. Šī aptauja lielā mērā to arī parāda – cilvēki, kuri ir ieinteresēti apkārt notiekošajā, pastāvīgi mācās, pilnveidojas un vieglāk apgūst jaunas prasmes, arī labāk izprot tekstila šķirošanas nozīmi,"
2024. gada pirmajos deviņos mēnešos SIA "Eco Baltia vide" sadarbībā ar "Latvijas Zaļo punktu" savākuši 1693 tonnas tekstila, kas ir par 18% vairāk nekā pērn tādā pašā periodā. Šobrīd apmēram 98% savāktā tekstila tiek atgriezts otrreizējā apritē, kas ir gandrīz divkāršs pieaugums pret 2020. gadu, kad, tekstila vākšanai tikai sākot attīstīties, vien 54% iedzīvotāju nodotā tekstila bija derīgi otrreizējai lietošanai.
Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās aptuveni 200 gadu laikā. Tas nozīmē, ka ķīmiskās vielas ar laiku sāk izplatīties vidē, bet tekstils, kas nonāk atkritumu poligonā, kraujas grēdās tā vietā, lai nonāktu otrreizējā apritē vai tiktu pārstrādāts. Tieši tas notiek ar tekstilizstrādājumiem, kas tiek izmesti sadzīves atkritumos vai nodoti ziedošanai, bet kuru kvalitāte šim mērķim neatbilst. Katru gadu 3–5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido apģērbs, apavi, mājas tekstils un aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos. Arī dalītās vākšanas konteineros joprojām nonāk diezgan daudz tekstilizstrādājumu, kam patiešām ir vieta atkritumos.
Lai mazinātu apģērba, apavu un mājas tekstila nonākšanu atkritumu poligonos, "Eco Baltia vide" kopā ar "Latvijas Zaļo punktu" kopš 2019. gada Latvijā izvietojis 320 sarkanas krāsas konteinerus tekstilizstrādājumu šķirošanai, kā arī regulāri īsteno informatīvas kampaņas sabiedrības izglītošanai. Viena no tādām ar nosaukumu "Ļauj tekstilam iznākt no skapja" jau drīzumā atgādinās par tekstila šķirošanas nozīmi un nepieciešamību, mudinot iedzīvotājus atbrīvoties no uzkrātā un viņiem vairs nevajadzīgā tekstila videi draudzīgā veidā.
Specializētajos tekstila konteineros DRĪKST ievietot tīru apģērbu, tīrus apavus un mājas tekstilu (aizkarus, segas, palagus, galdautus u. c.). Nodotajam tekstilam ir jābūt ievietotam stingri aizsietā maisā. Tekstilam paredzētajos konteineros NEDRĪKST mest netīrus, ar sadzīves ķīmiju vai motoreļļām notraipītus tekstilizstrādājumus, mitru, netīru, pelējošu tekstilu, saplēstu apģērbu vai apģērba atgriezumus, kā arī bērnu rotaļlietas.
To, kur atrodas "Latvijas Zaļā punkta" un "Eco Baltia vide" tuvākais tekstila šķirošanas konteiners, var noskaidrot šajā kartē.
* "Latvijas Zaļā punkta" un "Eco Baltia vide" pētījumu "BRAND CAPITAL 2024. Zīmolu un patērētāju dzīvesveida pētījums" veicis Norstat 2024. gada jūnijā un jūlijā, tiešsaistē aptaujājot 1016 Latvijas, 1004 Lietuvas un 1002 Igaunijas iedzīvotājus 15–74 gadu vecumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!