Tas nav daiļdārzs. Tas nav arī košumdārzs. Tas ir puķu prieks. Tā par savu aizraušanos ar puķēm jau piecpadsmit gadu garumā, kas vainagojušās ar puķu dobēm divu hektāru platībā, saka penkulniece Aiga Kuģe.

Kādreizējā vīramātes īpašumā nu jau 15 gadus saimnieko Aiga ar savu ģimeni, kura uz Penkules pagasta "Lielkuģiem" atnāca no Dobeles. Tagad te viss mainījies. Gandrīz divu hektāru platībā ir tikai puķu dobes un zālājs. Mīļākās Aigai esot ziemcietes.

Cik sugu un šķirņu ziedu mīt dobēs, saimniece nemākot pateikt, bet, ja kāds viņai pirms gadiem divdesmit būtu teicis, ka viņas prieka avots būs puķes, viņa to noteikti nebūtu uztvērusi nopietni. "Bērnībā mammai bija mazdārziņš ārpus Dobeles. Viņa mani ņēma līdzi, un es slēpos citā pagalmā, lai man nebūtu jābrauc uz dārzu. Ja kāds man būtu teicis, ka pēc 40 gadu vecuma stādīšu puķes un pirkšu kaut kādus augus, es teiktu, ka viņš ir jocīgs. Nē, nē, dārzs man absolūti bija sveša vieta, arī nepatika. Ap 2010. gadu man darba kolēģes sāka piedāvāt kaut kādus stādus. Tad es kaut ko iestādīju un sāku interesēties."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!