Kā kaislību pret programmēšanu pārvērst darbā un kādām īpašībām jāpiemīt, lai sasniegtu izvirzītos mērķus? Ko nozīmē 27 gadu vecumā kļūt par vadītāju un uzņemties atbildību par uzņēmumu, kura nākotne ir neskaidra? Sarunu cikla “Nākotne ir attieksme” piektajā epizodē ar savu pieredzi dalās Kristians Vēbers – tirdzniecības automātu risinājumu izstrādāšanas uzņēmuma “Vendon” vadītājs.

Vēbera stāsts ir neparasts – viņš ir autodidakts, kurš zināšanas par programmēšanu apguvis pašmācības ceļā. Pamatskolā, kamēr citi stundās lasīja grāmatas un rēķināja, viņš kladē programmēja, bet pēc tam mājās to visu savadīja datorā un pārbaudīja. Sasniedzot pilngadību, no Liepājas pārcēlās uz Rīgu, un ātri vien atrada savu pirmo darbu. Vēlāk viņu uzrunāja “Draugiem Group” dibinātājs Agris Tamanis, un pievienošanās šim uzņēmumam kļuva par vienu no būtiskākajiem pagrieziena punktiem Vēbera karjerā.

"Programmēšana bija mana kaislība. Atceros, ka mammai, kura strādāja veikalā, alga bija ap 200 latu tajā laikā. Bet es aizgāju uz interviju, un man piedāvāja 600 vai 700 latus. Likās – vau, es esmu bagāts. Programmēt ir forši, bet tas nekad nav bijis naudas dēļ."

Ja kādam šķiet, ka darbs, kas saistīts ar programmēšanu, ir garlaicīgs un monotons, viņš maldās. Par to var pārliecināties, kad izdodas atrisināt šķietami bezcerīgu problēmu.

"Tad ir tas adrenalīns. Tev liekas, ka tu esi pašā pasaules virsotnē, ka nav labākas vietas, kur būt, viss tev sanāk, viss ir lieliski, un gribas tādā “pāviņā” staigāt pa biroju par to, cik viss ir forši."

Būtiska nozīme jebkura uzņēmuma veiksmes stāstā ir saliedētai, uz kopējo mērķu sasniegšanu tendētai komanda, kas nebaidās no izaicinājumiem. Iniciatīva un vēlme kaut ko darīt ir pīlāri, uz kura balstās attīstība. Lai gan daudz tiek runāts par līdera lomu uzņēmumā, spēcīga komanda tomēr ir uzņēmuma pamats.