Aizvest Latvijas ugunspuķi Holivudai
Kā "Plūkt" augu tējas padarīja ekskluzīvas
Teksts: Ketija Nuķe-Osīte
Foto: Matīss Markovskis
Latvijas pļavas un meži ir bagāti ar vērtīgiem savvaļas augiem. To Māra un Līga Lieplapas zināja jau sen. Ar labi apdomātu ideju un pacietīgu darbu viņas 2017. gadā radīja uzņēmumu "Plūkt". Dažu gadu laikā ar ziemeļu savvaļas augu tējām iepazīstināta ne tikai Ķīna, Japāna un citas Āzijas valstis, bet arī tālās ASV. Kā meitai un mammai tas izdevās?
Līga Lieplapa ir vides zinātņu doktore, profesionālā dzīve veltīta dabas aizsardzībai, kā arī padziļinātām zināšanām par augiem. Zināšanas par savvaļas augiem, to pareizu vākšanu un žāvēšanu tējām viņa nodevusi arī meitai Mārai. Savukārt Māra jau studiju laikā Banku augstskolā zinājusi, ka vēlas radīt savu jaunuzņēmumu, kas būtu ilgtspējīgs un domāts eksportam. Pēc pieredzes apmaiņas brauciena uz Ķīnu nākusi atklāsme – jākopj un pasaulei jāparāda Ziemeļeiropas tējas kultūra.
Personības, tehnoloģijas un inovētspēja – iedvesmojoši Latvijas uzņēmumu stāsti kopā ar "Dokobit".
Vispirms pārdot ideju, tad pieslīpēt gatavo produktu
Māra Lieplapa, "Plūkt" zīmola vadītāja un līdzdibinātāja
Viena no populārākajām "Plūkt" tējām ir "Nordic Black" jeb fermentētas ugunspuķes tēja, ar kuru arī Māra un Līga uzsāka ceļu tējas pasaulē. Ugunspuķes lapiņas karsē zemā temperatūrā, īpaši virpinot, lai augs fermentētos. Līga ir pārliecināta, ka viņu izstrādātā metode ir kvalitatīvākā, jo augā saglabājas vitamīni, minerālvielas, kā arī ēteriskās eļļas, kas piešķir tējai tās košo izskatu, aromātu un izteikto garšu.
Ar ugunspuķes tēju Māra un Līga devās uz Ķīnas Pasaules tējas forumu, kur to atzinīgi novērtēja tējas meistari degustācijās. Produktam gan tobrīd vēl nemaz nav bijis iepakojuma. Jaunās uzņēmējas līdz ar to nonākušas situācijā, ka ir jau pieprasījums no ārzemju izplatītājiem, bet produktu vēl nevar izsūtīt. Atzinīgie vārdi un fakts, ka Āzijas valstu pārstāvji produktu no Latvijas uztvēruši kā Ziemeļvalstu dabas vērtību, nostiprināja "Plūkt" pašapziņu un motivēja darboties.
Ar ugunspuķes tēju Māra un Līga devās uz Ķīnas Pasaules tējas forumu, kur to atzinīgi novērtēja tējas meistari degustācijās. Produktam gan tobrīd vēl nemaz nav bijis iepakojuma. Jaunās uzņēmējas līdz ar to nonākušas situācijā, ka ir jau pieprasījums no ārzemju izplatītājiem, bet produktu vēl nevar izsūtīt. Atzinīgie vārdi un fakts, ka Āzijas valstu pārstāvji produktu no Latvijas uztvēruši kā Ziemeļvalstu dabas vērtību, nostiprināja "Plūkt" pašapziņu un motivēja darboties.
“
Parādīt Latviju kā Ziemeļvalstīm piederīgu – ar bagātiem, nenovērtētiem dabas resursiem. Mums ir svarīga bioloģiskā daudzveidība, lai Latvijā tā saglabājas. Lai tiešām mēs esam zaļa valsts, kā paši domājam. Parādīt, ka ar it kā pašsaprotamo un vienkāršām lietām var radīt bezgala skaistus produktus.
Zīmola izveidi jau sākotnēji Māra uzticējusi profesionāļiem, jo zinājusi – visu nevar un nevajag darīt pašām. Aptuveni mēnesi apradušas ar piedāvāto nosaukumu "Plūkt", kas galu galā iepaticies. Vēl vairāki mēneši pagājuši, līdz izveidota zīmola vizuālā identitāte, iepakojuma dizains un salikti pārējie punkti uz "i".
