Foto: Publicitātes foto
Moderno tehnoloģiju laikmetā ikdiena vairs nav iedomājama bez dažādām elektroprecēm – mobilajiem telefoniem, datoriem, pulksteņiem, radio, lukturīšiem un neskaitāmi daudz citu ierīču. Tām visbiežāk seko arī to neatņemama sastāvdaļa – baterija. Šķietami ikdienišķa un maza izmēra prece, par kuras klātbūtni patiesībā daudzi pat neiedomājas. Taču kas ar baterijām notiek brīdī, kad tās nokalpojušas un kļūst par atkritumiem? Ja tās netiek pareizi apsaimniekotas, tās var kļūt par toksisku draudu videi, to ķīmiskajām vielām caur augsni un vēlāk uzturu, riskējot nonākt pat cilvēka organismā. Lai no tā izvairītos, Latvijas Zaļais punkts dalās vairākos padomos, iedrošinot no baterijām atbrīvoties atbildīgi un izmest tās tikai speciālajos bateriju šķirošanas punktos.

Kas lācītim vēderā jeb baterijas "toksiskais pieskāriens" vidē

Baterijas, kad tās savu laiku nokalpojušas, kļūst par bīstamajiem atkritumiem. To sastāvā ir tādas ķīmiskas, videi un cilvēka veselībai kaitīgas vielas kā cinks, kadmijs, dzīvsudrabs u.c. Tāpat kā jebkurš cits atkritumu veids, arī baterijas laika gaitā sāk noārdīties. Lai arī tās ir šķietami mazas, vienas nelielas zemē nomestas baterijas ietekme vidē var atstāt toksisku nospiedumu pat kubikmetra platībā. Tā rezultātā dabā nonāk videi un cilvēkam bīstamas ķīmiskās vielas, kas var tur saglabāties un indēt visu dzīvo pat simts un vairāk gadu. Nemaz nerunājot par to, ka caur zemes dzīlēm šīs vielas var nonākt arī pārtikā, uz ko uzmanība janvārī un februārī tiek vērsta kampaņā "Tavs toksiskais pirkstiņš?".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!