Kā stāsta speciālists, daudzdzīvokļu nama standarta renovācijas process aizņem no diviem līdz trīsarpus gadiem. Pirmajā gadā pārsvarā notiek komunikācija ar dzīvokļu īpašniekiem, apzinot galvenās problēmas mājā un viņu vēlmes, notiek balsošana, dokumentu sagatavošana un saskaņošana, savukārt būvdarbu izpildes vidējais termiņš ir gads.

Renovējot māju, vienmēr tiek siltināta mājas fasāde un mainīta apkures sistēma (stāvvadi, guļvadi), dzīvokļos tiek uzstādīti jauni radiatori ar termoregulatoriem, lai temperatūru varētu regulēt atbilstoši nepieciešamībai un maksāt par faktiski patērēto siltuma daudzumu. Darbi tiek veikti, izvērtējot konkrēto māju, bet visbiežāk tā ir bēniņu, pamatu, pagraba, jumta siltināšana, logu maiņa gan koplietošanas telpās, gan dzīvokļos, nereti tiek mainīti arī ūdens stāvvadi un guļvadi. Renovācijas projekta ietvaros tiek uzlabota ventilācijas sistēma, ierīkota zibensaizsardzība, kā arī veikts kāpņu telpu kosmētiskais remonts.

Kā skaidro Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Buls – tā kā lielu daļu mājas fasādes veido logi, tad attiecīgi tie spēlē būtisku lomu siltuma zudumā, jo aptuveni 37% no kopējā siltuma zuduma notiek tieši caur logiem. "Ja runājam par energoefektivitātes celšanas pasākumiem, tad logi ir ļoti svarīgi, ja ne paši svarīgākie. Jābūt ļoti rūpīgiem gan izvēles, gan iestrādes ziņā. Logu, protams, nevar salīdzināt ar nosiltinātu sienu, taču labs logs noteikti būs labāks nekā nenosiltināta siena. Arī tad, ja nerenovētā daudzdzīvokļu mājā ieliek jaunus logus, efektu jūt momentā."

Latvijas būvnormatīvi nosaka, ka logiem ir jābūt ar siltumcaurlaidības koeficientu Ug, kas nevar būt lielāks par 1,1 ( W/m2*K ). Ko tas nozīmē? Jo zemāks koeficients, jo labāk aiztur siltumu telpā. Svarīga loma ir arī pašai loga stikla paketei. Piemēram, loga divu stiklu paketei, kur viens stikls ir ar selektīvo pārklājumu, kas atstaro siltumu, šis koeficients Ug ir 1,1 ( W/m2*K ), bet stikla paketei ar trīs stikliem, kur divi no tiem ir ar selektīvo pārklājumu, Ug = 0,5 ( W/m2*K ), līdz ar to trīs stiklu pakete ir vairāk nekā divas reizes energoefektīvāka, kas arī būs labākais variants. Daudzdzīvokļu namiem biežākais risinājums (95% gadījumu) ir plastikāta jeb PVC logi, jo tas ir relatīvi lēts un energoefektīvs, kā arī vieglāk kopjams, taču tikpat energoefektīvi ir arīdzan koka un alumīnija logi.

Buls atklāj, ka biežākā kļūda, ko pieļauj, mainot logus, ir nekvalitatīva montāža: “Lai logs būtu energoefektīvs arī pēc tā iebūves, tas ir arī atbilstoši jāiestrādā. Tas nozīmē, ka starp loga rāmi un sienu ir siltumizolējošs materiāls (visbiežāk montāžas putas), kurām no iekšpuses obligāti ir jābūt aizsargātam ar tvaika izolāciju, bet no ārpuses – ar hidroizolāciju, turklāt šīm putām ir jābūt hermētiski noslēgtām. Siltās telpās gaiss vienmēr būs mitrāks un virzīsies pa konstrukciju uz āru. Ja mitrums tiek klāt pie šīm putām, tad rezultātā tās kļūst neelastīgas un logam, pie temperatūras svārstībām mainoties perimetra izmēriem, tās sāk veidot mikroplaisas, jo zaudē savu elastīgumu. Tas nozīmē, ka veidosies aukstuma tilti – telpā nāks iekšā aukstums. Ar labu montāžu sliktu logu neuzlabosi, bet ar sliktu montāžu var sabojāt labu logu, tāpēc nevajadzētu taupīt ne uz logu izvēli, ne uz pašu montāžu, jo ilgtermiņā tas radīs siltuma zudumus.”

Būtisks aspekts ir arīdzan ventilācija. Agrāk – gan viduslaikos, gan padomju laikos – daudzdzīvokļu nami bija projektēti ar dabisko ventilāciju, taču jaunie logi ir tik blīvi, ka aizvērtā stāvoklī nenodrošina gaisa piekļuvi, līdz ar to paaugstinās gaisa relatīvais mitrums.