Kādas ir Latvijas sabiedrības attiecības ar varu, kādus līderus izvēlamies šodien un vai dažreiz neprasām no viņiem par daudz? Kas ir labs līderis un kā sagatavot nākotnes līderus? Par to sarunu cikla "Nākotne ir attieksme" pirmajā epizodē stāsta Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, filozofs un sociologs Vents Sīlis.

"Līderība ir prasme, ko var iemācīties."

Par labu līderi nepiedzimst – tā ir prasme, zināšanu un iemaņu kopums, ko iespējams attīstīt. Sociālā un emocionālā inteliģence roku rokā ar pieredzi, priekšstatā par labo un ļauno balstītu bezkaunību, spēju pamanīt un izcelt citu potenciālu, drosmi spert soli nezināmajā un sekot dažkārt iracionālajam pirmajam impulsam – šīs ir dažas līderim nepieciešamajām iezīmēm.

"Līdera vissvarīgākā īpašība ir turēt taisnīgu kārtību – visas lietas ir savās vietās un pilda savu funkciju."

Nākotnes līderu audzināšana ir šodienas līderu rokās. Dažos gadījumos zināšanas nav iespējams iemācīt, bet tikai izraisīt – cilvēkam nevis skaidro vai māca teoriju, bet ļauj piedzīvot un mācīties no reālas pieredzes. Nenovērtējams resurss ir arī neveiksmju stāsti, jo daudzos veiksmes stāstos ir krīzes un neveiksmīgas epizodes, kas ir spiedušas attīstīties, pilnveidoties, mainīties.

Jaunie līderi bieži meklē meklē efektīvus un ātrus risinājumus, bet dzīve nav reklāmas uzbūvētā pasaule, kurā pāris vienkāršos soļos varam nonākt līdz ideālam rezultātam. Vienā no 1000 reizēm varbūt tā notiek, bet uz to nevajag cerēt. Ideālā pozīcijā līderis attīstās tad, ja viņš ir kompānijā ar viedo skeptiķi – padomnieku, kurš ir veltījis ļoti daudz laika, lai izzinātu pasauli, kurš nepiekrīt katrreiz šiem vienkāršajiem, primitīvajiem, acumirkļa iedvesmas procesā radītajiem risinājumiem, kurš vienlaikus vienlaikus ir līdera ārējā sirdsapziņa.