Tā kā "Plūkt" nostādne jau pirmsākumos bija būt "premium" augu tēju zīmolam, tieši dizainam pievērsta vislielākā uzmanība. Māra uzsver, ka viņas ar mammu nav latviešiem tik pazīstamo zāļu tēju ražotājas un nemaz uz to netiecas. "Negribam kādam atņemt prieku pašam vākt tēju," saka Māra.
Tā kā "Plūkt" nostādne jau pirmsākumos bija būt "premium" augu tēju zīmolam, tieši dizainam pievērsta vislielākā uzmanība. Māra uzsver, ka viņas ar mammu nav latviešiem tik pazīstamo zāļu tēju ražotājas un nemaz uz to netiecas. "Negribam kādam atņemt prieku pašam vākt tēju," saka Māra.
No šķietami ačgārnā sākuma "Plūkt" gan tikai ieguva, ietaupot laiku, stāsta Māra. Kamēr aizkulisēs domāts, kā vispār produktu novest līdz gatavībai, "Plūkt" četrus gadus darbojās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Madonas inkubatorā. Ar "Altum" un "Leader" projektu palīdzību iegādātas ražošanas iekārtas, kā arī labiekārtota ēka, kurā šobrīd notiek ražošana, meistarklases un iespējams iegādāties produkciju. "Plūkt" šobrīd apdzīvo bijušo Praulienas kultūras namu, kur uzņem viesus meistarklasēs un skolo par Ziemeļeiropas tējas kultūru.
Vai pasūtījumiem februārī pietiks liepziedu?
"Plūkt" tējās pamatā ir savvaļas augi. Taču, zinot to augšanas un ievākšanas īpatnības, jārēķinās ar dažnedažādiem sarežģījumiem. "Plūkt" ir bioloģiski sertificēts produkts, kas nozīmē – arī izmantotajiem savvaļas augiem jānāk no bioloģiskajām saimniecībām. Lai gan Lieplapu ģimenes īpašumā ir aptuveni 100 hektāru zemes, kur rokas tēju plūkšanā pieliek paši, ar to ir krietni par maz.
Šobrīd uzņēmums sadarbojas ar aptuveni 30 bioloģiskajām saimniecībām, kas piegādā nolasītos augus tējām. Sākotnēji saimniecības nācies pierunāt, lai savā zemē augošos savvaļas augus piegādātu "Plūkt". Tas ir papildu darbs – skaidrot, kā un cik daudz augs jānovāc, lai ziedu galviņas un lapas būtu derīgas tējai. Bieži vien pēc piegādes atsevišķs darbs ir to pāršķirošana.
Kad augi ievākti, izkaltēti saulē vai vēja tuneļos, var sākt tos berzt un jaukt tēju maisījumos. Taču, kā jau savvaļā, konkrētā auga daudzums ir neparedzams. Māra stāsta, ka katru gadu februārī kāds no augiem noliktavā beidzas, visbiežāk – liepziedi. Ja pirmos gadus bijis uztraukums, ka konkrētas tējas piegāde pārtrūks, tad šobrīd – vienkārši jāmaina fokuss uz tiem produktiem, kas ir noliktavā.
Šobrīd uzņēmums sadarbojas ar aptuveni 30 bioloģiskajām saimniecībām, kas piegādā nolasītos augus tējām. Sākotnēji saimniecības nācies pierunāt, lai savā zemē augošos savvaļas augus piegādātu "Plūkt". Tas ir papildu darbs – skaidrot, kā un cik daudz augs jānovāc, lai ziedu galviņas un lapas būtu derīgas tējai. Bieži vien pēc piegādes atsevišķs darbs ir to pāršķirošana.
Kad augi ievākti, izkaltēti saulē vai vēja tuneļos, var sākt tos berzt un jaukt tēju maisījumos. Taču, kā jau savvaļā, konkrētā auga daudzums ir neparedzams. Māra stāsta, ka katru gadu februārī kāds no augiem noliktavā beidzas, visbiežāk – liepziedi. Ja pirmos gadus bijis uztraukums, ka konkrētas tējas piegāde pārtrūks, tad šobrīd – vienkārši jāmaina fokuss uz tiem produktiem, kas ir noliktavā.
“
Tas ir dabīgs produkts, tātad – ekskluzīvs, jo savvaļas. Nevaram to izaudzēt.
Ugunspuķes, liepziedi, raspodiņi, meža aveņu lapas un citi augi lielākoties iegūti Madonas novadā, Lubānas pusē, arī Vecpiebalgas un citviet. Gadījies, ka "Plūkt" sadarbojas pat ar saimniecībām no salīdzinoši tālā Talsu novada. "Saimniecības ved to, kas tām ir. Nav tā, ka ved konkrētu augu. Piemēram, upeņu audzētāji ved upeņu lapas. Ja viņiem ir arī zemeņu lapas, ved tās," pastāsta Līga.
