Koplīgums – veiksmīga darba pamats

Šogad Koplīgumu Foruma dalībnieku uzmanības centrā ir arodbiedrību ilgtspēja, attīstība un darbinieku prasmes. Forumā piedalījās vairāk kā 50 dalībnieku – LSAB PRO arodbiedrības biedri un vieni no lielākajiem darba devējiem no sakaru nozares, kā arī lektori par darbiniekiem aktuālām tēmām.

Koplīgumu forums ir informatīvs, nozīmīgs un īpaši aktuāls, jo laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam, ES direktīva " Par minimālo darba algu" paredz palielināt koplīgumu pārklājumu ES valstīs, t.sk.. Latvijā līdz 80% procentiem. Tas nozīmē, ka LSAB PRO ir rīkojusies proaktīvi, uzsverot koplīguma nozīmi un nodibinot koplīgumu forumu jau pirms 4 gadiem.

Iesaistītās puses ar patiesu interesi uzklausīja prezentācijas un piedalījās diskusijā par darba koplīgumu, darbinieku vajadzībām un darba devēja iespējām, jaunu darba vietu izveidi, digitalizācijas ietekmi, jaunu prasmju apguves nepieciešamību u.c.

Foruma dalībniekus apvienoja kopēja iezīme – cieņa un izpratne par darbinieku un uzņēmuma vajadzībām un interesēm un aktīvs sociālais dialogs starp darbinieku arodbiedrību un darba devēju. Arī uzņēmumu vadītāji atzīst, ka, lai uzņēmums būtu veiksmīgs, jāgādā, lai tajā būtu laba gaisotne un darba apstākļi. Ja darbinieki jūtas labi, arī darbs tiek padarīts labi, to novērtē klienti un iesaka nākamajiem klientiem. Parasti uzņēmējdarbībā peļņa ir noteicošais faktors. Tomēr liela vērtība ir labas attiecības starp darba devēju un darbinieku, ko palīdz veidot arodbiedrība. Veiksmīga darba devēja un arodbiedrības dialoga rezultātā ir noslēgti un tiek uzturēti spēkā koplīgumi sakaru un viesmīlības nozarē.

Forumu atklāja LSAB PRO prezidente I.Liepiņa ar prezentāciju "Arodbiedrību ilgtspēja, attīstība un prasmes". I.Liepiņa pastāstīja par koplīguma izveidi, slēgšanu un pilnveidi un ieskicēja nākotnes arodbiedrības2030 galvenos mērķus un uzdevumus.

Kādam jābūt modernam koplīgumam Latvijā arodbiedrības skatījumā un ko varam "aizņemties" no Eiropas?

I.Liepiņa uzsvēra koplīgumu kā veiksmīga darba pamatu uzņēmumā un nozarē, kas palīdz saskaņot darbinieku un darba devēju intereses. Esot arodbiedrībā, darbiniekiem ir iespēja sēsties pie sarunu galda ar darba devēju kā līdzvērtīgam darba partnerim un noslēgt koplīgumu, kas attiecas uz visiem darbiniekiem kopā. Ar koplīguma palīdzību ir iespējams panākt līdzsvaru starp darbinieku vēlmēm un darba devēja iespējām, piesaistīt uzņēmumam čaklus, lojālus un motivētus darbiniekus, vienoties par labākiem darba noteikumiem darbiniekiem, salīdzinot ar Darba likumu un individuālo darba līgumu. Arodbiedrība apkopo galvenās darbinieku vēlmes un vajadzības un pārrunā tās ar darba devēju.

Koplīgums ir veiksmīga darba pamats, kur abas puses – arodbiedrība un darba devējs savstarpēji vienojas ar mērķi uzlabot darba vidi, piesaistīt jaunus darbiniekus un noturēt ilggadējos, uzņēmumam uzticīgos darbiniekus, kā arī vairot uzņēmuma produktivitāti. Koplīgums veicina uzņēmuma uzplaukumu un nodrošina stabilitāti darbā, kas mūsdienu mainīgajā vidē ir īpaši svarīgi.

