Justies drošāk un nebūt vienai – kā krīzes gadījumos sievietēm var palīdzēt krīzes centri
Mājām ir jābūt drošai un laimīgai vietai, taču joprojām Latvijā ir pārāk daudz mājokļu, kuros regulāri sastopama dažāda veida vardarbība. Mūsu sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta, tāpēc liela daļa par to klusē. Taču apkārtējo iesaiste ir ļoti svarīga problēmas mazināšanai. Liels atbalsts krīzes situācijās ir ģimeņu krīzes centri, kuri kļūst par pagaidu mājām sievietēm un viņu bērniem. Iniciatīvas "Pamani vardarbību" ietvaros, IKEA sniedz atbalstu krīzes centriem, palīdzot uzlabot tajos sadzīves apstākļus. Krīzes centros ģimenes var rast drošu pagaidu patvērumu un izmantot dažādus sociālos pakalpojumus.
IKEA īstenotās korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvas "Pamani vardarbību" mērķis ir pievērst uzmanību vardarbībai ģimenē kā visas sabiedrības problēmai un uzlabot informētību par dažādām vardarbības izpausmēm. Lai to panāktu, uzņēmums īsteno sabiedrību un darbiniekus izglītojošas kampaņas, kā arī uzlabo sadzīves apstākļus ģimeņu krīzes centros, tos labiekārtojot.
"Aptaujas* dati atklāj, ka puse no tiem (51%), kuri ir piedzīvojuši vardarbību ģimenē, nav vērsušies pēc palīdzības vai nav stāstījuši par piedzīvoto vardarbību. Tomēr tie, kas dalījās savās sajūtās un pārdzīvojumos ar citiem, atzīst, ka tas palīdzējis justies drošāk, nebūt vieniem un sajust sevī spēku tikt ar to galā. Vardarbība ģimenē ir visas sabiedrības problēma. Vēlamies rosināt pārmaiņas, aktualizējot diskusiju sabiedrībā par sarežģītiem sociāliem jautājumiem, kopīgi meklēt risinājumus, kā arī iedrošināt gan cietušos, gan līdzcilvēkus neklusēt par piedzīvoto vardarbību, bet gan meklēt atbalstu. Un ģimeņu krīzes centri, kur sievietes var vērsties pēc palīdzības, var būt viens no šiem pagrieziena un pārmaiņu atbalsta punktiem," iedrošina Pēteris Grīnbergs, IKEA Latvija vadītājs.
Vardarbības dažādās sejas
Statistikas dati liecina, ka katra trešā sieviete Baltijas valstīs vismaz reizi mūžā cietusi no partnera vardarbības. "Vardarbīga rīcība var izpausties dažādās formās un tās parasti kombinējas. Vardarbības veidi ir dažādi – fiziska, psiholoģiska, seksuāla un ekonomiska vardarbība. Izvērtējot attiecības, jāpievērš uzmanība dažiem svarīgiem partnera uzvedības aspektiem. Vardarbīgas uzvedības pamatā ir vēlme upuri pakļaut un demonstrēt savu varu un pārākumu. Vardarbības veicējs var justies bezspēcīgs un viņam var būt raksturīga zema pašapziņa, kura tiek celta ar agresijas palīdzību un spēka lietošanu pret apkārtējiem," uzsver biedrības "Skalbes" valdes locekle Santa Laimiņa.
Vardarbības veicējs kā ieroci mēdz izmantot kontroli un, ja attiecībās valda nevienlīdzīgs spēku samērs, upurī tiek iedvestas bailes. Vardarbīgās attiecībās upura kontakts un mijiedarbība ar citiem ģimenes locekļiem un draugiem var tikt ierobežota. Vardarbības veicējs var būt greizsirdīgs uz ģimenes locekļiem, pat kopīgu bērnu vai mājdzīvnieku. Ja partneris atsakās pieņemt noraidījumu, tā ir vēl viena nopietna problēmas pazīme. Dotie solījumi bieži tiek lauzti ar nolūku kontrolēt un manipulēt. Tiek darīts viss, lai sagrautu partnera pašcieņu un pašapziņu, turklāt vardarbības veicējam mēdz būt raksturīgas emocionālās svārstības, skaidro eksperti no krīžu un konsultācijas centra "Skalbes".
Apkārtējo iesaiste ir ļoti svarīga problēmas mazināšanā
Apkārtējo līdzcilvēku ieguldījums ir ļoti būtisks, lai mazinātu vardarbību ģimenē. Svarīgi ir apzināties šo faktu un runāt par diezgan neērto un izaicinošo tematu. Diemžēl daļa Latvijas iedzīvotāju, kas piedzīvojuši vardarbību ģimenē, izvēlas klusēt – slēpj šo faktu, jo izjūt kaunu (33%), un uzskata, ka stāstīt kādam ir bezjēdzīgi un tas neko nemainīs (22%). Eksperti atgādina, ka, lai izkļūtu no vardarbības loka, cietušajiem ir nepieciešams citu cilvēku atbalsts un palīdzība, jo vienam var būt grūti to izdarīt.
