"Karagūstekņiem nav nekādu tiesību. Nedod gulēt, nebaro pilnvērtīgi. Katru stundu sit. Visu dienu tu dzirdi, kā kādu sit. Un varbūt ne visi izpratīs, bet tu nonāc tādā stāvoklī, kad saproti, ka tu dzīvo, kamēr citu sit. Un tā sajūta man ir līdz šim brīdim. Jo es atceros tos puišus, kuri vairs nekad neatgriezīsies dzīvi. Un saprotu, ka tu esi dzīvs, jo kāds ir nomiris. šo sajūtu es nesu līdzi. Tā ir mana motivācija kaut ko darīt. Un man ir kauns to bērnu priekšā, kuru tēvi neatgriezās, bet es atgriezos."
Esot gūstā, Oleksejs zaudēja 40 kilogramus. Lai izdzīvotu, nācies ēst jebko. "Ziepes, pelējumu no sienām. Bija gadījums, kad nācās ēst žurku, tas bija ceturtajā mēnesī, karcerī. Tualetes papīru mēģinājām. Karcerī pastāvīgi tecēja urīns no griestiem pēc tam, kad kāds bija tualetē. Un sita par to, ka tev kamerā smird."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