Nākas vērot arī dabas procesus un augu ziedēšanu. Piemēram, zied raspodiņi, Māra un Līga ņem rokās telefonus, saimniecību kontaktu sarakstu un zvana, lai apvaicātos, kuri tad no visiem tos var novākt un piegādāt. Par labu nāk arī tas, ka Latvijā viss nezied vienlaikus. Arī pašas uzņēmējas pirmajā gadā metušās augu plūkšanā. "Tomēr tie ir tikai trīs mēneši, kad mēs varam ievākt, un tad mums jāievāc visam atlikušajam gadam," saka Māra.
Izaicinājums bijis arī ar iepakojuma piegādēm un īsto tējas maisiņu atrašanu. Nepārzinot preču piegādes specifiku un atmuitošanas izmaksas, pazaudētas finanses, bet Mārai nācies mēnešiem savā Rīgas dzīvoklī mitināties starp milzu iepakojuma kastēm. "Plūkt" mērķis ir būt ilgtspējīgiem un dabai draudzīgiem, tāpēc ilgi nācies meklēt pārstrādājamus tējas maisiņus. Risinājums atrasts Āzijā, "Plūkt" šobrīd iepērk materiālu un ar speciālām iekārtām piegriež piramīdas formas maisiņus.
Nākas vērot arī dabas procesus un augu ziedēšanu. Piemēram, zied raspodiņi, Māra un Līga ņem rokās telefonus, saimniecību kontaktu sarakstu un zvana, lai apvaicātos, kuri tad no visiem tos var novākt un piegādāt. Par labu nāk arī tas, ka Latvijā viss nezied vienlaikus. Arī pašas uzņēmējas pirmajā gadā metušās augu plūkšanā. "Tomēr tie ir tikai trīs mēneši, kad mēs varam ievākt, un tad mums jāievāc visam atlikušajam gadam," saka Māra.
Izaicinājums bijis arī ar iepakojuma piegādēm un īsto tējas maisiņu atrašanu. Nepārzinot preču piegādes specifiku un atmuitošanas izmaksas, pazaudētas finanses, bet Mārai nācies mēnešiem savā Rīgas dzīvoklī mitināties starp milzu iepakojuma kastēm. "Plūkt" mērķis ir būt ilgtspējīgiem un dabai draudzīgiem, tāpēc ilgi nācies meklēt pārstrādājamus tējas maisiņus. Risinājums atrasts Āzijā, "Plūkt" šobrīd iepērk materiālu un ar speciālām iekārtām piegriež piramīdas formas maisiņus.
"Plūkt" ir starp 2% pasaules ilgtspējīgo tējas ražotāju.
Latvijas tējas, kuras iesaka Holivudas zvaigznes un dzer Austrālijā
Šobrīd "Plūkt" tējas eksportē uz 22 pasaules valstīm. Lielākoties tas ir ASV, Kanādas un Austrālijas tirgus. ASV atsperties vietējās vairumtirdzniecības platformas, kuras "Plūkt" produktus novērtēja kā piemērotus Amerikas restorāniem un dizaina veikaliem, un vietējais izplatītājs, kuram ir sava noliktava. Pandēmijas laikā pie pircējiem paciņas nonāca pāris dienu laikā, "Plūkt" saņēma augstus reitingus un e-komercija attīstījās. Un, protams, aktrises Drū Berimoras faktors, kura latviešu radīto ziemeļu augu tēju "Blossom" ieteica kā lielisku dāvanu. Likumsakarīgi austrālieši iecienījuši "Plūkt" jaunumu – aukstās tējas, kuras pietiek apliet ar vēsu ūdeni.
Bet kā ar vietējo tirgu? "Plūkt" pirmoreiz Latvijā "aptaustīt" un iegādāties klātienē varēja "Stockmann". Tad klāt nāca dažādi dizaina un Latvijā ražoto preču veikaliņi, viesnīcas un restorāns "Barents". Latvijas klienti aizvien vairāk novērtē stāstu, uzņēmumi iegādājas korporatīvajām dāvanām vai vēstniecības kā Latviju reprezentējošu dāvanu. Māra aprēķinājusi, ka šobrīd eksports veido 60 procentus, taču mērķis ir lielāks – vismaz 80% no visas produkcijas pārdot ārzemēs.