LSAB PRO iestājas par darbinieku iesaisti arodbiedrībā, izpratnes veicināšanu par sociālo dialogu un koplīgumu, aktīvu līdzdalību un darbinieku iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā uzņēmumā un sabiedrībā kopumā. Ja pašlaik Latvijā koplīgumi ir noslēgti tikai 20% procentos uzņēmumu, tad jaunākās ES direktīvas "Par minimālo darba algu" mērķis ir palielināt koplīgumu pārklājumu līdz 80 % procentiem Latvijā un pārējās ES valstīs. ES atbalsta un veicina koplīgumu noslēgšanu ar arodbiedrību!

Lai noslēgtu koplīgumu, ļoti svarīga ir arodbiedrību koplīgumspēja – nosacījums, ka tikai arodbiedrība var noslēgt koplīgumu. LSAB PRO prezidente I. Liepiņa ir vairākkārtīgi uzsvērusi, ka koplīgumspēja ir tikai arodbiedrībai. Slēgt koplīgumu ar darba devēju ir arodbiedrību ekskluzīvās tiesības. Citiem vārdiem – arodbiedrībām ir prasmes un mandāts slēgt koplīgumus darba vietās.

Piemēram, ja arodbiedrība ir noslēgusi koplīgumu uzņēmumā, tad visi uzņēmuma darbinieki automātiski ir arodbiedrības biedri (t.s. Islandes modelis). Pašlaik LSAB PRO ir noslēgusi un uztur spēkā 3 koplīgumus un 1 nozares ģenerālvienošanos, kas pagaidām nav stājusies spēkā.

Pašlaik valsts piešķir nodokļu atlaides darba devējam 480 EUR apmērā gadā uz katru darbinieku ēdināšanas un medicīnas pakalpojumu apmaksai, ja ir noslēgts darba koplīgums. Koplīgums ir darbinieku labklājība līdzsvarā ar uzņēmuma labklājību, protams, saskaņojot darbinieku vēlmes ar darba devēja iespējām un veicot regulāras izmaiņas koplīgumā, atbilstoši mainīgajai videi un ekonomiskajai situācijai. Arodbiedrība ir kvalificēts, drošs un uzticams darbinieku pārstāvis, kas vienmēr sadzird darbinieku vajadzības un cenšas vienoties par to risinājumu ar darba devēju, noslēdzot, uzturot un papildinot koplīgumu.

Ja uzņēmums noslēdz koplīgumu ar arodbiedrību, tad arodbiedrība ievēro miera pienākumu. Tas nodrošina sociālo mieru un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību. Darbinieki saņem pušu vienošanās ceļā panāktos koplīguma "labumus" un apņemas nestreikot. Abas koplīguma puses ir juridiskas personas – gan darba devējs, gan arodbiedrība. Arodbiedrība slēdz koplīgumu atbilstoši biedru interesēm. Ja uzņēmumā nav arodbiedrības, nav sociālā dialoga un īsta koplīguma. Ko nevar viens, to var visi kopā, apvienojoties arodbiedrībā.

Arodbiedrība cenšas atrast līdzsvaru starp uzņēmuma un darbinieku interesēm, lai uzņēmums ir apmierināts ar izmaksām, bet darbinieks labprāt nāk uz darbu, čakli strādā un par nopelnīto naudu var uzturēt savu ģimeni un nomaksāt rēķinus. Tāpēc arodbiedrība iestājas par koplīgumu katrā darba vietā un ģenerālvienošanos sakaru un viesmīlības nozarēs. Koplīgums ir drošs un stabils darba pamats, uz kura abas puses var veidot veiksmīgu sadarbību. Piemēram, uz koplīguma pamata uzņēmums var izveidot t.s. "labumu grozu" darbiniekiem, paredzot veselības apdrošināšanas polisi, prēmijas atbilstoši peļņas rādītājiem, iespēju lētāk iegādāties uzņēmuma produkciju, piemaksas par jauno darbinieku apmācību, briļļu iegādi, papildus atvaļinājuma dienas ilggadējiem darbiniekiem, iemaksas 3. pensiju līmenī utt. un to nosacījumus. Koplīgums ir vienošanās kopums par darbu uzņēmumā, kas skar visus darbiniekus. To uztur spēkā gan arodbiedrība, gan darba devējs, jo abas puses ir ieinteresētas uzņēmuma uzplaukumā un produktivitātes pieaugumā. Arodbiedrības spēks koplīguma pārrunās ir biedru skaits. Jo vairāk biedru arodbiedrībā, jo izdevīgāku koplīgumu darbiniekiem arodbiedrība var noslēgt. Tāpēc aicinām visus sakaru un viesmīlības nozares darbiniekus iestāties LSAB PRO! Darbiniek! Iestājies arodbiedrībā, jo tagad ir īstais laiks noslēgt koplīgumu. Koplīgumu slēgšana ar arodbiedrību ir 2023-2026.gadu megatendence.

