Bateriju 'toksiskais pieskāriens'. Kā to novērst?

Baterijas, kad tās savu laiku nokalpojušas, kļūst par bīstamajiem atkritumiem. To sastāvā ir tādas ķīmiskas, videi un cilvēka veselībai kaitīgas vielas kā cinks, kadmijs, dzīvsudrabs u.c. Tāpat kā jebkurš cits atkritumu veids, arī baterijas laika gaitā sāk noārdīties. Lai arī tās ir šķietami mazas, vienas nelielas zemē nomestas baterijas ietekme vidē var atstāt toksisku nospiedumu pat kubikmetra platībā. Tā rezultātā dabā nonāk videi un cilvēkam bīstamas ķīmiskās vielas, kas var tur saglabāties un indēt visu dzīvo pat simts un vairāk gadu. Nemaz nerunājot par to, ka caur zemes dzīlēm šīs vielas var nonākt arī pārtikā, uz ko uzmanība janvārī un februārī tiek vērsta kampaņā "Tavs toksiskais pirkstiņš?".

Būtu grūti ticēt, ka, apzinoties bateriju bīstamību, kādam celtos roka tās izmest dabā. Taču risinājums nav arī to izmešana sadzīves atkritumu konteinerā. Nonākot atkritumu poligonā, arī tur baterijas sāk savu noārdīšanās ciklu. Neskatoties uz to, ka poligoni ir speciāli aprīkoti, lai atkritumos esošās indīgās vielas nenoplūstu vidē un gruntsūdeņos, attiecībā uz baterijām ir papildriski – ugunsbīstamība.

Kā reiz paudis ukraiņu rakstnieks Cels Melameds: "Visdrošākais paņēmiens, kā pagarināt dzīvi, ir nesaīsināt to." Šie ir vārdi, kas attiecināmi arī uz vides apziņu, ko attiecībā uz atkritumiem Latvijas Zaļais punkts jau vairāku gadu garumā vēsta caur saviem 5P principiem. Lai novērstu piesārņojumu, pirmkārt, jāsamazina pašu radīto atkritumu apjoms – nepirkt lieku, izmantot ilgāk, atrast jaunus pielietojumus un tikai kā pēdējais – sašķirot un nodot pārstrādei.

Skaidrs, ka baterijai ir savs darbības laiks un pēc tam tā vairs nebūs lietojama. Taču tirgū tiek piedāvāti dažādi alternatīvi risinājumi, kas ne tikai paildzina baterijas mūžu, bet arī patērētājam var sniegt finansiālo izdevīgumu. Labāk sākotnēji ieguldīt nedaudz vairāk līdzekļu un iegādāties uzlādējamās baterijas, kuras kalpos ilgāk un pēc uzlādes var izmantot atkārtoti, nevis pirkt lētāko un jau drīz izmest. Tās var kalpot pat vairākiem simtiem uzlādēšanas reižu, kas nozīmē, ka ieguvums būs ne tikai videi, bet arī maciņam. Kā liecina Valsts vides dienesta dati, tirgū 2020. gadā tika novietotas 416 tonnas galvanisko elementu jeb bateriju, to skaitā tā dēvētās "pirkstiņbaterijas". Ja šo apjomu pārvērstu tikai pirkstiņbaterijās, piemēram, AA, tad tie būtu 8,45 gabali uz vienu Latvijas iedzīvotāju jeb kopā 16,6 miljoni. No tām savāktas un nodotas pārstrādei tika apmēram 46% jeb 191 tonna. Kur paliek pārējie "toksiskie pirkstiņi"? Tas ir jautājums ikvienam no mums. Tāpēc, lai samazinātu radīto un pēc tam arī "zudušo" bateriju daudzumu, vērts apdomāt, kādus produktus ikdienā pērkam un kas ir to "vēderā".

Baterijas mūžam beidzoties, no tās jāatbrīvojas atbildīgi. Ja ir slinkums uz speciālo šķirošanas vietu doties ar vienu vai divām baterijām, ievies savu bateriju šķirošanas punktu jau mājās. Bateriju šķirošanai pietiks kaut ar nelielu trauciņu, ko novietot rokas stiepiena attālumā, vēlams acu augstumā, taču būtiski – bērniem nepieejamā vietā. Tad, kad mājās šķirošanas punkts ir izveidots, jau pavisam drīz bateriju šķirošana šķitīs pašsaprotama. Tiek lēsts, ka jauni paradumi cilvēka ikdienā spēj iesakņoties vien dažu nedēļu laikā. Tātad - jo ātrāk sāksim šķirot baterijas, jo ātrāk tiks panākts, ka tās nonāk pārstrādē.

Kad esi gatavs atbrīvoties no uzkrātajām baterijām, nav pat ilgi jādomā, kur tās nodot pārstrādei, jo bateriju nodošanas vietas ir pieejamas ikvienā tirdzniecības vietā, kurā tirgo jaunas baterijas. Tas nozīmē – ja dodies uz veikalu iepirkties savām ikdienas vajadzībām, ņem līdzi baterijas, jo visticamāk tās varēs atstāt speciālā šķirošanas kastītē turpat veikalā. Piemēram, Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar partneriem visā Latvijā izvietojis vairāk nekā 350 speciālās bateriju šķirošanas kastes. To atrašanās vietas pieejamas www.zalais.lv sadaļā "Kur šķirot?". Tāpat baterijas un citus atkritumu veidus var nogādāt uz 70 atkritumu šķirošanas laukumiem.

Par bateriju šķirošanas iespējām var vērsties arī pie sava atkritumu apsaimniekošanas operatora, kurš informēs par ērtākajām iespējām bateriju un citu atkritumu veidu šķirošanai. Tāpat speciālas bateriju šķirošanas kastes arvien aktīvāk tiek izvietotas dažādās publiskās un privātās vietās, piemēram izglītības iestādēs, daudzdzīvokļu namos, birojos un citviet. Tāpēc vērts noskaidrot, varbūt arī darba vieta ir parūpējusies, lai darbinieki varētu šķirot baterijas un citus atkritumu veidus.

Kad baterijas izmestas pareizajā šķirošanas tvertnē, primāri ir novērsta to nonākšana apkārtējā vidē. Tomēr ir vēl viens vērā ņemams aspekts – baterijas ir pārstrādājamas. Tajās esošās sastāvdaļas var atgriezt atkārtotā apritē, lai ražotu jaunas lietas, tostarp arī baterijas. Tādā veidā tiek mazināta pirmreizējo dabas materiālu izmantošana, kas attiecībā uz baterijām īpaši svarīga, jo to ražošanā tiek izmantoti arī strauji izsīkstoši dārgmetāli.

Ja tomēr māc bažas par to, vai baterijas šķirot, vai tomēr izmest pie nešķirotajiem atkritumiem, ir vērts padomāt par to, ko atstājam aiz sevis vidē un kā tas var nākotnē ietekmēt veselību sev un nākamajām paaudzēm. Atliek pavaicāt, vai aizejot uz kafejnīcu, būtu vēlme nobaudīt ēdienu ar nosaukumu "Grafīta pasta elektronu mērcē" vai "Toksiskā pirkstiņa" plate? Lai šāda realitāte nebūtu jāpiedzīvo un baterijas nonāktu pārstrādē, nevis vidē, šādus ēdienus kampaņas "Tavs toksiskais pirkstiņš?" laikā no 26.janvāra līdz 16.februārim varēs nobaudīt kafejnīcās "Ezītis miglā" visā Latvijā, kur apmeklētāji vienlaikus aicināti arī šķirot izlietotās baterijas, lai tās nenonāktu vidē, bet gan pārstrādē.