Visredzamākā ir fiziskā vardarbība. Grūstīšana, stingra saķeršana aiz rokas, pļaukas, sišana, spārdīšana, žņaugšana, jebkura fiziska ietekme, kuras mērķis ir nodarīt sāpes, – to ir vieglāk pamanīt, fiksēt, un tā var atstāt arī redzamas pēdas. Pārējos vardarbības veidus – seksuālo, psiholoģisko jeb emocionālo un ekonomisko –, kā arī vardarbīgu kontroli vērotājam no malas jau ir grūtāk pamanīt. Bet ne neiespējami.

Lai ierobežotu partnera rīcības brīvību, attiecībās novērojama arī finansiālā vardarbība, kas izpaužas dažādos veidos. Kā pilnīga kontrole pār otra ienākumiem, liekot atskaitīties par katru iztērēto centu. Aizliegums strādāt un pelnīt savu naudu, vai – gluži pretēji – varmāka pats nestrādā, bet visu partnera peļņu tērē savām vajadzībām.

Vardarbīgā kontrolē parasti ietverti vairāki vardarbības veidi, un, kā skaidro psiholoģe, tās galvenais mērķis ir, iebiedējot, manipulējot un darot pāri dažādos veidos, gūt varu pār otru cilvēku, kaitēt viņam, sodīt vai iebiedēt. Vardarbības veidi bieži nav atraujami viens no otra, un emocionālā vardarbība ir klātesoša gandrīz visos vardarbības gadījumos. “Grūti iedomāties, ka vienā dienā partneri ne no šā, ne no tā bez kāda emocionāla konflikta sakaujas. Atnāk un sāk sist. Tur vienmēr ir šis emocionālais fons – vēlme pazemot,” skaidro psiholoģe.

Ja mēs paši neesam liecinieki vardarbīgai rīcībai, bet cietušais par to klusē, vai ir iespējams to pamanīt? Par iespējamu vardarbību attiecībās var liecināt garastāvokļa maiņas – cilvēks kļūst trauksmains, bailīgs, depresīvs, sāk izvairīties no kontaktiem ar draugiem vai ģimeni, viņam vairs nav savu naudas līdzekļu ikdienas tēriņiem, var būt panikas lēkmes, komunikācija ar līdzcilvēkiem un ķermeņa valoda kļūst nedroša un izvairīga.

Lūzuma punkts, kas mudina pārtraukt vardarbību, bieži ir brīdis, kad tiek pacelta roka pret bērnu, vai arī situācija, kurā upuris ir bijis pārliecināts – šoreiz viņš neizdzīvos. Bet ne vienmēr. Statistika liecina, ka cilvēkam vajag piecas līdz septiņas reizes, lai aizietu no vardarbīgām attiecībām. Bailes no nezināmā, bažas par iztikas nodrošināšanu sev un bērniem, draudi zaudēt bērnus – iemesli atgriezties ir daudz un dažādi. Tāpēc uzticības personas atbalsts brīdī, kad cilvēks ir nolēmis izrauties no vardarbīgām attiecībām, ir ļoti svarīgs, sākot ar emocionālu klātbūtni un vienkāršu sarunu līdz praktiskai palīdzībai ar pajumti, transportu vai informāciju, kas nepieciešama pagaidu aizsardzības nokārtošanai tiesā.

Mēs IKEA iestājamies par vienlīdzību un taisnīgu attieksmi pret visiem, arī ģimenē. Vardarbība ģimenē pārkāpj vienlīdzības un taisnīguma principus, tāpēc esam nolēmuši par to runāt, pievērst tam sabiedrības uzmanību un cīnīties pret vardarbību ģimenē – vienu no nozīmīgākajām problēmām, kas skar Baltijas valstu iedzīvotāju ģimenes.