Lēmumu aiziet no mājām pieņemt nav viegli, tāpēc mūsu visu atbalsts ir tik ļoti nepieciešams, lai palīdzētu sievietēm atkal nostāties uz kājām. Atbilstoši iekārtota dzīves vide ir vairāk nekā tikai jumts virs galvas – tā uzlabo sieviešu emocionālo labsajūtu, paātrina to atlabšanu un nodrošina bērniem mierīgu, ērtu vidi, kurā var droši attīstīties. IKEA vīzija ir radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem, tāpēc uzņēmums palīdz radīt omulīgu māju sajūtu arī ģimenes krīzes centros.
Krīzes centri – drošs patvērums un atbalsts sievietēm
Krīzes centri ir kļuvuši par drošu patvērumu un atbalsta centru sievietēm, kuras cenšas izkļūt no neveselīgām un vardarbīgām attiecībām. Sievietēm tiek nodrošinātas ne tikai pagaidu mājas un patvērums, bet arī psihoemocionālā palīdzība un sociālais atbalsts. Tāpat, uzturoties krīzes centrā, tiek saņemtas psihologa, sociālā darbinieka un jurista konsultācijas. Krīzes centru speciālisti palīdz sievietei atjaunot vai uzlabot sociālās funkcionēšanas spējas – spējas strādāt, aprūpēt sevi, iekļauties sabiedrībā.
IKEA iniciatīvas "Pamani vardarbību" ietvaros ir tikuši labiekārtoti krīzes centri "Mīlgrāvis" un "Burtnieks". Krīzes centros sievietes var rast pagaidu mājvietu un uzturēties tur līdz pat sešiem mēnešiem, kuru laikā tiek veicināta krīzes situācijā nonākušās personas psiholoģiskās un sociālās stabilitātes atgūšana.
2021. gadā IKEA krīzes centrā "Mīlgrāvis" renovēja piecas dzīvojamās telpas, kurās vienlaikus var tikt izmitinātas 17 sievietes un bērni. 2022. gadā turpinājās renovācijas darbi, atjaunojot un iekārtojot virtuvi un ēdamzonu, bērnu rotaļu istabu un plašu priekšnamu. Savukārt 2023. gadā tika atjaunota nodarbību telpa krīzes centrā "Burtnieks".
"Mūsu apkārtējā vide un telpas, kurās pavadām savu ikdienu, ietekmē to, ko mēs darām, kā mēs jūtamies un kā mijiedarbojamies ar apkārtējo pasauli. Patiesībā vietas, kurās mēs pavadām lielāko daļu sava laika, ietekmē to, kas mēs esam un par ko mēs varam kļūt. Virtuve ir jebkuras mājas sirds un viena no galvenajām telpām, kurā uzturamies arī kopā viens ar otru – ar ģimeni, draugiem un citiem. Pēc pārvērtībām mūsu centra virtuve ir kļuvusi ne tikai piemērotāka ēdiena gatavošanai, bet tās viesmīlīgā vide vieno centrā dzīvojošās sievietes un rada ģimenisku sajūtu. Tas veicina kopības sajūtu, jaunu sociālo prasmju un iemaņu apgūšanu, palīdz mazināt vardarbības psiholoģiskās sekas,” īstenoto pārvērtību nozīmi uzsver krīzes centra "Mīlgrāvis" vadītāja Inese Tentere.
Pievienojies iniciatīvai "Pamani vardarbību"
Mēs IKEA iestājamies par vienlīdzību un taisnīgu attieksmi pret visiem, arī ģimenē. Vardarbība ģimenē pārkāpj vienlīdzības un taisnīguma principus, tāpēc esam nolēmuši par to runāt, pievērst tam sabiedrības uzmanību un cīnīties pret vardarbību ģimenē – vienu no nozīmīgākajām problēmām, kas skar Baltijas valstu iedzīvotāju ģimenes.
Kur saņemt atbalstu
No grūtībām izķepuroties ir vieglāk, ja neesi viens. Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit: atbalsta tālrunis vardarbībā cietušajiem: 116 006 (katru dienu plkst. 12.00–22.00); diennakts krīzes tālrunis emocionālajam un psiholoģiskajam atbalstam: 116 123 un 27722292; valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība: vairāk informācijas pa tālruni 80001808 vai mājas lapā www.jpa.gov.lv. Lai uzzinātu vairāk par to, kā atpazīt vardarbību ģimenē, ienāc www.cietusajiem.lv.
*Tiešsaistes aptauju 2021. gada decembrī veica IKEA sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat". Tika aptaujāti 500 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
