Aizvien biežāk mazdārziņos blakus tomātiem un gruķiem vieta tiek rasta arī arbūziem. Izrādās, ka šī dienvidu zemēm raksturīgā oga ļoti labi var nobriest arī Latvijas klimatiskajos apstākļos. Kas jāņem vērā audzējot arbūzus un cik cimperlīgs ir šis augs, devāmies skaidrot uz Limbažu novada Lādezeru pie Kantānu ģimenes, kuri arbūzus audzē jau septiņus gadus.
Savā piemājas dārzā Limbažu novada Lādezerā Kantānu ģimene audzē visu, kas garšo pašiem. Latvijas klimatam tik neierastie arbūzi ir to skaitā. Mareks un Aija atklāj, ka šīs ogas audzēšana ir nemitīgs eksperiments. Piemēram, šogad saimnieki rūpējās pat par 30 dažādām arbūzu šķirnēm. Tie zaļo gan uz lauka, gan arī siltumnīcā. "Ja grib to ogu ātrāk, tad es ieteiktu siltumnīcu, kaut gan arī uz lauka, ja laika apstākļi ir labi, jau jūlija vidū arī var dabūt pirmos augļus."
Mareks un Aija stāsta, ka pavasarī arbūzus pārāk agri nevajadzētu stādīt uz lauka, jo tiem nepatiks aukstas naktis. Vēsums var būt arī dažādu slimību ierosinātājs, tāpēc, lai augi būtu spēcīgāki, šogad saimniecībā visi arbūzu stādi ir potēti. Šim mērķim izmantoti speciāli audzēti ķirbju potcelmi un arbūzu potzari. Uz lauka augošie arbūzi pašlaik veido ziedus, tāpēc saimnieks rāda, kā notiek arbūzu apputeksnēšana. "Sievišķais zieds ir šis – ar mazu arbūziņu. Daudzi nepareizi uzskata, ka pirmais arbūzs jau ir aizmeties, tas nav vēl arbūzs, tas ir sievišķais zieds. Tad mēs paņemam vīrišķo ziedu, noplūcam. Tas ir vienkārši zieds, bez arbūziņa apakšā, tad atliecam ziedlapas, bet tas ir jādara no rīta sausā laikā, tad drusku pabaksta, notiek apputeksnēšanās."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