Foruma dalībniekus sveica UNI Eiropa arodbiedrību apvienības ģenerālsekretārs Olivers Rothings (Oliver Rothing) ar video uzrunu. UNI Eiropa apvieno ES pakalpojumu nozares arodbiedrības ar 7 miljoniem biedru visā Eiropā. O.Rothings uzsvēra, ka LSAB PRO ir svarīga daļa no UNI Eiropa arodbiedrību kustības un pateicās par veiksmīgo sadarbību I.Liepiņai un par arodbiedrību ekskluzīvo tiesību (koplīgumspēju jeb spēju noslēgt koplīgumus tikai arodbiedrībām) stiprināšanu un aizstāvēšanu.

O.Rothings uzsvēra, ka ES Pasta un telekomunikāciju nozarē veiktie liberalizācijas pasākumi ir radījuši problēmas darbiniekiem, negatīvi ietekmējuši darba vietu skaitu pasta sektorā, pakalpojumu kvalitāti un sabiedrību kopumā. UNI Eiropa ir panākusi būtisku ES Komisijas kursa maiņu attieksmē pret koplīgumiem. Tagad koplīguma pārrunas ir prioritāte. ES Komisija ir izvirzījusi mērķi katrā ES valstī sasniegt vismaz 80% koplīgumu pārklājumu. Šī ir reāla iespēja mainīt situāciju arī Latvijā, virzīties uz priekšu un panākt izrāvienu koplīgumu noslēgšanā (LSAB PRO prioritātes 2020-2026).

Taču šobrīd norit sīva cīņa par arodbiedrību tiesībām noslēgt koplīgumus. Kā jau iepriekšminēts, UNI Eiropa Daži mēģina apgalvot, ka jebkurš var noslēgt koplīgumu. ES un Latvijas likumdošanā ir jānostiprina arodbiedrību ekskluzīvās tiesības slēgt koplīgumus, vienojoties ar darba devējiem. Koplīgumspēja ir tikai un vienīgi arodbiedrībai. UNI Eiropa logo ir - "Izrāviens koplīgumu noslēgšanā". Noslēdzot koplīgumus, mēs nodrošināsim cieņu pret darbiniekiem sakaru un viesmīlības u.c. pakalpojumu nozarēs. Šodien koplīgumi, arodbiedrību tiesības un darbinieku labbūtība ir svarīgāka kā jebkad. Dzīves dārdzības krīze, ar ko saskaras darba ņēmēji, ir jāatrisina taisnīgā veidā.

Koplīguma foruma dalībniekiem patika LR Izglītības un Zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākās ekspertes J. Muhinas prezentācija par pieaugušo izglītības iniciatīvām Latvijā. J.Muhina iepazīstināja foruma dalībniekus ar pieaugušo izglītības attīstības aktualitātēm Latvijā un būtiskiem valsts uzdevumiem pieaugušo izglītības jomā. Darbinieka zināšanas un prasmes ir uzņēmuma un valsts kapitāls. ES ir pasludinājusi 2023.gadu par Eiropas Prasmju gadu. Galvenais mērķis ir veicināt darbinieku pāreju no zemāk atalgotajām profesijām uz labāk atalgotiem amatiem, apgūstot jaunas prasmes un pārkvalificējoties. Katra cilvēka individuāla izvēle un motivācija ir noteicošais faktors jaunu prasmju apguvē.

