Viena no aktuālākajām pasaules problēmām ir konflikts starp nepieciešamību ražot pārtikas produktus, lai pabarotu Zemes iedzīvotājus, un šī procesa ilgtspēju. Piemēram, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārskatā teikts, ka govju ganāmpulki nodara videi lielāku kaitējumu nekā automobiļi vai lidmašīnas. Šo problēmu nav viegli atrisināt, tāpēc visā pasaulē tiek aktīvi meklēti dzīvotspējīgi risinājumi. Tieši šajā jomā Latvijai ir lielas iespējas izstrādāt inovatīvus produktus, kurus var sekmīgi eksportēt un piedāvāt globālajā tirgū.

Piemēram, uzņēmums "Carlos' Bugs" ražo šokolādes konfektes ar kukaiņu pulveri. "Pārtikas rūpniecības nākotne ir saistīta ar kukaiņu izmantošanu par olbaltumvielu un citu nepieciešamo mikroelementu avotu. Tie var kļūt par alternatīvu gaļai, labībai vai mums ierastajiem saldumiem," stāsta uzņēmuma dibinātāja Edīte Ligere. Esmu pārliecināta, ka nākamo 10 gadu laikā pārtikas produkti, kuru pamatsastāvdaļa ir kukaiņu pulveris, veidos lielāko daļu mūsu ikdienas uztura. 2019. gadā šādu pārtiku iekļāva uzturā aptuveni 9 miljoni eiropiešu, un zinātnieki prognozē, ka 2030. gadā šādu ļaužu būs 43 reizes vairāk — 390 miljoni. Un tas ir tikai sākums.

Patiešām, ir grūti novērtēt par augstu aļģu kā uzturvielu avota un mums ierastu, bet videi kaitīgu pārtikas produktu aizstājēju potenciālu, un tām jau ir pievērsuši uzmanību novatori uzņēmumā "SpirulinaNord". "Spirulīnas ir mikroskopiskas aļģes jeb cianobaktērijas," stāsta uzņēmuma līdzdibinātāja Agnese Stunda-Zujeva. "To sastāvā ir daudz antioksidantu, kas ir nepieciešami cīņai ar brīvajiem radikāļiem, kurus organisms saražo stresa un nelabvēlīgu apstākļu ietekmē. Covid-19 pandēmijas laikā šīs aļģes kļuva par lielu atbalstu personām, kas slimoja ar smagu pēckovida sindromu. Galvenais antioksidantu avots ir augļi un dārzeņi, taču mūsdienu cilvēka uzturā to ir ļoti maz, tāpēc spirulīnas ir tāds kā palīglīdzeklis."

Spirulīnas var pievienot gan ēdieniem, gan dzērieniem — tās ne tikai uzlabos uzturvērtību, bet arī piešķirs neparastu koši zaļu toni. "Latvijā par superproduktiem joprojām nav tik liela interese kā ārzemēs. Piemēram, Vācijā, kurp mēs pašlaik organizējam eksportu, mēs jau izjūtam lielu interesi un baidāmies nevis no tā, ka mūsu ražojumus nepirks, bet gan, gluži otrādi, ka vietnē "Amazon" tos izpirks tik ātri, ka mēs nepaspēsim papildināt noliktavas. Tas var ļoti kaitēt mūsu reitingam "Amazonē"," stāsta Agnese un piebilst — fakts, ka ražojumu izcelsmes valsts ir Latvija, ievērojami palielina interesi par produktu un tādējādi atvieglo eksportu uz Eiropas Savienības valstīm.

Taču ir uzņēmumi pēc kuru produktiem veidojas pastiprināta interese, ko veido Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas — pašlaik ir paaugstināts pieprasījums pēc dažādas produkcijas, kas spēj uzlabot valsts drošību, no tiem piemērs ir izlūkošanas lidaparāti, kas ir "Edge Autonomy" (iepriekš zināms kā "UAV Factory") ražošanas specialitāte. Uzņēmuma pārstāvis Dzintars Neimanis norāda, ka salīdzinājumā ar konkurentu ražojumiem Latvijā ražotā sistēma spēj uzrādīt ļoti augstus rezultātus. Izlūkošanas lidaparāts kopā ar kameru sistēmu, veido samērā plašas izmantošanas iespējas specifiskās nozarēs. Piemēram, ienaidnieka teritorijas izpēti, valsts robežu novērošanu, ugunsgrēku detektēšanu vai cilvēku meklēšanu.

Šos produktus var arī izmantot tādos risinājumos kā, piemēram, liela jūras vēja parka apsekošanā – tā vietā, lai nosūtītu brigādi, kas pārbauda vēja turbīnas, lidaparāts vienā dienā bez apstājas var aplidot visu vēja parku un palīdzēt noskaidrot, vai kaut kur ir nepieciešams remonts vai apkope. Lidaparāti ir pielāgojami dažādu infrastruktūru novērošanai, bet tomēr galvenais uzņēmuma darbības virziens ir militārā joma. Kompānija cieši sadarbojas ar NATO un sabiedroto valstīm, jaunus klientus un projektus meklējot, galvenokārt piedaloties iepirkumos. Kopumā uzņēmums jau tagad eksportē ražojumus uz 57 valstīm.

Latvijas uzņēmuma izstrādātā viesuļvētras atrakcija ceļu pie lietotājiem uzsāka uzreiz ar eksportu — pirmās divas "Beat the Storm" iekārtas atrodas dabaszinātņu parkā Dānijā. Vēja ātrums šādā tunelī var sasniegt pat 165 km/h, kas atbilst 2. kategorijas viesuļvētrai un ļauj tās dalībniekiem patstāvīgi apjaust dabas spēku un apgūt fiziku, aerodinamiku.

Apmeklētājiem viena iekārta nodrošina 30 kvadrātmetrus viesuļvētras laukuma, kur var brīvi eksperimentēt un sacensties. Piemēram, izplešot rokas mainīt savu laukumu un tūlītēji sajust vēja pretestības izmaiņas.

Ja līdz šim vēja tuneļus pasaulē izmantoja zinātnei, sportam vai izklaidei, tad ar "Storm adventures" pievienojās klāt izglītības nozare. "Pieprasījums pieredzes izglītībai aug. Arvien vairāk izklaides segmentā tiek pieprasītas aktivitātes ar pievienoto vērtību un mēs tos veiksmīgi piedāvājam – atrakcija ir vienkārša un piemērota plašai auditorijai, visdažādākā vecuma cilvēkiem patīk spēlēties ar vēja stihiju, un tas automātiski iedod pieredzi, izpratni un interesi par dabas procesiem", saka Ingus Augstkalns, uzņēmuma dibinātājs, piebilstot, ka pēc "Storm" parka apmeklējuma, izjutuši vēja spēku dažādos ātrumos, dalībnieki ar ķermeni sajūt, kāpēc automobilis, kas brauc ar ātrumu 120 km/h, patērē vairāk degvielas nekā automobilis, kurš brauc ar ātrumu 90 km/h.