Līdz ar kompetenču pieeju mācību saturā skolēnu zināšanas par vēsturi ir pasliktinājušās. Par to liecina centralizēto eksāmenu rezultāti. Vēstures un sociālo zinību pedagogi, tiekoties šī gada "Vasaras dienās" Gulbenē, vērtē – problēma ir tā, ka pašlaik vidusskolā vēsture ir apvienota ar sociālajām zinībām, nav konkrēti definēti, kādi vēstures notikumi un procesi jaunietim būtu jāzina, absolvējot skolu.
Gulbenes novada vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Ingrīda Sebre ceļ trauksmi, ka līdz ar kompotenču pieeju izglītībā jau pamatskolā bērniem par vēsturi, viņasprāt, māca nepiedodami maz. 4., 5., un 6., klasē vēsture ir apvienota ar sociālajām zinībām, tikai no 7. klases straujiem soļiem jāapgūst visa vēstures viela – sākot no aizvēstures, līdz pat mūsdienām. "Nevar tā izturēties pret savas valsts vēsturi, nemācīt vēsturi, jo tas principā ir apolitiski, es pat teiktu – bīstami mazai tautai nezināt savas valsts vēsturi. Ja mums blakus ir šāda liela kaimiņvalsts, kas mūsu nezināšanu sabiedrībā var izmantot savas propagandas iedzīvināšanai šeit un piektās kolonnas radīšanai šajā teritorijā."
Savukārt vidusskolā 10. un 11. klases audzēkņiem ir atkal viens mācību priekšmets – vēsture un sociālās zinības. Rīgas Hanzas vidusskolas pedagogs Aleksandrs Lange norāda, ka viņam kā skolotājam, kurš ir specializējies socialājās zinātnēs, stājoties klases priekšā, lielākais izaicinājums esot ar jauniešiem strādāt tā, lai aktualitāti nezaudētu nedz vēsture, nedz sociālās zinātnes. "Tas lielākais izaicinājums ir, vai es mācīšu politiku caur vēsturi, vai es mācīšu vēsturi un pielikšu klāt politiku. Te ir tas lielais interpretācijas jautājums, jo rezultāti atšķiras."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
