Jūlija nogalē Jūrmala vairāk cieta no vētras, tomēr applūduši bija arī īpašumi. Iedzīvotāji uzskata, ka liela daļa atbildības par applūdušajiem mājokļiem un izpostītajiem dārziem jāuzņemas arī pašvaldībai.
Kā "ReTV" norāda iedzīvotāji, pašvaldības neizdarības dēļ gadiem neesot tīrīti meliorācijas grāvji un kolektori.Jūrmalā lietusūdeņus uz jūru vai Lielupi novada vairāk nekā 140 kilometrus gara meliorācijas grāvju un slēgtā notekūdeņu novadīšanas sistēma, kurai ir dažādi īpašnieki, tostarp arī valsts iestādes un uzņēmumi.
Jūlija nogales spēcīgajās lietavās Vaivaros, Asaros un Mellužos bija applūduši daudzi īpašumi. Vairums "ReTV" uzrunāto un satikto iedzīvotāju uzskata, ka lielā mērā pie plūdiem vainojama ne tikai dabas stihija, bet arī Jūrmalas domes neizdarība. "2012. gadā bija liels nokrišņu daudzums jūnijā vai jūlijā, tad kaut ko sāka darīt ar tiem visiem grāvjiem. Kopš tā laika atkal ir bijis tikai klusums. Par to konkrēto grāvi, kas ir pie tās akas, jau novembrī un decembrī tika domei ziņots, un nekas netika salabots. Ja tas būtu salabots, šajā daļā noteikti nebūtu tādi plūdi," saka jūrmalnieks Oskars Strazdiņš.
"Patiesībā problēma sākās jau no decembra, kad ap Ziemassvētkiem šeit bija plūdi, ūdens bija gandrīz līdz ceļiem," saka jūrmalniece Anna Brazovska.
Jūrmalas domes opozīcijas deputāts rāda karti, kurā iezīmēti seši punkti, kas jūrmalniekiem lietavās sagādājot vislielākās problēmas. Gan pagājušajā gadā, gan šogad domei vairākkārt rakstīti iesniegumi, bet pēc šīs vētras iniciatīvu portāla "Mana balss" par nepieciešamību steidzami uzlabot lietus ūdens kanalizācijas sistēmu savākti 899 paraksti. Dome kolektīvo iesniegumu izskatīja augusta sēdē, nolēma, ka inženierbūvju nodaļai jāsagatavo izvērtējums, kas trīs mēnešu laikā jāvirza izskatīšanai komitejā un pēc tam arī domes sēdē.
Jūrmalas valstspilsētas domes deputāts Jānis Asars: "Ir jau tā, ka plāni jau ir. Ir jau arī tāds lietus ūdens un meliorācijas attīstības plāns iozveidots jau pagājušā gada novembrī, ko dome apstiprināja. Problēma jau ir tāda, ka netiek parakstīti līgumi par konkrētu darbu veikšanu, un nekas netiek veikts".
Jūrmalas valstspilsētas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe: "Iesniegums, kas tika iesniegts domē ar iedzīvotāju parakstiem, ir labs. Paldies, bet šie darbi jau pirms tam tika uzsākti. Šā gada budžetā mēs esam ielikuši vairāk nekā 600 000 eiro, darbi notiek".
Šodien Vaivaros redzams traktors, kas tīra grāvjus. Tikmēr kāds kungs sašutis pauž, ka tas ir nelietderīgs darbs, jo pārsimt metrus tālāk jau gadiem stāv netīrīts kolektors.
Kā norāda atbildīgais pašvaldības inženieris Andrejs Zolotojs, Jūrmalas pilsētā aptuveni 41 km garumā esot slēgtā lietus kanalizācijas sistēma un nedaudz vairāk nekā 100 kilometru meliorācijas grāvju, kuriem ir dažādi īpašnieki. Tā esot arī kolektoru pie Vaivaru dzelzceļa stacijas.
Pašreiz notiekot arī meliorācijas grāvju inventarizācija, gan uzsākti tīrīšanas darbi. Lietus ūdens Jūrmalā nonāk jūrā vai Lielupē. Šobrīd esot uzsākti tīrīšanas darbi jūras virzienā. Jāpiebilst, ka dažkārt problēmas apkārtējiem rada arī privātmāju saimnieki, kuri notekgrāvjus vienkārši aizber vai arī nepareizi un bez būvvaldes saskaņojuma izveido slēgto lietus kanalizācijas sistēmu.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!