Video: Arbūzu audzēšana – nemitīgs eksperiments

Savā piemājas dārzā Limbažu novada Lādezerā Kantānu ģimene audzē visu, kas garšo pašiem. Latvijas klimatam tik neierastie arbūzi ir to skaitā. Mareks un Aija atklāj, ka šīs ogas audzēšana ir nemitīgs eksperiments. Piemēram, šogad saimnieki rūpējās pat par 30 dažādām arbūzu šķirnēm. Tie zaļo gan uz lauka, gan arī siltumnīcā. "Ja grib to ogu ātrāk, tad es ieteiktu siltumnīcu, kaut gan arī uz lauka, ja laika apstākļi ir labi, jau jūlija vidū arī var dabūt pirmos augļus."

Mareks un Aija stāsta, ka pavasarī arbūzus pārāk agri nevajadzētu stādīt uz lauka, jo tiem nepatiks aukstas naktis. Vēsums var būt arī dažādu slimību ierosinātājs, tāpēc, lai augi būtu spēcīgāki, šogad saimniecībā visi arbūzu stādi ir potēti. Šim mērķim izmantoti speciāli audzēti ķirbju potcelmi un arbūzu potzari. Uz lauka augošie arbūzi pašlaik veido ziedus, tāpēc saimnieks rāda, kā notiek arbūzu apputeksnēšana. "Sievišķais zieds ir šis – ar mazu arbūziņu. Daudzi nepareizi uzskata, ka pirmais arbūzs jau ir aizmeties, tas nav vēl arbūzs, tas ir sievišķais zieds. Tad mēs paņemam vīrišķo ziedu, noplūcam. Tas ir vienkārši zieds, bez arbūziņa apakšā, tad atliecam ziedlapas, bet tas ir jādara no rīta sausā laikā, tad drusku pabaksta, notiek apputeksnēšanās."

Var gadīties, ka sākumā stādam veidojas tikai sievišķie vai tikai vīrišķie ziedi, tāpēc apputeksnēšanās nenotiek. Šajā ziņā īpaši cimperlīgi būs bezsēklu arbūzi, tiem drošāk blakus iestādīt kādas citas šķirnes arbūzu. Cik ogas izveidosies, tas būs atkarīgs no šķirnes un laikapstākļiem. "Mēs nevaram kontrolēt laika apstākļus. Ja ir laika apstākļi ideāli, tad mēs varam gaidīt ražīgumu. Bet Latvijā, kādi nu ir laika apstākļi, tādi ir, un mēs priecājamies par tiem pašiem."

Saimnieki norāda, lai arbūzi labi augtu, tos vajag arī pabarot. "Kad sāk augt, tad ir zaļais "Kristalons", vēl varētu būt arī kalcija nitrāts uz pārmaiņām. Kad augļi ir aizmetušies, tad ir oranžais "Kristalons". Ļoti svarīgi ir tad, kad sāk ziedēt un kad auglīši ir aizmetušies, turpināt laistīt."

Ļoti svarīgi ik gadu dārzā ir mainīt vietu, kur arbūzi aug. Katru gadu, stādot vienuviet, var attīstīties dažādas nepatīkamas slimības. "Ir tāda traka slimība kā fuzarioze, tā ir sēnīšu slimība augsnē. Vēl viena traka slimība ir verticiālā vīte. Tur ir vēl sliktāk, tur pat potēšana īsti nepalīdz – uzmetās tajā brīdī, kad visvairāk augļi ir klāt."

Kantānu dārzniecībā arbūzi aug arī siltumnīcā. Šeit saimniekiem sava metode, kā iegūt vislielākos un visgradākos arbūzus. "Siltumnīcā ieteiktu laist uz augšu. Viena centrālā stīga, un visu pārējo, kas aug pa malām, kniebjam nost. Tad mēs visu auga enerģiju atdodam ogai. Arbūzi, kas ir tuvāk saknei, vienmēr būs mazāki. Jo augstāk būs arbūzs, jo būs lielāks."

Aija un Mareks pārliecinājušies, ka siltumnīcā arbūzi šādi izaug vislabāk. Saimnieki pie katra stāda ļauj attīstīties pa vienai līdz divām ogām. To audzēšanai uz augšu ir arī vairākas priekšrocības. "Siltumnīcā nav laba doma laist pa zemi, jo ļoti spēcīgi aug un pietrūkst gaisma, aizņem vietu, varētu arī miltrase būt, tīklērces un visas slimības."

Saimniekam ir arī savi knifiņi, kā siltumnīcā augošus arbūzus pasargāt no dažādām slimībām. "Apakšējās lapas ir nokniebtas nosts, tādā veidā es cenšos ierobežot no tīklērces, kas ir tuvu zemei."

Lai zinātu, kad gardā oga gatava baudīšanai, pie katras no tām pielikta atzīme ar datumu, kad arbūziņš ir aizmeties. Mazajiem arbūziem siltumnīcā jānobriest līdz 30 dienām, bet lielajiem – līdz 45.

Pirmos pašu izaudzētos arbūzus Kantānu ģimene baudījusi jau uz Līgo svētkiem. Un kas gan var būt gardāks kā pašu izaudzēts, sulīgs un salds arbūzs. Kantāni gan vēl piebilst, kas viņu saimniecībā labi audzis, citā Latvijas vietā var neizdoties, jo daudz ko ietekmē augsnes īpatnības, tāpat arī laika apstākļi. Tāpēc saimnieki citiem iesaka eksperimentēt un katram atrast sev piemērotākās arbūzu šķirnes un audzēšanas metodes.