SEB Life and Pension Baltic SE
Kā pensiju 2. līmeņa uzkrājums var kļūt par dzīves lielāko uzkrājumu?
Sagatavoja DBS sadarbībā ar "SEB Life and Pension Baltic SE"
Foto: Publicitātes foto
Visiem, kas strādā un maksā nodokļus, ik mēnesi 6% no bruto algas kā daļa no sociālajām iemaksām automātiski tiek novirzīti pensiju 2. līmeņa uzkrājumā. Katrs no mums tādējādi veido savu, iespējams, lielāko uzkrājumu dzīvē. Tiesa, ne visi zina un ir informēti, ka, izvēloties piemērotu pensiju 2. līmeņa plānu, šo uzkrājumu iespējams ievērojami palielināt. Kā tas notiek?
Par pensiju 2. līmeņa dalībnieku, uzsākot darba gaitas, automātiski kļūst ikviens, kurš dzimis pēc 1971. gada 1. jūlija. Šī līmeņa dalībnieki ir arī tie, kas dzimuši agrāk, laika periodā no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam, un paši brīvprātīgi pievienojošies pensiju 2. līmenim. Pensiju 2. līmenī šobrīd ir ap 1,3 miljoniem dalībnieku, un kopējā aktīvu vērtība ir vairāk nekā 7,6 miljardi eiro.
Mūža uzkrājums
Pensiju 2. līmenis ir ļoti svarīga pensijas kapitāla daļa. Tā ir reāla, pašam krājējam piederoša nauda, kas ar izvēlētā pensiju pārvaldnieka starpniecību tiek ieguldīta finanšu tirgos ar mērķi ilgtermiņā to palielināt. Uzkrājumam varam piekļūt tikai tad, kad dodamies pensijā, un tas pamazām veidojas ilgā laika periodā. Jaunajām paaudzēm tie var būt pat vairāk nekā 40 gadi – atkarībā no tā, kad uzsāktas darba gaitas.
6% no algas var šķist maz, bet, ja ņem vērā ilgo krāšanas periodu, summa var izveidoties visai iespaidīga. Ja tiek saņemta vidējā alga Latvijā, kas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023. gadā bija 1537 eiro, tad 6% ir 92 eiro mēnesī. Gadā tie ir 1104 eiro. Visa darba mūža laikā automātiskās iemaksas izveido ievērojamu summu, un, izvēloties īsto ieguldījuma plānu, ilgtermiņā iespējams uzkrājumu būtiski palielināt. Par to rūpējas pensiju plāna pārvaldnieks.
6% no algas var šķist maz, bet, ja ņem vērā ilgo krāšanas periodu, summa var izveidoties visai iespaidīga. Ja tiek saņemta vidējā alga Latvijā, kas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023. gadā bija 1537 eiro, tad 6% ir 92 eiro mēnesī. Gadā tie ir 1104 eiro. Visa darba mūža laikā automātiskās iemaksas izveido ievērojamu summu, un, izvēloties īsto ieguldījuma plānu, ilgtermiņā iespējams uzkrājumu būtiski palielināt. Par to rūpējas pensiju plāna pārvaldnieks.
Piemērs: ja šobrīd pensiju 2. līmeņa uzkrājums ir vien 1700 eiro, tad 30 gadu laikā, ik mēnesi uzkrājumā novirzot 92 eiro ar ienesīgumu 6% gadā, var sakrāt vairāk nekā 100 000 eiro. Savukārt 40 gadu laikā – pat vairāk nekā 200 000 eiro. (Piebilde: aprēķinā nav ņemta vērā inflācija un algas pieaugums. Ienesīgums nav garantēts.)
Kāpēc ir svarīgi izvēlēties piemērotāko plānu?
Jānis Rozenfelds, “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs
Latvijā ir vairākas pensiju 2. līmeņa plānu kategorijas, un tās būtiski atšķiras pēc tā, cik lielu daļu no naudas plāna pārvaldnieki var ieguldīt akcijās (0%, līdz 25%, līdz 50%, līdz 75% un 100%). Svarīgi zināt – ja mēs ilgstoši esam sev nepiemērotā plānā, uzkrājam daudz mazāk, nekā varētu. Atbilstoši SEB datiem diemžēl vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju ir nepiemērotā plānā un tādējādi zaudē potenciālo nākotnes uzkrājuma apmēru.
Dalībnieka vecums palīdz noteikt piemērotāko riska līmeni jeb to, cik lielu daļu uzkrājuma var ieguldīt akcijās. Jo tālāk pensijas gadi, jo lielāku daļu uzkrājuma ieteicams ieguldīt akcijās. Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāniem, kas akcijās iegulda lielāko daļu uzkrājuma, ir gan augstāks risks, gan lielāks peļņas potenciāls. Tuvojoties pensijas gadiem, riska līmeni ieteicams samazināt, izvēloties plānus, kas akcijās iegulda mazāk.