Valsts sniedz atbalsta instrumentus, lai veicinātu prasmju apguvi visa mūža garumā. Vairs nav iespējams vienreiz mūžā iegūt 1 izglītību un nostrādāt 1 darba vietā. Pat strādājot vienā darba vietā, ir jāapgūst jaunas prasmes. Mācības un jaunu prasmju apguve - tās ir darbinieku tiesības, ko atbalsta darba devēji un valsts. Koplīgums veicina darbinieku prasmju uzlabošanu, piemēram, paredzot prasmju fondu izveidošanu uzņēmumā, lai finansētu darbinieku apmācības. Jau 90 % procentos darba vietu ir nepieciešamas digitālās prasmes. Vairāk kā 50% procentiem darbinieku būs jāpārkvalificējas, apgūstot nevis jaunu profesiju, bet zināšanas, kas nepieciešamas, lai turpinātu strādāt jau esošajā darbā. Latvijā trūkst darbaspēka ar profesionālo izglītību, jo gadā ir tikai 5000 -6000 absolventu no profesionālās izglītības iestādēm.

Tomēr cilvēki nav motivēti mācīties, lai attīstītos. Darba devējs sniedz pamudinājumu, ka ir jāiet mācīties, arodbiedrība var palīdzēt motivēt biedrus apgūt jaunas prasmes, lai saglabātu darbavietas. Tagad tā ir ne tikai iespēja, bet gan nepieciešamība. Ir jārisina jautājums, kā savienot mācības ar darbu, kur iegūt nepieciešamo finansējumu. Valsts piešķir finansējumu pieaugušo izglītībai un pieaug dalība pieaugušo apmācībās. 70 % procentiem pieaugušo gada laikā ir jāuzlabo savas prasmes. Darba devēji un arodbiedrība saprot nepieciešamību uzlabot darbinieku prasmes, jo tas nodrošina darba produktivitātes pieaugumu un uzņēmuma ilgtspēju. Ja uzņēmumā nav iespēju mācīties un augt, darbinieks meklē citu nodarbošanos un pamet uzņēmumu. Jo zinošāks darbinieks, jo vērtīgāks viņš ir uzņēmumam.

Digitālās prasmes joprojām ir izaicinājums. Līdz 2027.gadam būs pieejamas vairākas valsts atbalsta programmas digitālo prasmju uzlabošanai. 2023.gada beigās un 2024.gada sākumā būs pieejama plaša apmācību programma un specializēti atbalsta pasākumi, kas atbilst katras nozares specifiskajām vajadzībām. Pēc darba devēju pieprasījuma, ir plānots attīstīt arī Prasmju fondu (Skills Funds) konceptu, kur daļu finansējuma darbinieku mācībām ieguldītu valsts, savukārt otru daļu – darba devēji. Par šīs naudas tērēšanu galvenā atbildība būtu pašām nozarēm – kādām mācībām un kādā veidā to izmantot. Patlaban notiek pārrunas par prasmju fondiem celtniecības nozarē. Ir vajadzīgs nozares kopējais redzējums un spēja konsolidēties. Arī uzņēmuma līmenī uz koplīguma pamata var izveidot prasmju fondu, kur gan darba devēji, gan arodbiedrība solidāri veic iemaksas un kopā nosaka apmācību prioritātes biedriem, lai saglabātu darba vietas un celtu uzņēmuma konkurētspēju.

Vēl plānots ieviest individuālos mācību kontus (IMK) un attīstīt pašmācību pieeju. Kas tas ir?

Eiropā un īpaši Francijā ir iedzīvināta individuālo mācību kontu ideja. Pilotprojekta veidā plānots to ieviest arī Latvijā. Jaunā pieeja ietver vienotu informācijas un pakalpojumu platformu (prasmju banku jeb interneta prasmju fondu) par pieaugušo izglītības iespējām un atbalsta iespējām. 2023.gadā paredzēts izveidot vienas pieturas portālu ar individuālo mācību kontiem (IMK) 3500 pieaugušajiem digitālo prasmju apgūšanai. Tas būs vienas pieejas portāls, kur ir pieeja karjeras un prasmju rīkiem. Katram dalībniekam tiek piešķirts noteikts valsts finansējums savu mācību vajadzību apmierināšanai – individuāls mācību konts, līdzīgi kā internetbankā. Viņš var to izmantot uzreiz vai arī secīgi uzkrāt dārgākām mācībām. Ja izglītošanās izmaksas pārsniegtu konta summu, viņš pats vai viņa darba devējs varētu piemaksāt starpību. Tāpat cilvēks varēs pārvaldīt savu mācību kontu, uzkrājot informāciju par apgūtajām zināšanām un prasmēm, redzēt iespēju pieteikties mācībām un mācību piedāvājumus.

