Latvija savā ziņā ir uzskatāma par aizdevumu platformu sektora pionieri, šeit tapuši vairāki nu jau starptautiski zināmi uzņēmumi. Taču pēdējos gados, šķiet, to skaits ir strauji audzis, tāpēc "Nākotnes kapitālam" radās jautājums – vai konkurence ir laba vai slikta un kuru platformu tad no visām investoriem vajadzētu izvēlēties? Par to raidījumā stāstīja "Twino", "Capitalia" un "Nectaro" vadītāji.
Aizdevumu platformas strādā pēc principa – vai nu pašas, vai ar vidutāju uzņēmumu starpniecību paņem naudu no liela skaita investoru, kas iegulda salīdzinoši nelielas naudas summas (dažkārt pat, sākot no dažiem eiro), un aizdod tālāk vai nu uzņēmumiem, vai privātpersonām. Investori tad noteiktā laikā saņem atpakaļ savu naudu ar noteiktu procentu peļņas.
Ilgu laiku šis bija viens no ērtākajiem veidiem, kā cilvēkiem, kuriem nav pieejamas lielas naudas summas, sākt ieguldīt. Taču pēdējā laikā ir pieaudzis gan šādu, gan citādu finanšu ieguldījuma iespēju spektrs, kas saasina arī konkurenci.
Kāpēc ieguldīt?
Lai gan Baltijā akciju tirgos ir kritums, obligāciju jomā gan, kā min raidījuma vadītājs Konstantīns Kuzikovs, ir ļoti pieklājīgs piedāvājums, dažādas obligācijas, kas sola vairāk nekā 10% peļņu. Attiecīgi viņš arī raidījuma viesiem vaicāja, kāpēc tad ieguldīt riskantākajā aizdevumu sektorā, nevis obligācijās, kas bieži vien ir drošākas un vieglāk paredzamas.
"Investoram, kas vēlas diversificēt, tā (ieguldījumu platformas – red.) vienmēr ir un būs laba komponente portfelī," atbildot uz jautājumu, sacīja "Twino" vadītājs Helvijs Henšelis. Viņaprāt, nevienam nevajadzētu izvēlēties aizdevumu platformas kā vienīgo sava portfeļa daļu, bet gan kā vienu no vairākiem investīciju veidiem.
"Nectaro" pārstāve Sigita Kotlere uzsvēra, ka platformu pluss ir to ērtums, vienkāršums un iespēja sākt ar mazām naudas summām.
Savukārt Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs, pievērsās Kuzikova teiktajam, piekrītot, ka Baltijā ir ļoti pozitīvs periods obligācijām. Bet 10% vai vairāk likmes, ja paskatās uz tirgu, ir tikai retajām obligācijām. Viņš bilst, ka lielākās likmes ir finanšu sektora spēlētājiem. Taču ar šo instrumentu kopumā ir daudz grūtāk izveidot diversificētu portfeli nekā tad, ja tas tiek veidots ar aizdevumu platformām.
Vairāk par katru no platformām un to, kā makroekonomika ietekmē tās un investorus, uzziniet raidījumā.
2021. gadā Konstantīns Kuzikovs sāka investēt 50 eiro nedēļā. Mērķis ir desmit gadu laikā sasniegt kapitāla vērtību 36 000 eiro. Sākot no 2022. gada janvāra, Raivis Vilūns ir sācis investēt ienesīgākos, bet arī riskantākos finanšu instrumentos. 2023. gadā investoriem pievienojās "SEB Roboinvestora" portfelis, kas veic automatizētus ieguldījumus pasaules ETF. Raidījumā abi investori tiekas gan ar ekspertiem, gan amatieriem, lai saprastu, kur un kā tad labāk ir veidot savu nākotnes kapitālu!
Raidījums tapis sadarbībā ar "SEB Roboinvestoru"!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!