“Piemērotākā pensiju plāna izvēle īpaši svarīga ir jaunībā, kad uzkrājumu kontekstā varam runāt par ilgiem periodiem. Ja kāds jaunībā būs izvēlējies konservatīvo pensiju plānu, kas pelna, piemēram, 2% gadā, bet cits – plānu ar 6% gadā, ilgtermiņā atšķirība starp abiem uzkrājumiem būs ievērojama. Pirmajos gados, iespējams, atšķirību nejutīs, bet lielais efekts parādīsies jau pēc 15–20 gadiem, kad procenti sāks pelnīt procentus. Tas ir tā dēvētais salikto procentu efekts,” stāsta Jānis Rozenfelds, “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs.
Dalībnieka vecums palīdz noteikt piemērotāko riska līmeni jeb to, cik lielu daļu uzkrājuma var ieguldīt akcijās. Jo tālāk pensijas gadi, jo lielāku daļu uzkrājuma ieteicams ieguldīt akcijās. Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāniem, kas akcijās iegulda lielāko daļu uzkrājuma, ir gan augstāks risks, gan lielāks peļņas potenciāls. Tuvojoties pensijas gadiem, riska līmeni ieteicams samazināt, izvēloties plānus, kas akcijās iegulda mazāk.
“Piemērotākā pensiju plāna izvēle īpaši svarīga ir jaunībā, kad uzkrājumu kontekstā varam runāt par ilgiem periodiem. Ja kāds jaunībā būs izvēlējies konservatīvo pensiju plānu, kas pelna, piemēram, 2% gadā, bet cits – plānu ar 6% gadā, ilgtermiņā atšķirība starp abiem uzkrājumiem būs ievērojama. Pirmajos gados, iespējams, atšķirību nejutīs, bet lielais efekts parādīsies jau pēc 15–20 gadiem, kad procenti sāks pelnīt procentus. Tas ir tā dēvētais salikto procentu efekts,” stāsta Jānis Rozenfelds, “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs.
Pat ja nekad dzīvē neesam izvēlējušies savu ieguldījumu plānu, tāpat esam kāda plāna dalībnieks. Ja, uzsākot darba gaitas, neizvēlamies savu plānu, valsts automātiski mūs novirza uz kādu no Latvijā pieejamiem pensiju plāniem. Savulaik itin visi jaunie dalībnieki tika novirzīti uz zema riska plāniem, kas, protams, nav šiem dalībniekiem piemērotākie plāni ilgtermiņā. Līdz ar to liela daļa pensiju 2. līmeņa dalībnieku, kas nekad nav interesējušies par savu uzkrājumu, šobrīd ir iekļauta nepiemērotā plānā un palaiž garām iespēju ilgtermiņā uzkrāt vairāk.
Pēdējos gados valsts jaunos dalībniekus, kuri paši nav izvēlējušies savu plānu, novirza uz aktīvajiem – jauniešiem piemērotiem – ieguldījumu plāniem, kas ir ļoti būtisks uzlabojums.
Pēdējos gados valsts jaunos dalībniekus, kuri paši nav izvēlējušies savu plānu, novirza uz aktīvajiem – jauniešiem piemērotiem – ieguldījumu plāniem, kas ir ļoti būtisks uzlabojums.
“
Vēsturiski likumiskais regulējums riska ziņā pensiju 2. līmenim ir bijis ļoti ierobežojošs. Maksimālais atļautais ieguldījums akciju tirgū līdz 2008. gadam bija tikai 30%, vēlāk ilgstoši – līdz 50%. Šī iemesla dēļ klienti tika novirzīti uz plāniem, kas tolaik bija ar visaugstāko akciju īpatsvaru. Tikai pēdējos gados regulējums ir pamainīts, un šobrīd akciju īpatsvara ierobežojums ir atcelts. Diemžēl daudzi nezina, ka viņiem tagad ir iespēja izvēlēties izdevīgāku pensiju plānu.
Cik liels ir mans uzkrājums?
Visu informāciju par savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu var iegūt portālā latvija.lv, pirmajā lapā kreisajā kolonnā izvēloties “VSAA informācija un pakalpojumi” un autorizējoties portālā. Tur var apskatīt gan to, cik daudz jau uzkrāts, gan provizorisko pensijas apmēru, gan arī iegūt informāciju par to, kādā ieguldījumu plānā veidojat savu uzkrājumu. Jau šobrīd saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem daudzi pensiju 2. līmeņa dalībnieki uzkrājuši vairāk nekā 20, 30, 40 vai pat 50 tūkstošus eiro. Ja vēlaties aprēķināt savas pensijas iespējamo apmēru, ērts rīks ir kalkulators, kas pieejams SEB internetbankas sadaļā “Mana pensija”.
