Ārvalstu investoru nauda Baltijas akciju tirgū nekad nav strauji plūdusi, jo tirgus ir mazs, bet šobrīd tā ir pavisam apstājusies, neskatoties "Covid-19" laikā pieredzēto izaugsmi, kas apsteidza pasaules lielākos indeksus. "Investoru kluba" vadītājs Kaspars Peisenieks stāsta, ka tas saistīts ģeopolitiku, bet vietējā nauda plūst uz ārzemēm, jo igauņi ir "apdedzinājušies".
"Nasdaq" dati liecina, ka Rīgas biržas indeksa vērtība šogad nokritusies par vairāk nekā 33%, Tallinas – par 3,39%. Kaut arī Viļņas biržas indekss audzis par vairāk nekā 3%, kopumā vidēji visu Baltijas akciju tirgu raksturojošais indekss ir nokrities par nepilnu procentu.
Pie visa vainīgi igauņi
Baltijas akciju tirgū, kā to regulāri secina "Nākotnes kapitāla" vadītāji, pēdējie pāris gadi ir bijuši visai drūmi. Proti, akciju cenas pārsvarā ir kritušās vai stāvējušas uz vietas.
Raidījuma vadītājs Konstantīns Kuzikovs uzskata, ka pie tā ir "vainojami" igauņu investori. Proti, Igaunijas ekonomikai aizvadītajos gados klājies mazliet sliktāk nekā Latvijai. Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli–jūniju samazinājies par 1,3%, kamēr Latvijas IKP sarucis par 0,1%. Attiecīgi ekonomikas kritums padara igauņus, kas bija aktīvākie investori Baltijā, drūmus un viņi nevēlas pirkt vietējās akcijas.
Jau iepriekšējā "Nākotnes kapitāla" raidījumā tika spriests par to, ka Baltijas valstu ekonomika buksē un sevišķi sāpīgi tas izpaužas Igaunijā. Vairāk: Akciju burbuļa sprādziens nenotika un viss vēl ies uz augšu.
"Es piekrītu šim faktoram," saka Peisenieks. Taču, viņaprāt, ir vēl pāris citu iemeslu, kas pasliktinājuši noskaņojumu, bet nav izskanējuši Latvijā. Viņš min, ka pērn problēmas investoriem sagādāja biržas alternatīvajā sarakstā kotētais velosipēdu ražotājs "Haagen Bikes", kas cieta pamatīgus zaudējumus. Tas pats esot bijis ar vairākiem citiem uzņēmumiem, kuri šīs desmitgades sākumā strauji iegāja akciju tirgos, pēc eksperta teiktā, apejot tradicionālo uzņēmumu izaugsmes shēmu. Tas novedis pie finanšu problēmām, un "daudzi investori apdedzinājās". Tāpēc viņu attieksme šobrīd ir piesardzīgāka arī pret Latvijas uzņēmumiem.
Vēl viens piemērs, ko viņš min, ir jaunuzņēmums "Planet 42". Tas, līdzās auto līzinga aizdevumiem, piedāvāja koplietošanas automašīnu pakalpojumus un nesen nonācis pamatīgās finanšu problēmās. "Dažādi investori tajā bija ieguldījuši lielu naudu, bet tagad uzņēmums ir nonācis uz sabrukšanas robežas," skaidro Peisenieks.
"Viņi (igauņi – red.) ir kļuvuši daudz piesardzīgāki," viņš rezumē.
Vienlaikus eksperts piebilst, ka nevar aizmirst arī ģeopolitisko situāciju. Proti, Krievijas iebrukums Ukrainā ir padarījis bažīgus investorus visā pasaulē. Viņš min, ka ārvalstu līdzekļi Baltijas akciju tirgū faktiski neieplūst, jo ir bažas par militāro konfliktu.
Jāļauj strādāt
Tomēr Peisenieks, stāstot par "Investora Andra" ("Investoru kluba" radīts fiktīvs investors, kura lēmumus pieņem kluba darbinieki) ieguldījumiem, ir pozitīvi noskaņots. Viņš bilst, ka, izvērtējot Baltijas uzņēmumus, jāsecina, ka daudziem vienkārši "jāļauj strādāt". Proti, viņaprāt, liela loma ir faktoriem, kas nav tiešā veidā saistīti ar pašu uzņēmumu kvalitāti un spēju pelnīt, bet gan ar ģeopolitisko situāciju un globālo ekonomiku.
Kā labu piemēru Peisenieks min uzņēmumu "Virši", kas piedzīvo izaugsmi.
""Virši" ieguldījuši naudu, uzcēluši jaunus benzīntankus. Kad tos atver, ir jāalgo darbinieki, tas rada papildu izdevumus," min Peisenieks, norādot, ka šie izdevumi vēlākos gados atspoguļosies pozitīvos rādītājos. Tāpat viņš min vairākus citus uzņēmumus, kas ir "Investoru kluba" publiskajā portfelī.
"Trakākais gadījums" esot Latvijas tehnoloģiju uzņēmums "SAF Tehnika". Proti, uzņēmums kopš pagājušā gada rudens pieredzējis visai lielu akciju vērtības kritumu. Tā kopš 2023. gada oktobra sarukusi no 10,47 eiro par vienību līdz 4,79 (2. septembrī) eiro par vienību. "Cerība tomēr, ka šī komanda to visu izrullēs," saka investors, bilstot, ka iepriekš, pārvarot sliktus finansiālos periodus, šī uzņēmuma akciju vērtība ir augusi teju septiņas reizes. Viņaprāt, tas varētu arī atkārtoties.
Kopumā Peisenieks, atskatoties uz vēsturiskajiem datiem, ir diezgan pozitīvi noskaņots, vērtējot Baltijas tirgu.
Ko viņš domā par "airBaltic" un par globālo pasaules tirgu, var uzzināt raidījumā!
2021. gadā Konstantīns Kuzikovs sāka investēt 50 eiro nedēļā. Mērķis ir desmit gadu laikā sasniegt kapitāla vērtību 36 000 eiro. Sākot no 2022. gada janvāra, Raivis Vilūns ir sācis investēt ienesīgākos, bet arī riskantākos finanšu instrumentos. 2023. gadā investoriem pievienojās "SEB Roboinvestora" portfelis, kas veic automatizētus ieguldījumus pasaules ETF. Raidījumā abi investori tiekas gan ar ekspertiem, gan amatieriem, lai saprastu, kur un kā tad labāk ir veidot savu nākotnes kapitālu!
Raidījums tapis sadarbībā ar "SEB Roboinvestoru"!