Eksports pavisam noteikti nebūtu iespējams bez piedalīšanās dažādās starptautiskās pārtikas izstādēs, tāpēc "Plūkt" regulāri dodas uz ārzemēm. Tas varētu šķist vecmodīgi, bet tieši izstādēs var klātienē satikt izplatītājus no dažādām valstīm, kurus citkārt neatrast, jo viņiem nav mājaslapas un citādi nepiekļūt. Rīko tikšanās, daudz stāsti par produktu, ļauj degustēt – un tevi pamanīs un atcerēsies!
Bet kā ar vietējo tirgu? "Plūkt" pirmoreiz Latvijā "aptaustīt" un iegādāties klātienē varēja "Stockmann". Tad klāt nāca dažādi dizaina un Latvijā ražoto preču veikaliņi, viesnīcas un restorāns "Barents". Latvijas klienti aizvien vairāk novērtē stāstu, uzņēmumi iegādājas korporatīvajām dāvanām vai vēstniecības kā Latviju reprezentējošu dāvanu. Māra aprēķinājusi, ka šobrīd eksports veido 60 procentus, taču mērķis ir lielāks – vismaz 80% no visas produkcijas pārdot ārzemēs.
Eksports pavisam noteikti nebūtu iespējams bez piedalīšanās dažādās starptautiskās pārtikas izstādēs, tāpēc "Plūkt" regulāri dodas uz ārzemēm. Tas varētu šķist vecmodīgi, bet tieši izstādēs var klātienē satikt izplatītājus no dažādām valstīm, kurus citkārt neatrast, jo viņiem nav mājaslapas un citādi nepiekļūt. Rīko tikšanās, daudz stāsti par produktu, ļauj degustēt – un tevi pamanīs un atcerēsies!
Tehnoloģijas kā palīgs eksportā un uzņēmuma iekšienē
"Plūkt" pamata darbība ir eksports un e-komercija, līdz ar to ātrai piekļuvei e-pastam, dokumentiem, noliktavas atlikumam un citām lietām ir neatsverama nozīme. Māra smej, ka dzīve ar dokumentu elektronisko parakstu ir tikai pašsaprotama. Piemēram, jau kopš 2018. gada "Plūkt" tējas eksportē uz ASV, taču klātienē ar sava produkta pārstāvjiem viņa vēl tā arī nav tikusies.
Māra kā zīmola vadītāja lielākoties strādā attālināti no Rīgas, tāpēc novērtē sakārtotu preču uzskaites sistēmu. Jebkurā brīdī kaut no otras pasaules malas viņa var ieskatīties un redzēt, cik daudz un kad ievāktā ugunspuķe ir Praulienas noliktavā vai cik gatavo "Nordic Black" tējas iepakojumu var rezervēt kādam klientam. Tas atvieglo darbu arī ar Pārtikas un veterināro dienestu, ja gaidāma vizīte un visiem dokumentiem jābūt kārtībā. Savukārt sekot līdzi jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem par savvaļas augiem vai konspektēt materiālus palīdz mākslīgais intelekts. Mūsdienās uzņēmumam tas tikai palīdz.
Māra kā zīmola vadītāja lielākoties strādā attālināti no Rīgas, tāpēc novērtē sakārtotu preču uzskaites sistēmu. Jebkurā brīdī kaut no otras pasaules malas viņa var ieskatīties un redzēt, cik daudz un kad ievāktā ugunspuķe ir Praulienas noliktavā vai cik gatavo "Nordic Black" tējas iepakojumu var rezervēt kādam klientam. Tas atvieglo darbu arī ar Pārtikas un veterināro dienestu, ja gaidāma vizīte un visiem dokumentiem jābūt kārtībā. Savukārt sekot līdzi jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem par savvaļas augiem vai konspektēt materiālus palīdz mākslīgais intelekts. Mūsdienās uzņēmumam tas tikai palīdz.
Mūsdienu dzīvesveids pieprasa ērtus, ātrus un vienlaikus arī drošus tehnoloģiskos risinājumus. Uzņēmuma digitalizācijas ceļā liels palīgs var būt "Dokobit by Signicat" elektroniskās parakstīšanas, lietotāju autentifikācijas un e-zīmogošanas risinājums.
Lasi šajā rakstā vairāk par to, kāpēc uzņēmumi izvēlas "Dokobit".
Lasi šajā rakstā vairāk par to, kāpēc uzņēmumi izvēlas "Dokobit".
Ērti un droši!
Projekts sadarbībā ar:
Teksts
Līga Švāne, Ketija Nuķe-Osīte
REDAKTORS
Kristīne Melne
Dizains
Māris Rītiņš
izstrāde
Olafs Ozoliņš
Projekta vadība
Ēriks Radželis
PĀRDOŠANAS PROJEKTU VADĪTĀJA
Elīna Gārbena