Savukārt informācija par visiem Latvijā pieejamiem pensiju 2. līmeņa plāniem atrodama vietnē manapensija.lv, kur var gan salīdzināt plānu rezultātus, gan noskaidrot komisijas maksas un citus svarīgus aspektus. SEB pensiju 2. līmeņa plāniem, tāpat kā citiem, var pieteikties portālā latvija.lv. Vairāk par SEB piedāvātajiem plāniem var uzzināt šeit.
Ikdienā sekot līdzi pensiju 2. līmeņa uzkrājumam nav lielas vajadzības – būtiskākais ir piemērota plāna izvēle. Laiku pa laikam, ar to domājot gadus, ir vērts pārliecināties, ka joprojām esat vecumam atbilstošajā plānā. Protams, ir vērtīgi šad tad arī aplūkot, kā uzkrājumam veicies, – apskatīt, cik daudz uzkrāts un kā mainījusies uzkrājuma vērtība.
Savukārt informācija par visiem Latvijā pieejamiem pensiju 2. līmeņa plāniem atrodama vietnē manapensija.lv, kur var gan salīdzināt plānu rezultātus, gan noskaidrot komisijas maksas un citus svarīgus aspektus. SEB pensiju 2. līmeņa plāniem, tāpat kā citiem, var pieteikties portālā latvija.lv. Vairāk par SEB piedāvātajiem plāniem var uzzināt šeit.
Ikdienā sekot līdzi pensiju 2. līmeņa uzkrājumam nav lielas vajadzības – būtiskākais ir piemērota plāna izvēle. Laiku pa laikam, ar to domājot gadus, ir vērts pārliecināties, ka joprojām esat vecumam atbilstošajā plānā. Protams, ir vērtīgi šad tad arī aplūkot, kā uzkrājumam veicies, – apskatīt, cik daudz uzkrāts un kā mainījusies uzkrājuma vērtība.
Vai pastāv risks?
Varbūtība, ka viss pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiks pazaudēts, praksē ir niecīga, taču tā vērtība svārstās visu laiku. Finanšu tirgi ir cikliski – kāpumiem seko kritumi un otrādi. Ja aplūkojam dažādu finanšu tirgus indeksu grafikus ilgtermiņā, tajos redzama izaugsme. Jā, īstermiņā notiek svārstības, nereti pat visnotaļ straujas. Tādas piedzīvojām vēl pavisam nesen – 2020. gadā, Covid-19 pandēmijas laikā un 2022. gadā, kad Krievija sāka karu Ukrainā.
Tiesa, finanšu tirgi no šiem kritumiem, tāpat kā no daudziem citiem, ir atguvušies un ilgtermiņā turpina izaugsmi. Uzskatei varam aplūkot četrus dažādus SEB plānus, kas akcijās iegulda attiecīgi līdz 25%, līdz 50% un līdz 100% aktīvu. Par spīti vairākiem kritumiem, kopš 2018. gada marta visu četru plānu vērtība ir pieaugusi.
Plāniem, kas akcijās iegulda mazāku daļu aktīvu, izaugsme ilgtermiņā ir mērenāka. Kopumā – jo mazāk tiek ieguldīts akcijās, jo izaugsme mērenāka. Arī tas ilustrē piemērotākā plāna būtisko nozīmi.
Tiesa, finanšu tirgi no šiem kritumiem, tāpat kā no daudziem citiem, ir atguvušies un ilgtermiņā turpina izaugsmi. Uzskatei varam aplūkot četrus dažādus SEB plānus, kas akcijās iegulda attiecīgi līdz 25%, līdz 50% un līdz 100% aktīvu. Par spīti vairākiem kritumiem, kopš 2018. gada marta visu četru plānu vērtība ir pieaugusi.
Plāniem, kas akcijās iegulda mazāku daļu aktīvu, izaugsme ilgtermiņā ir mērenāka. Kopumā – jo mazāk tiek ieguldīts akcijās, jo izaugsme mērenāka. Arī tas ilustrē piemērotākā plāna būtisko nozīmi.
“
Vispirms katram sev ir jāuzdod jautājums – cik daudz laika man atlicis līdz pensijai? Ja tie ir vairāki gadu desmiti, tad labāk vienkārši ievilkt elpu un nogaidīt, jo finanšu tirgos kāpumi un kritumi būs vēl vairāki. Tā ir normāla parādība, kas saistīta ar ekonomikas cikliem.
*Dati par SEB plānu rezultātiem no portāla manapensija.lv par periodu no 01.01.2018. līdz 08.05.2024. Vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē.
Informāciju par visiem Latvijā pieejamiem pensiju 2. līmeņa plāniem meklē vietnē manapensija.lv. Vairāk par SEB piedāvātajiem plāniem var uzzināt šeit.
