No brazīļu fermera rokām līdz latvieša kafijas tasītei. "Kalve Coffee" stāsta par savu IPO

"Kalve Coffee" reģistrēta 2017. gadā, bet, kā norāda Zēmanis, pirmie divi gadi aizritējuši tā izveides procesā un reālā izaugsme sākās 2019. gadā. Kopš tā laika uzņēmums ir gan palielinājis kafijas grauzdēšanas kapacitāti, gan atvēris vairākas kafejnīcas. Šobrīd tas caur biržu vēlas piesaistīt vismaz miljonu eiro, ko plānots izmantot, lai attīstītu piedāvājumu gan privātpersonām, gan biznesa klientiem (B2B). Apmēram pusi naudas paredzēts tērēt jaunu kafejnīcu atvēršanai Igaunijā un Lietuvā, bet otra puse tiks tērēta, lai palielinātu ražošanas efektivitāti un uzlabotu e-komercijas pakalpojumus.

"Nav māksla uzcelt māju par diviem miljoniem, māksla ir uzcelt to uz pusi lētāk, bet iegūt to pašu," saka Zēmanis, komentējot raidījuma vadītāja Kuzikova teikto, ka plāni, kurus realizēt par miljonu, ir visai ambiciozi.

Daļu naudas uzņēmums jau, iespējams, savācis, jo, kā nesen ziņoja "Delfi", Latvijas basketbolista Dāvja Bertāna ģimene iegādājusies kafijas grauzdēšanas uzņēmuma AS "Kalve Coffee" akcijas, kļūstot par vienu no uzņēmuma mazākuma akcionāriem. Tikpat liela summa tiks ieguldīta arī sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) laikā, kopējām investīcijām kopā sasniedzot 250 tūkstošus eiro.

Publicitātei un pieejamībai

Zēmaņa skaidrojumā par to, kāpēc izlemts par labu IPO, ieskicējas, ka nauda, ko uzņēmums cer piesaistīt, nav vienīgais un, iespējams, pat ne galvenais iemesls.

"Mēs esam salīdzinoši jauns uzņēmums, tas mums rada problēmas, strādājot B2B segmentā ar lielajiem klientiem, kuri saka: "Paskatīsimies, kā jums iet, tiksimies pēc pieciem gadiem,"" pieredzē dalās uzņēmējs, piebilstot, ka debija biržā, kas prasa dažādus sagatavošanās darbus, varētu palīdzēt ātrāk dibināt attiecības ar klientiem.

"Mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu – ne tikai kafijas kultūras izaugsmē, bet arī kapitāla tirgus izaugsmē," viņš saka. Zēmanis novērojis, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finansējuma piesaiste ir grūta. "Banka uz mums neskatās. Privātie vai institucionālie investori nāk, klauvē un saka – lūdzu, ņemiet, cik gribat, tas jums maksās 15% gadā. Tas viss ir labi, taču tādā stadijā, kur esam mēs, tas ir grūti "paceļams"," Zēmanis iezīmē vēl vienu iemeslu, kāpēc lemts par labu publiskajiem tirgiem.

Viņš arī piebilst, ka akciju emisija ļaus tiem, kas jau novērtē uzņēmuma zīmolu, vēl vairāk iesaistīties kompānijas attīstībā. Apsolīta ir arī lojalitātes programma, kura gan tikšot atklāta tikai pēc sākotnējā akciju piedāvājuma.

"Kalve Coffee" savā publiskajā komunikācijā ir uzsvērusi, ka, pretēji lielajiem, komerciālajiem kafijas grauzdētājiem, pupiņas nepērk biržā, jo to audzētāji, iespējams, saņem pavisam niecīgu atlīdzību. Kompānija pupiņas iepērk teju vai pa tiešo no fermeriem. Uzņēmums sadarbojas ar "Sun Coffee" kooperatīvu, kas apvieno vietējos fermerus un ļauj tiem pārdot savu produkciju par izdevīgākām cenām tādiem uzņēmumiem kā "Kalve Coffee".

Atbildot uz jautājumu, vai kādā brīdī kafijas cena, kas globāli pieaug, varētu sasniegt tādu līmeni, ka šo produktu cilvēki vairs nevarēs atļauties, Zēmanis saka, ka to prasījis kooperatīva vadītājam, kurš mierinājis, ka tā gluži nebūs.

"Protams, pakāpeniski šajā tirgū ir izmaiņas, piemēram, Brazīlijā, kas ir lielākais kafijas ražotājs. Šajā valstī lietus vairs nav "pēc kalendāra", kā bija agrāk, bet ražotāji adaptējas," viņš skaidro, uzsverot, ka klimata pārmaiņas notiek, globālais pieprasījuma pieaug, bet tas nenozīmē, ka kafijas cena sasniegs zelta cenu.

"Kafija maksā dārgāk," piekrīt Zēmanis, vienlaikus piebilstot, ka biržas cenu kāpums ir sliktāks lielajiem, masu produkcijas ražotājiem, jo jau šobrīd "Kalve" par kafijas pupiņām maksā krietni vairāk nekā biržā, bet, tā kā kafija tiek pirkta bez starpniekiem un biržas, gala cena ir visai līdzīga.

Viņš min, ka "Kalve Coffee" var nopirkt kafijas iepakojumu par desmit eiro, kas beigās ir pat lētāk nekā itāļu zīmolu kafija veikalu plauktos, un lētāk var dabūt tikai lielveikalos, kad ir akciju cenas. "Bet tas nav uz palikšanu," saka "Kalve Coffee" vadītājs.

"Es neticu, ka cilvēks ieies veikalā, un lētākā kafija maksās simt eiro kilogramā, tā nebūs," prognozē nozares eksperts.

Par to, kāpēc Japāna importē dārgāko kafiju un cik daudz izdzer ķīnieši, uzzini raidījumā!

Jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos.

Raidījums tapis sadarbībā ar "SEB Roboinvestoru"!