Pensijas krājas ASV. Ja, neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr nav skaidrs, kāpēc amerikāņu izvēle vēlēšanās ir svarīga, vērts atgādināt, ka vismaz daļa no Latvijas pensiju uzkrājumiem ir ieguldīta tieši ASV tirgos, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Turklāt tas, kurš būs Baltā nama saimnieks, var ietekmēt arī to, cik daudz ārvalstu investīciju ieplūdīs pie mums un kaimiņiem.
5. novembrī amerikāņi, kas nav izmantojuši iepriekšējās balsošanas iespējas, dosies vēlēt par demokrāti Kamalu Harisu vai republikāni Donaldu Trampu. Paralēli viņi balsos arī par Senāta pārstāvjiem.
Aptauju rezultāti rāda, ka abi kandidāti bauda teju vienādu atbalstu. "The Economist" rīks, kas, balstoties uz socioloģiskajiem datiem, aprēķina abu kandidātu izredzes, saka, ka priekšā nedaudz ir Tramps, bet, piemēram, vietne "538", kas apkopo visu aptauju rezultātus, saka, ka Harisai ir nedaudz vairāk nekā viena procentpunkta pārsvars.
Līdz ar to patlaban valda neskaidrība, un tirgiem tā nepatīk, jau iepriekš "Delfi Bizness" skaidroja eksperti.
Vairāk par to var lasīt aprīlī publicētā rakstā, kad demokrātus vēl pārstāvēja Džo Baidens: Kur ieguldīt, gatavojoties viena vai otra uzvarai?
Tiesa gan, ne akciju, ne kriptovalūtu tirgi šogad neuzrāda satraukumu par viena vai otra uzvaru. Gan amerikāņu un pasaules akciju tirgus etalons "S&P 500", gan kriptovalūtas aizvadītajos mēnešos ir strauji augušas, pietuvojoties vai pat sasniedzot dažādus rekordus.
Tomēr, kā skaidro Gašpuitis, vēlēšanām ir vērts sekot līdzi.
Uzticība reģionam
"Visa pasaules nauda, tajā skaitā, liela daļa mūsu ieguldījumu un pensiju, pelna šajā tirgū. Lai arī mums nereti šķiet, ka tā ir tikai ārpolitika, tiešā veidā tas, kā tur veiksies, noteiks to, kādi mums būs uzkrājumi vecumdienās," saka bankas ekonomists.
Viņš gan piekrīt citu ekspertu teiktajam, ka ilgtermiņā pašiem tirgiem ir vienalga, kurš tieši ir prezidents. Vēsturiskie dati rāda, ka neviens no tiem nav būtiski ietekmējis tirgu. Arī vietne "Investopedia" ir apkopojusi informāciju par aizvadītās simtgades ASV prezidentu ietekmi uz akciju tirgu, un tikai Ričarda Niksona/Džeralda Forda (Fords ieņēma amatu pēc Niksona impīčmenta – red.) un Džordža Buša juniora (otrā termiņa beigas sakrita ar 2008. gada globālo krīzi) prezidentūras laikā "S&P 500" indeksa vērtība saruka.
"Gan viena, gan otra kandidāta parādu audzēšanas politika turpināsies," saka eksperts, skaidrojot, ka tas nozīmē – arī valsts parāda vērtspapīri būs pieejami.
Tomēr tas nenozīmē, ka vēlēšanu rezultātiem nav nozīmes. Tas var ietekmēt, kā ārvalstu investori skatās uz Baltiju un Austrumeiropas reģionu kopumā.
Proti, raidījumā "Nākotnes kapitāls" dažādi eksperti jau iepriekš pauduši, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ievērojami satricināja uzticību ieguldījumiem šeit. Daudzi ir pauduši, ka ārvalstu naudas plūsma, ja nav gluži apstājusies, nu vairs ir tikai šaura tērcīte, ja salīdzina ar iepriekšējiem periodiem. Tas skaidrojams ar bažām, ka Krievijas agresija var pārmesties arī uz reģionu.
Vairāk par to var lasīt intervijā ar igauņu eksperti Marinu Kotkasu šeit: Vietējo investoru nauda šobrīd aizplūst prom, saka igauņu eksperte.
Tāpat arī par to septembrī raidījumā stāstīja investīciju un finanšu eksperts Kaspars Peisenieks: Vainīgi igauņi? Kāpēc situācija Baltijas akciju tirgū šobrīd ir bēdīga, skaidro eksperts.
Demokrāte vairāk paredzama
Gašpuitis, vērtējot no ekonomiskā viedokļa, skaidro, ka Harisa vismaz šobrīd šajā ziņā šķiet vairāk paredzama. "Tas varētu dot mums labvēlīgu ekonomikas perspektīvu," saka eksperts, kamēr Trampa skatījums uz to, ko viņš varētu darīt NATO un kopējās drošības politikas kontekstā, ir grūtāk paredzams.
"Ļoti iespējams, ka viņš sāk mainīt politisko iekārtu," saka eksperts, bilstot, ka tas radītu haosu, kas atbalsotos gan ģeopolitikā, gan arī finanšu tirgos. Tirgiem nepatīk stress.
Tāpat jautājums ir par Trampa minēto tarifu politiku. Lai gan Republikāniskās partijas kandidāts nav daudz dalījies ar konkrētiem plāniem, viņš tomēr ieskicējis, ka grib noteikt 20% tarifu visām precēm no ārvalstīm, bet īpaši augstu – 60% – likmi Ķīnas importam, raksta CNBC.
Gašpuitis saka, ka šāds tarifs ievērojami palēninātu visas pasaules ekonomisko izaugsmi. "Skaidrs, ka tas nebūs tikai vienpusējs solis no ASV puses, būs pretsoļi," viņš atzīst.
Viņš arī neizslēdz, ka uzreiz pēc vēlēšanām varbūt būt kādas īstermiņa spekulācijas dažādās aktīvu grupās.
Raidījuma vadītāji Konstantīns Kuzikovs un Raivis Vilūns sprieda, ka pēc vēlēšanām, ja uzvarēs Tramps, varētu palēkties kriptovalūtu cenas un "Teslas" akciju vērtība. Kriptovalūtu cenas varētu kāpt, jo Republikāniskās partijas kandidāts ir sevi pozicionējis kā nozarei draudzīgāko, bet "Teslas" vērtība, iespējams, pieaugtu, jo uzņēmuma vadītājs Īlons Masks ir aktīvi atbalstījis Trampu, liekot politikas ekspertiem spekulēt, ka Baltais nams pēcāk varētu pieņemt Maska biznesiem labvēlīgus lēmumus.
Vairāk par kriptovalūtām un ASV prezidenta amata kandidātu solījumiem šeit: ASV prezidenta amata kandidāti aplido kriptovalūtas. Trampa digitālās kartītes un Harisas solījumi.
Raidījums tapis sadarbībā ar "SEB Roboinvestoru"!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!