LBTU veiktais pētījums rāda, ka bieži produktu iepakojumi tiek radīti nedomājot par to pārstrādi un iepakojamais materiāls tiek izmantots par daudz, kā arī vienas produkta vienības iepakošanai tiek izmantoti daudzveidīgi iepakojuma materiāli. Piemēram, katram desmitajam produktam (7%) veikalu plauktos iepakojuma tilpums ir pārlieku liels un nepietiekami piepildīts, taču vēl daļai sekundārais iepakojums ir tikai mārketinga veicinātājs un nav saistīts ar produkta funkcionalitātes nodrošināšanu.
Produktu ražotāji, izvēloties iepakojumu savam produktam, grēko, arī norādot informāciju par iepakojuma sastāvu vai pārstrādājamību, – proti, bieži iepakojumu materiāli ir marķēti ar nesalasāma izmēra burtiem un simboliem vai uz iepakojuma norādīts nepareizs, neprecīzs materiāla marķējuma attēlojums. Protams, ir arī izcilnieki, kuri norādes uz marķējuma veido ļoti profesionāli. Tāpat uz iepakojumiem bieži ir pārlieku daudz krāsu, lieli apdrukas laukumi utt., kas apgrūtina būtiskās informācijas uztveri, kā arī iepakojumu tālāku pārstrādi. Kā secināts LBTU pētījumā, iepakojuma un produktu ražotāju un pakotāju iespējas mainīt daudzveidīgos daudzslāņu materiālu iepakojumus uz monomateriāliem ir un būs izaicinājumu bagāts process, jo jāņem vērā dažādi aspekti. Turklāt iepakojuma ekosistēmā iesaistītajiem dalībniekiem ir dažāda izpratne par to, kuri un kādi iepakojumi ir vai nav pārstrādājami.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!