Foruma dalībniekus uzrunāja Laila Snidzāne, "MetaCoach" mācību centra vadītāja, ar prezentāciju "Emocijas pārmaiņu laikā". L.Snidzāne pastāstīja par mākslīgā intelekta (AI) pieaugošo lomu un izaicinājumiem darba vidē. Par to, kā labāk pielāgoties strauji mainīgai un neparedzamai situācijai darbā. Ja darbinieks sāk gatavoties pārmaiņām tikai tad, kad izmaiņas jau ir stājušās spēkā, tas jau ir par vēlu.

Kā sevi psiholoģiski sagatavot tam, ka vismaz 4-x reizes dzīves laikā būs pilnīgi jānomaina darbības joma ? Īsumā gatavību pārmaiņām vislabāk raksturo teiciens "Esi gatavs mainīt visu, izņemot savu ģimeni".

Kā sasniegt iecerēto ? Lūk 4 panākumu "atslēgas": disciplīna, regularitāte (nekad nepadoties), fokuss, uzstājība (pat ja nesasniegs 80 procentus, tad 75 procenti būs).

Kā arodbiedrība var būtiski palīdzēt lēmumu pieņemšanā uzņēmumā ? Statistika liecina, ka augstākā līmeņa vadītāji, kuri pieņem lēmumus, parasti zina tikai ap 4 % procentiem informācijas par to, ko īsti dara padotie ikdienas darbā, ar kādām problēmām un izaicinājumiem saskaras darbinieki. Arodbiedrībai, savukārt, ir visa informācija par darba vidi, darbinieku vajadzībām, problēmām darbā un to iespējamiem risinājumiem. Arodbiedrība var būtiski palīdzēt uzlabot darba ražīgumu uzņēmumā, sniedzot racionalizācijas priekšlikumus, faktiski, par brīvu. Tas ļoti atvieglotu lēmumu pieņemšanu un uzlabotu darba ražīgumu, apsteigtu problēmas un risinātu tās proaktīvi.

Forumā otrajā daļā dzirdējām darba devēju viedokli par katras sekundes nozīmi darbā (Tet grupa), ieskatu pasta nozares nākotnē, prasmēs un izaugsmes stratēģijā (VAS "Latvijas Pasts") un par ideālu koplīgumu darba devēja skatījumā (VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"). Izvērsās diskusija par aktuāliem jautājumiem, kas ir svarīgi darbiniekiem.

Mārcis Vilcāns, VAS "Latvijas Pasts" valdes priekšsēdētājs, uzstājās ar prezentāciju "Latvijas pasts – Soli pirms izrāviena 2024-2026" – par uzņēmuma sasniegto un nākotnes perspektīvām.

Solvita Bruģe, "Tet" grupas Cilvēku un vides dienesta direktore, uzstājās ar prezentāciju "Pārvērt sekundi vērtīgā minūtē!". S.Bruģe uzsvēra jaunu prasmju apguves nozīmi un to, ka tehnoloģiju attīstība liek paskatīties un daudzām lietam citādi. Darbs mainās – vide liek kustēties un mācīties.

Edīte Līdaka, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" personāla daļas vadītāja, uzstājās ar prezentāciju "Ideāls koplīgums no darba devēja skatu punkta". Tāds koplīgums, kas veicina uzņēmuma izaugsmi, palīdz piesaistīt labākos darbiniekus un nodrošina labumus darbiniekiem papildus darba algai.

Foruma noslēgumā dalībnieki pieņēma Prasmju manifestu, ko iesniegt darba devējiem un valsts iestādēm.

Paldies LSAB PRO biedriem un darba devējiem par aktīvu dalību forumā!

Ja rodas jautājumi, lūdzu sūtiet e-pastu uz lsab@lsab.lv. Aicinām sakaru un viesmīlības nozares darbiniekus iestāties LSAB PRO un aktīvi dibināt arodorganizācijas (minimālais skaits- 3 biedri) savā darbavietā un pievienoties LSAB PRO ! Kopā mēs varam paveikt vairāk !

Mēs esam ļoti pateicīgi par Fr. Eberta fonda Baltijas valstīs atbalstu Koplīgumu forumam un arodbiedrību kustības stiprināšanā!

www.lsab.lv

Facebook: https://www.facebook.com/profile.php?id=100069544811459