Digitālā transformācija sākas ar vēlmi attīstīties

Jau pirms gada Latvija pieņēma digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, tomēr mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitalizācija joprojām noris gausi. DESI ir identificēti galvenie izaicinājumi: lielo datu, mākslīgā intelekta un mākoņdatošanas izmantošana. Īpaši satraucoša ir kavētā mākslīgā intelekta iespēju apgūšana, jo tieši tas ir lielākais palīgs rutīnas darbu veikšanā, atbrīvojot resursus virzieniem, kur nepieciešama tieša cilvēka iesaiste.

Savā ziņā situācija ir paradoksāla – informācijas tehnoloģiju (IT) nozares speciālistu skaits pastāvīgi pieaug, digitālās savienotības jomā rādītāji ir stabili (īpaši attiecībā uz ļoti augstas veiktspējas tīkla (VHCN) pārklājumu), arī digitālā plaisa tiek mazināta ar vairākiem jauniem pasākumiem. Tomēr joprojām uzņēmējiem trūkst zināšanas un izpratne, kādi būs biznesa ieguvumi no investīcijām tehnoloģiju risinājumos. Tāpat pastāv maldīgi priekšstati, ka pietiek tikai ar IT sadaļas sakārtošanu, lai šī transformācija būtu notikusi. LIKTA piedāvā ātri, vienkārši un bez maksas aizpildāmu Digitālā brieduma testu projekta "Gudrā Latvija" ietvaros, kas arī ir viens no priekšnoteikumiem, lai varētu saņemt, piemēram, ES fondu atbalstu nodarbināto apmācību programmās. Tas ir kā pirmais solis, lai uzņēmuma vadība saprastu, kurā digitalizācijas ceļa punktā tas atrodas, un spētu salīdzināt sevi ar citiem uzņēmumiem – konkurentiem nozarē un reģionā. Savukārt, lai saņemtu valsts atbalstu uzņēmuma digitālajai transformācijai ES Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvaros, kam šobrīd grantu un aizdevumu formātā iezīmēti jau 183,5 miljoni eiro, būs jāaizpilda jau padziļinātāks Eiropas Komisijas izstrādāts tests.

Lai uzņēmumā norisinātos veiksmīga digitālā transformācija, nepietiek, ka par jaunākajām tendencēm tiek informēti IT speciālisti. Sabiedrībā joprojām nereti valda priekšstats, ka daudzpusīga IT speciālistu izglītošana būs atslēga visu digitalizācijas problēmu risināšanā. Tomēr jāapzinās, ka mūsdienīgā uzņēmumā pamata izpratnei par digitālajām tehnoloģijām jābūt pilnīgi visiem darbiniekiem no vienkāršāko darbu veicējiem līdz augstākā līmeņa vadītājiem. Tieši tāpat kiberdrošība sākas nevis IT departamentā, bet ir atkarīga no ikkatra darbinieka. Tas ir sistemātisks process, kurā pilnīgi visi iesaistītie tiek izglītoti par iespējamiem kiberdrošības riskiem, tā mazinot uzņēmuma ievainojamības iespējamību visos posmos. Ne jau IT speciālisti būs tie, kuri neapdomīgi uzklikšķinās uz nezināmu sūtītāju e-pastos ievietotajām saitēm. Tāpēc iespējamo problēmu ir jānovērš jau pašos pamatos. Te arī jāapzinās, ka nepietiek ar īsu semināru reizi gadā par būtiskākajiem jautājumiem. Ir nepieciešams sistemātisks attīstības plāns, kas tiek realizēts secīgi un nepārtraukti, aktualizējot būtiskākos jautājumus.

Digitālā transformācija nav tikai kādu atsevišķu sistēmu ieviešana. Tas ir pārdomātu un organizētu procesu kopums un gatavība strādāt savādāk, laužot iepriekšējos paradumus un paradigmas. Pandēmijas ēnā pavadītie gadi piespieda daudzus uzņēmumus mobilizēties un digitalizēties, sākt nodrošināt ikdienas darba procesus un dažādu pakalpojumu sniegšanu attālinātā formātā. Taču vai tā ir digitālā transformācija? Tas, ka ikdienas saziņā spējam izmantot internetu, nenozīmē, ka uzņēmums ir digitāli transformējies. Par digitālo transformāciju var runāt brīdī, kad ar tehnoloģiju palīdzību tiek ieviesti inovatīvi risinājumi, piemēram, automatizēti procesi. Tehnoloģiju izmantošana klientu apkalpošanā un pakalpojumu pārdošanā, dokumentu aprites automatizācija ir tikai daži virzieni, kuros lūkoties. daļai uzņēmumu digitālās transformācijas virzienā lūkoties liks obligātā e-rēķinu izmantošana, kas spēkā stāsies no 2025. gada, un, cerams, tas būs kā pamudinājums transformēt arī citus uzņēmumā notiekošos procesus.

Mums visiem jāapzinās, ka digitālā transformācija nav kaut kas abstrakts, kam ir tikai teorētiska nozīme. Tas ir nepieciešams process uzņēmumu izaugsmei un attīstībai, saglabājot savu konkurētspēju tehnoloģiju un inovāciju gadsimtā.