"Cilvēkiem ir vairāk naudas," – "SEB bankas" valdes loceklis par situāciju iedzīvotāju kontos

Latvijas un Baltijas akciju tirgū būtiska loma ir privātpersonām, proti, "parastajiem cilvēkiem", nevis investīciju uzņēmumiem vai fondiem. Ja iedzīvotājiem sarūk ienākumi un uzkrājumi, arī vietējais kapitāla tirgus nevar attīstīties. Taču, kā liecina dati, izskatās, ka uzkrājumi pērn turpinājuši augt.

Škapars atgādina, ka kopumā Latvijas iedzīvotājiem uzkrājumos glabājas ap 15 miljardiem eiro. Ja 2024. gada pirmajā pusē uzkrājumi un kontu atlikumi bija sarukuši, tad otrajā pusgadā atkal atsākusies izaugsme, liecina bankas eksperta rīcībā esošie dati. "7% pieaugums gada laikā ir daudz, un tas nozīmē, ka cilvēkiem ir vairāk naudas," saka Škapars.

Izaugsme gan nav viendabīga. Proti, ne visiem iedzīvotājiem naudas atlikums ir pieaudzis. Arī mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – aina esot līdzīga.

Pērn turīgākā sabiedrības daļa, kam arī ir lielākie ieguldījumi, labprāt savu naudu esot ieguldījusi valstu emitētajās obligācijās, jo to piedāvātās likmes bijušas pat līdz 5%, kas šāda tipa vērtspapīram esot visai augstas.

Parādās arī vairāk jaunu turīgu cilvēku. Škapars stāsta, ka investoru lokā, kas savu naudu iegulda dažādos instrumentos, aizvien biežāk var redzēt jaunus cilvēkus, kuriem ir pieejamas lielākas naudas summas. "Menedžeri, kas vada uzņēmumu vai strādā valdē un nopelna kā bonusu 20, 30, 50 tūkstošus eiro gadā. Lūk, viņi ir tie, kas investē vairāk," novērojumos dalās bankas pārstāvis.

Tomēr augusi interese arī no to cilvēku puses, kuru rīcībā nebūt nav tik lielu naudas summu. "Šo cilvēku skaits aug strauji," novērojis Škapars.

"SEB bankas" valdes loceklis skaidro, ka uzkrājumu pieaugums lielā mērā saistāms ar aizvadītajos gados piedzīvoto tirgus neprognozējamību.

"Viena daļa tur naudu un [neko] nedara," stāsta baņķieris, skaidrojot, ka karš Ukrainā, ASV Prezidenta Donalda Trampa ievēlēšana un citi globālie satricinājumi liek gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuriem arī uzkrājumi pieaug, būt taupīgākiem, jo pastāv bažas par nākotni.

"Nākot pavasarim, noskaņojums parasti mainās," viņš bilst, minot, ka ar laiku, iespējams, kontos gulošā nauda tiks vairāk ieguldīta.

Taču nevarētu teikt, ka uzņēmēji arī neko nedara. Pēdējos trīs gados "SEB bankai" mazo un vidējo uzņēmumu kredītportfelis esot audzis par apmēram 8%. "Lielie uzņēmumi ir krietni piesardzīgāki, viņi neredz tik daudz iespēju investīcijām," stāsta Škapars, daloties ar faktu, ka lielo uzņēmumu segmentā uzkrājumu pieaugums gada periodā pārsniedz 15%. Tātad arī šie uzņēmumi uzkrāj līdzekļus, ko nesteidz vai nevar iztērēt. "Viņiem ir milzīgas likviditātes rezerves," bilst eksperts, skaidrojot, ka tas lielā mērā saistīts arī ar ārējiem faktoriem, proti, valstīs, uz kurām Latvijas produkti tiek eksportēti, neesot "vilkmes", piemēram, Vācijā, tāpēc arī ir mazāki izaugsmes tempi.

Par to, ko mums sola 2025. gads un kāda ir situācija Konstantīna un Raivja portfeļos, uzzini raidījumā!

2021. gadā Konstantīns Kuzikovs sāka investēt 50 eiro nedēļā. Mērķis ir desmit gadu laikā sasniegt kapitāla vērtību 36 000 eiro. Sākot no 2022. gada janvāra, Raivis Vilūns investē ienesīgākos, bet arī riskantākos finanšu instrumentos. 2023. gadā investoriem pievienojās "SEB Roboinvestora" portfelis, kas veic automatizētus ieguldījumus pasaules ETF. Raidījumā abi investori tiekas gan ar ekspertiem, gan amatieriem, lai saprastu, kur un kā tad labāk ir veidot savu nākotnes kapitālu.

Jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos.

Raidījums tapis sadarbībā ar "SEB Roboinvestoru"!